Lai to pārbaudītu, LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" sarīkoja eksperimentu Saldus novada Druvas vidusskolas 7.do klasē, kuras 25 jaunieši – caurmērā aptuveni 13 gadus veci – vienu nedēļu paši sekoja līdzi tam, cik ilgu laiku dienā viņi lieto telefonu un cik laika patērē tieši platformā "TikTok".
ĪSUMĀ:
- 25 jaunieši – aptuveni 13 gadus veci – nedēļu sekoja telefona lietošanai.
- Īpaši fiksēts tas, cik daudz laika jaunieši patērē tieši "TikTok" lietošanai.
- Secināts, ka vairums skolēnu dienā telefonā pavada vidēji 5,22 stundas.
- Puse no šī laika pavadīta "TikTok" – 2,40 stundas.
- Trīs skolēni vidēji ik dienu telefonu lieto virs 7 stundām.
- "TikTok" lietošanas rekords vidēji dienā ir 5,12 stundas.
Ko rāda "Aizliegtā paņēmiena" eksperiments
"Aizliegtā paņēmiena" eksperimenta rezultāti liecina, ka to skolēnu skaits, kuriem vecāki ir noteikuši telefona lietošanas limitus, ir trīs. Lūk, vidēji katram no šiem trim vidējais telefona lietošanas laiks dienā:
Redzams, ka skolēni otrdienā telefonu lietojuši vairāk, bet sestdienā mazāk, bet vidēji vienā nedēļas dienā telefons lietots divas stundas un 13 minūtes. Populārākā lietotne, ko viņi lietojuši, ir "TikTok" – no vidēji divām stundām telefonā viena stunda "TikTok". Vēl figurē "Snapchat", "Instagram", "WhatsApp", arī vairākas spēļu lietotnes.
Seko eksperimenta rezultāti par skolēniem, kuriem nav limitu telefona lietošanai, un tādi no 25 skolēniem ir 22.
Par eksperimentu
Eksperimenta būtība vienkārša, proti, nemainot savus ikdienas ieradumus, katras dienas noslēgumā piefiksēt, cik daudz laika katrs no klases skolēniem ir pavadījis telefonā un kādas programmas tajā ir lietojuši. Cik daudz laika pirmdienā, otrdienā, trešdienā un tā tālāk, vienas nedēļas garumā.
Lai to visu fiksētu, mūsdienās pašam jāskaita nekas nav. Daudzu telefonu modeļos jau ir iebūvētas programmas, kas to dara pašas, vai ja nav, tādas var lejuplādēt. Vienīgais darbiņš katru dienu "Aizliegtajam paņēmienam" atsūtīt šīs programmas aprēķina ekrānšāviņu. Visi šie dati anonimizēti, ja vien skolēns to neizvēlas atklāt pats, līdz ar to – šmaukties īsti nevajag.
Turklāt priekšstatam, kas jauniešus tā aizrauj "Tik Tok", "Aizliegtais paņēmiens aicināja katru skolēnu katru dienu atsūtīt mums arī savu dienas video, kas uzrunājis, kas paticis, ar ko viņš dalītos tālāk, vai kas izraisījis kādas negatīvas emocijas.
Pirmdienā vidēji katrs telefonā pavadīja 5,31 stundu, otrdienā – 5,11 stundas, trešdienā – 5,33 stundas, ceturtdienā – 4,49 stundas, piektdienā – 4,20 stundas. Tas ir vismazākais rādītājs, bet meitenēm tajā vakarā bija meiteņu klases vakars ar noteikumu – bez telefoniem. Sestdienā skolēni telefonā pavadīja 6,27 stundas, bet svētdienā vidēji katrs 5,46 stundas.
Un vidēji vienā dienā visas nedēļas laikā – 5,22 stundas, bet "TikTok" no tā teju puse – vidēji vienā dienā divas stundas un 40 minūtes.
Tie ir vidējie rādītāji, bet, ja skatās jau individuāli, tad trim skolēniem vidēji ik dienu telefona lietošanas laiks ir virs septiņām stundām, augstākais rādītājs 7,48 stundas. Savukārt "TikTok" lietošanas rekords vidēji dienā ir 5,12 stundas.
