Policija sola pastiprināti kontrolēt elektroskūteru satiksmi
Valsts policija 2023. gadā fiksējusi 414 ceļu satiksmes negadījumus, kuros bija iesaistīti elektroskrejriteņi. Lielākajā daļā jeb 70% gadījumu vadītājs vai pasažieris guva ievainojumus, un vienā no 20 gadījumiem traumas bija smagas. 87 policijas fiksētajos gadījumos elektroskrejriteņa vadītājs bija alkohola reibumā, turklāt vēl 152 gadījumos cietušie, kas bija braukuši reibumā, devās uz medicīnas iestādi, neziņojot policijai.
Pēc Valsts policijas datiem šogad līdz aprīļa vidum elektroskrejriteņi bijuši iesaistīti jau 29 ceļu satiksmes negadījumos, kuros cietuši 19 cilvēki.
"Atsākoties jaunajai pavasara sezonai, varam novērot, ka ir jau notikuši pirmie ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektroskrejriteņu vadītāji. Tas nozīmē, ka daļa satiksmes dalībnieku ir pa ziemas sezonu aizmirsuši vai vienkārši nezina, kā pareizi pārvietoties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni tā, lai neapdraudētu ne sevi, ne citus. Tāpat, analizējot policijas rīcībā esošo statistiku, var secināt, ka lielākā daļa pārkāpumu, ko veic satiksmes dalībnieki ar elektroskrejriteņiem – ir braukšana reibumā un pasažieru pārvadāšana, kas parāda to, ka aizvien ir tādi satiksmes dalībnieki, kuriem sava un līdzcilvēku satiksmes drošība ir vienaldzīga," norādīja Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Ar mērķi samazināt elektroskrejriteņu vadītāju pārkāpumu skaitu un traumatismu Valsts policija kopā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcu un elektroskrejriteņu nomas uzņēmumu "Bolt" uzsākusi informatīvo kampaņu "Ātrākais, kā nonākt slimnīcā". Ar kampaņas materiāliem medijos, sociālajos tīklos un pilsētvidē Valsts policija ar partneriem informēs par negadījumu un traumu statistiku, tipiskajiem negadījumiem un ievainojumiem, kā arī dalīsies ar reāliem cietušo pieredzes stāstiem, tā parādot, ka agresīva braukšana reibumā un noteikumu pārkāpšana ir ātrākais veids, kā nonākt slimnīcā.
Piemēram, Ēriks Bērziņš pērn maijā uz mājām devās ar skrejriteni, bet ceļu pabeidza ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta auto. Pēc vairākām dienām Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā viņu pārveda uz Stradiņu slimnīcu un uzreiz operēja. Kāpēc Bērziņš avarēja, nav skaidri zināms. Tolaik Mežaparkā daudzviet gatavojās Dziesmusvētkiem, ceļi bija pārrakti. Iespējams, skrejriteņa mazais ritenis kaut kur aizķērās. Bērziņam joprojām ir darba nespējas lapa. 22. maijā apritēs gads kopš avārijas.
"Pamodos slimnīcā, pirmais – ieraugu tēti. Un tad izrādījās, ka man trīs vietās sejas kaula lūzums un esmu zaudējis redzi labajā acī – pilnībā. (..) Man bija viss – ķivere, ekipējums. Un to es no sirds iesaku katram darīt – iegādāties ķiveri." stāstīja Bērziņš.
Valsts policija sola pastiprinātu elektroskrejriteņu satiksmes kontroli.
Jančevskis norādīja: "Noteikti aprīlī. Elektroskrejriteņu vadītāji satiksmes uzraudzības jomā ir viena no mūsu prioritātēm. Tie, kas pārkāpj [noteikumus] ikdienā, nonāks mūsu redzeslokā šā vai tā. Īpaši tie, kas pārvadā pasažierus."
Ārstus satrauc joprojām augstais traumatisms
Arī ārsti jau ilgstoši ceļ trauksmi par to, cik daudz un cik smagas ir elektroskrejriteņu negadījumos gūtās traumas. Īpaši nopietnas ir galvas traumas, kas ir bīstamas dzīvībai un var atstāt sekas uz cilvēka veselību visas dzīves garumā. Vissmagāk cieš bērni, kurus vecāki tur sev priekšā. Uz operāciju galda elektroskrejriteņa negadījuma dēļ bieži guļas tieši bērni.
Stradiņa slimnīcas Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centra vadītāja Anna Ivanova atzīmēja: "Gūtās traumas, krītot no elektroskrejriteņiem, ir ļoti smagas – vairāk nekā pusei pacientu, kas nonākuši Stradiņa slimnīcā pēc šādiem negadījumiem, ir cietusi tieši galva. Labākajā gadījumā tās ir brūces, nobrāzumi, sasitumi, traumas bez kaulu lūzumiem, bieži kombinācijā ar zobu traumām. Bet daudzos gadījumos tās ir arī smagas traumas, piemēram, galvaskausa un sejas kaulu lūzumi, kam nepieciešama operēšana, intensīvā terapija un ilgstošs atveseļošanās process. Šādu pacientu ārstēšana var ilgt līdz pat trīs nedēļām, bet sejas un apakšžokļa traumu operācijas ar kaulu osteosintēzi var izmaksāt līdz pat 5000 eiro no valsts budžeta."
Skrejriteņu nomas uzņēmums "Bolt" ieviesis dažādus risinājumus, lai veicinātu drošu elektroskrejriteņu izmantošanu, un izvietos kampaņas materiālus arī savā lietotnē. Uzņēmums kopš sezonas sākuma arī bloķējis vairāku desmitu agresīvu braucēju lietotāju profilus, tādējādi liedzot nomāt skrejriteni. Skrejriteņu lietotāju profilu bloķē uz pusgadu, ja noteikumus pārkāpj atkal, tad uz gadu, savukārt pēc trešās reizes seko beztermiņa bloķēšana.
"Viens no "Bolt" veiksmīgākajiem risinājumiem ir pērn vasarā ieviestais pārgalvīgas braukšanas rādītājs, ar kura palīdzību varam izmērīt un analizēt mūsu lietotāju uzvedību un rīcību brauciena laikā, kā arī noteikt bīstamas situācijas un drošības pārkāpumus, pateicoties plašajam skrejriteņa sensoru klāstam. Ja pēc brīdinājumu izteikšanas lietotāja braukšanas kultūra neuzlabojas, mēs varam ierobežot viņa piekļuvi "Bolt" skrejriteņiem. Līdztekus mūsu pašu ieviestajām iniciatīvām aktīvi sadarbojamies ar Valsts policiju, apmainoties ar noderīgu informāciju. Tādējādi varam fiksēt bīstamus vai agresīvus skrejriteņu vadītājus un pēc nepieciešamības bloķēt viņus no sistēmas," norādīja "Bolt" vecākais skrejriteņu operāciju speciālists Latvijā Valts Marga.
Kampaņa tiek finansēta no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem.
