Turēt rokās ieroci un šaut. Tas jebkurā situācijā ir adrenalīna pilns mirklis, vērtēja karavīrs Andris Svencis. Viņš savulaik piedalījies misijās Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Irākā, bet tagad apmāca jaunos zemessargus Latgales brigādē. Pirmo reizi viņu vidū ir arī Valsts aizsardzības dienesta (VAD) brīvprātīgie.
21 gadu vecais Maksims pieradis tēmēt bumbu futbola vārtos, bet ne lodi mērķī.
"Tās bija emocijas, tas bija stress. Ieskaite. Tev ir četras iespējas, tu mēģini, tu streso, bet komandas biedru atbalsts ir vissvarīgākais."
Ģirts, topošais apdares darbu tehniķis no Rēzeknes, ieroci rokās tur pirmo reizi un sprieda, ka, ja tas nebūtu brīvprātīgi, tam, tēlaini izsakoties, būtu cits "svars".
"Sevī tā slikti justos, ja ierastos pēc izsaukuma, nevis brīvprātīgi."
Ja piecos gados piedzīvotais iepatiksies, karavīra karjeru varētu arī turpināt, sacīja Ģirts.
VAD Zemessardzē ir nevis strauja, bet pakāpeniska ienākšana militārajā pasaulē, vērtēja virsseržants Andris Svencis: "Jau piesakoties VAD, viņš zina, kāda būs viņa iesaiste visu piecu gadu griezumā – kad būs jāiet un cik bieži jāiet."
Katrā no pieciem gadiem dienestam jāvelta 28 dienas. Tas ļauj, piemēram, saglabāt darbu, turpināt mācības.
Šie ir pirmie brīvprātīgie VAD tieši Zemessardzē. Kopumā Latvijā tādu pagaidām nav daudz – 21. Daļa mācīsies Latgalē, daļa kopā ar Rīgas brigādi. Vēl ir daudz neskaidrā, bet zināms, ka piemēram, trešajā gadā varēs sākt piedalīties kopējās mācībās. Savukārt tas, cik daudz rekrūšus VAD būs izdevies ne vairs brīvprātīgi piesaistīt, bet iesaukt pēc atlases, būs zināms aprīlī.
KONTEKSTS:
Lai sagatavotu Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, valstī izveidots obligātais aizsardzības dienests. Pirmais iesaukums bija brīvprātīgs – tam varēja pieteikties Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
No šī gada dienests noteikts kā obligāts. Obligātajiem iesaukumiem prioritāri būs pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem. Augstākās izglītības iegūšana nebūs iemesls, lai pilsoni neiesauktu dienestā.
