Demisijas pieprasījumā kultūras ministrei Agnesei Loginai Nacionālā apvienība atsaucas uz pērn rudenī Saeimā atbalstīto Nacionālās drošības koncepciju. Tajā arī ierakstīts, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt latviešu valodā, pārstājot finansēt saturu krievu valodā.
Intervijā Latvijas Radio programmā "Labrīt" Nacionālās apvienības frakcijas deputāts, bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis pauda, ka nav pieņemami ministres centieni sabiedriskajos medijos saglabāt iespēju klausītājus uzrunāt krievu valodā.
"Arī šobrīd sabiedriskie mediji nodrošina saturu mazākumtautību valodās, bet ne 150 mazākumtautību valodās, kas šobrīd ir Latvijā. Tātad izvēle, kurās nodrošināt un kurās ne, jau notiek. Nacionālās drošības koncepcija paredz aiziet no šīs krievu pasaules un šo mazākumtautību saturu veidot nevis pēc skaitliskā, bet piederības principa Eiropas kultūrtelpai un piederībai Eiropas Savienībai. Saeimas deputāti no tribīnes pasaka, ka koncepcija ir pieņemta un jāpilda, to pašu pasaka Valsts prezidents, bet ministre spītīgi turas pie savas versijas, ka viņa var apšaubīt šo ekspertu viedokli, kuriem esam uzticējuši valsts drošību," sacīja Puntulis.
Nacionālā apvienība arī atgādināja, ka šī koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes. Te gan arī jāatgādina pērn jau vēstītais, ka koncepcijas sadaļu par informatīvās telpas drošību Kultūras ministrija veidoja laikā, kad ministrs vēl bija Puntulis, un norāde par 2026. gadu ierakstīta, to nezinot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.
Puntulis nesaskata koncepcijas pretrunu ar sabiedrisko mediju likumu, kas ļauj veidot saturu mazākumtautību valodās. "Ir pilnīgi skaidrs, ka sabiedriskie mediji nenodrošina saturu 150 mazākumtautību valodās, kuras ir Latvijā. Tātad izvēle, kurās saturu nodrošināt un kurās nenodrošināt, jau notiek. Tāda selektīvā pieeja jau ir," pauda politiķis, piebilstot, ka sabiedriskajos medijos būtu "vairāk jāpievēršas lībiešu valodai, latgaliešu valodai, angļu valodai".
Savukārt kultūras ministre Agnese Logina no "Progresīvajiem" demisijas pieprasījumā lasāmos pārmetumus viņai par krievu valodas aizstāvēšanu sauc par Nacionālās apvienības interpretāciju. Viņa nenoliedz uzskatu, ka krievu valodai līdzās citām mazākumtautību valodām jābūt pārstāvētai sabiedriskajos medijos, bet, kā tieši to realizēt, nav viņas kompetence.
"Tiešām vietā ir atgādināt, ka kultūras ministre nelemj par krievu valodas lietojumu sabiedriskajos medijos. Saturs, redakcionālās izvēles – tas ir pašu mediju rokās. Jautājumi par satura apjomu mazākumtautību valodās ir Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un sabiedrisko mediju kompetence, tā nav ministra kompetence. Kultūras ministrija un es kā ministre pievienojos Valsts prezidenta un SEPLP redzējumam, ka krievu valodas kā dominējošās mazākumtautību valodas loma ir jāmazina, bet par proporciju, par formu, kā tas tiek īstenots, tas pilnībā ir SEPLP un sabiedrisko mediju atbildība," sacīja Logina.
Tātad Saeimas sēdē ceturtdien, 18. aprīlī, sagaidāmas apspriedes saistībā ar demisijas pieprasījumu Loginai, kurai ir koalīcijas partneru atbalsts darba turpināšanai. Jāpiebilst, ka ministri šajā sēdē pārstāvēs parlamentārā sekretāre Agnese Lāce, jo Logina atrodas ārvalstīs un piedalīsies Latvijas ekspozīcijas atklāšanā Venēcijas mākslas biennālē.