Kā telefona biežo lietošanu vērtē skolēni
Bet, ja vēl skatās atsevišķi pa dienām, tad absolūtais kāda skolēna rekords – vienā dienā telefona lietošana ir 13,58 stundas jeb 14 stundas. Savukārt "TikTok" lietošanas rekords vienā dienā ir 7,29 stundas.
"TikTok" vienas dienas rekords pieder Anastasijai, kura neiebilda pret viņas rezultāta atklāšanu un kura bija tā meitene, kurai vecāki bija noteikuši limitus, bet uz eksperimenta laiku tos atcēluši, un rekorda diena – sestdiena.
"Tā bija diena, kad vecāki skatījās kaut kādu šausmu filmu. Es jau biju pārskatījusies tajā dienā šausmu filmas. Vienkārši negribēju iet lejā un skatījos telefonu," stāstīja Druvas vidusskolas 7.do klases skolniece Anastasija.
Kopā tajā dienā viņa telefonā pavadīja vairāk nekā 13 stundas. Tas, viņasprāt, ir daudz. "Ka es pārāk daudz esmu nosēdējusi. Vispār lejā nenogāju ne pie viena no ģimenes locekļiem."
Savukārt vidējo rādītāju rekordists šajā klasē ir Jānis, vidēji vienā dienā telefonā vairāk nekā 7 stundas, "TikTok" no tām vairāk nekā piecas.
"Man liekas, ka baigi daudz tas nav," vērtēja Druvas vidusskolas 7.do klases skolnieks Jānis. Jautāts, ko parasti dara telefonā, viņš sacīja: "Tur parasti kaut kādi joki. Kādas spēlītes un tā."
Līdzās mācībām divas reizes nedēļā viņš dejo tautiskās dejas, vēl vienreiz nedēļā spēlē bungas, bet, kā izrādās, viņš daudz laika pavada ceļā uz skolu, jo dzīvo laukos, turp atpakaļ – aptuveni pusotra stunda, un autobusā kaut kas jāsadara. Un vēl viņš šogad ir jaunpienācējs Druvas vidusskolā, sēž klases beigās un atzina, ka dažkārt telefonu lieto arī stundu laikā.
Vēl esot arī aukstā laika faktors. Šis eksperiments notika laikā, kad vēl bija auksti un drēgni, bet, ja ārā ir silts laiks, tad ir citādi. "Tad es eju vairāk laukā, jo mani draugi sauc. Pēc stundām ziemā es lielāko daļu istabā. Bet tagad es biežāk eju laukā," atzina Jānis.
Iespējams, ietu vēl kādos pulciņos, bet viņu ierobežo mājās tikšana, autobusi kursējot reti. Un kā būtu, ja būtu telefonu lietošanas limiti? "Mana mamma nezina, kā to izdarīt, tādēļ… Jo brālim mamma saka, ka uzlikts, bet īstenībā neuzliek nekad," teica puisis.
Vecāku domas un eksperimenta antirekords
Jāņa mamma Inta atzina, ka telefona lietošana septiņas stundas dienā ir daudz. "Tas izklausās ļoti daudz. Īstenībā es tagad domāju, pa kuru laiku viņš paspēj tik daudz? Jā, es esmu viņam teikusi, ka arī uzlikšu limitus. (..)," sacīja Jāņa mamma.
Un tā līdzīgi teica, piemēram, arī Patrīcijas Keitas mamma Linda, kas meitai nekādus limitus neliek. "Iemesls laikam ir tā uzticēšanās. (..) Nav jau galīgi neierobežoti. Mēs jūtam, ka ir pa traku, tad mēs vienkārši sarunājam tā, ka telefons pie mums."
Izrādās, ka Patrīcija Keita mēģina sev limitus likt pati. "Četras stundas sociālie tīkli. (..) Spēles divas stundas. Pārējam man nav limitu," sacīja meitene.
Viņa gan atzina, ka reizēm ir grūti ievērot pašas noteiktos limitus. "Dažreiz arī nospiežu pogu, lai es varu ekstra minūtes pasēdēt. (..) Vakaros parasti beidzas tas laiks. Man liekas, ka mani vecāki nemaz nezina par tiem limitiem."
Bet algoritms velk un velk iekšā. "Es šodien no rīta skatījos "TikTok". (..) Es gribēju mazliet paskatīties.
