Dronu krava, par ko šonedēļ lēma valdība, ir tikai viens no sūtījumiem, un drīz būšot nākamie, sacīja ministrs. Viņš gan neatklāja nosūtīto donu skaitu.
Pirmā krava ir Latvijas uzņēmumu veidots sūtījums ar droniem, ko prasījusi Ukrainas puse un ko uzņēmumi uzreiz var nodrošināt.
"Palīdzēt Ukrainai ir ļoti svarīgi. Bet tajā pašā laikā ir svarīgi attīstīt mūsu aizsardzības, arī tehnoloģiju industriju. (..) Tas nozīmē, ka tādā veidā mēs stiprinām arī mūsu bruņoto spēkus," sacīja Sprūds.
Uz jautājumu par uzņēmēju izvēli, kuru uzņēmumu ražotus dronus iepirkt Ukrainas vajadzībām, politiķis pauda, ka bijušas sarunas ar daudziem uzņēmumiem.
"Dronu koalīcijas" attīstīšanai Latvija apņēmusies gadā atvēlēt vismaz 10 miljonus eiro, kas būs paredzēti iepirkumiem no Latvijas uzņēmumiem. "Mēs esam paredzējuši, ka šī summa būs lielāka, jo ir arī iemaksas fondā. Mēs veidojam šobrīd fondu," sacīja Sprūds.
Tāpat tiek veidots apmācību centrs, poligons, lai veiktu dronu plašāku testēšanu.
Par to, kā palīdzēt stiprināt Baltijas valstu militārās un aizsardzības spējas, spriedīs tehnoloģiju uzņēmumi konferencē "TechChill 2024". "Tas, ko redzam frontē, un ne tikai Ukrainas frontē, ka tehnoloģijā ir milzīga loma karā. Tām pusēm karā, kuras būs tehnoloģiski stiprākas, arī būs ļoti liela nozīme," intervijā LTV norādīja "TechChill" valdes locekle Līva Pērkone.
KONTEKSTS:
14. februārī līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību dronu koalīcijā parakstīja Ukraina, Dānija, Igaunija, Lietuva, Nīderlande, Vācija un Zviedrija. 15. februārī koalīcijai pievienojās arī Lielbritānija un vēlāk par pievienošanos paziņojusi arī Kanāda.
Latvija dronu koalīcijas attīstībai gadā atvēlēs vismaz 10 miljonus eiro. Dronu koalīcijā esošo dalībvalstu ambīcija ir nodrošināt 1 miljonu dronu Ukrainas vajadzībām. Parakstot nodomu vēstuli, valstis apņemas ieguldīt resursus dronu ražošanai, veikt dronu un rezerves daļu piegādes Ukrainai, kā arī īstenot dronu testēšanu, karaspēka apmācību un citu tehnisko risinājumu ieviešanu.