Es vienkārši skatījos, skatījos un nevarēju pārstāt. Es nevarēju pārstāt. Es nezinu, kā, bet es vienkārši izgāju ārā un noliku telefonu prom, lai es beigtu," teica Patrīcija Keita.
Bērnu un pusaudžu terapeits Nils Konstantinovs vērtēja: "No vienas puses, var saprast. Absolūti saprātīgs domu gājiens, ka bērnam ir jāmācās uzņemties atbildību pašam kaut kā vadīt savas lietas. Atbilde ir diezgan vienkārša, vai jūsu bērnam tas izdodas. (..) Absolūts vairums bērnu, protams, ka viņi nebūs spējīgi tādā veidā sevi izkontrolēt. (..) Un bērnam ir jāpalīdz. Tas tieši ir veids, kā viņam iemāca sevi kontrolēt, ka mēs kontrolējam no ārpuses."
Savukārt, ja runā par šī eksperimenta antirekordiem jeb skolēniem, kas telefonā laiku pavadījuši vismazāk, tad šajā ziņā līdere ir Endija. Viņa vidēji dienā telefonā pavadījusi 1,02 stundas, bet, piemēram, vidējais dienas laiks "TikTok" ir četras minūtes. Kā tā?
"Man ir pēc skolas pulciņi skolā – inženierzinības. Katru dienu man ir mūzikas skola un arī balets. Vēl ir dažas lietas. Vēl ir trīs kori, improvizācijas teātris. (..)" stāstīja Druvas vidusskolas 7.do klases skolniece Endija.
Terapeits: Pusaudžiem svarīgi ir labi izgulēties
Bet vai ir tā – jo mazāk lieto, jo ir labāk, un, jo vairāk lieto, jo sliktāk? Un kā tas ietekmē jaunieša smadzenes? Bērnu un pusaudžu terapeits Konstantinovs vērtēja: "Mūsdienās nedaudz izvairāmies runāt par to, tāpēc ka patiesībā, pirmkārt, mums nav tādu iespēju tādā veidā pētīt. Un tās visas ir diezgan lielas teorijas. Otrkārt, par smadzeņu darbību ir diezgan daudz neskaidrību arī ārpus visiem sociālajiem tīkliem. Mēs patiesībā joprojām zinām diezgan maz."
Bet tas gan esot skaidrs, ka ilgas stundas telefonā var ietekmēt to, cik daudz pusaudzis guļ.
"Pusaudžu vecumposmā miegs ir ārkārtīgi svarīgs. Tas vajadzīgs tāpēc, ka viņu smadzenes attīstās tajā brīdī. (..) Un miega trūkums saistīts ar pilnīgi visām citām problēmām.
Ja pusaudzis neizguļas, viņam, pirmkārt, ir augstāks depresivitātes rādītājs, trauksmainība, viņš sliktāk mācās, sliktāk jūtas. Visas šīs lietas. (..) Tā kā droši vien, ja uz vienu lietu vajadzētu skatīties, [būtu svarīgi zināt] vai tā ierīce traucē? Vai samazina viņa miega stundas? (..)"
Konstantinovs norādīja, ka vēlams telefonu nelietot stundu pirms gulētiešanas un ieteicams guļamistabā telefonu līdz neņemt vispār. "Turklāt, ja ierīces ir istabā, kur viņš guļ, tas palielina iespēju, ka viņš, pirmkārt, piecelsies naktī augšā, lai pārčekotu, vai nav kaut kas jauns parādījies. Vai piecelsies naktī, paņems telefonu un tad ilgāku laiku neaizies gulēt. Vai arī pieceļoties tā būs pirmā lieta, ko viņš darīs. Šī ir absolūti droša lieta, ko mēs zinām, kas nav labi."
Druvas vidusskolas 7.do klases skolnieks Gustavs, jautāts, cikos viņš iet gulēt, atzina: "Pēdējā laikā tā sūdīgi ar miegu ir, grūti aizmigt. Tad līdz plkst. 24 gultā guļu, vandos un mēģinu aizmigt. Es parasti ne "TikTok" lietoju, bet internetā palasu, kas jauns. Vai "Instagram"." To viņš darot pirms gulētiešanas.
