Priekšlikumus grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz Latvijā vairāk ierobežot alkohola tirgošanu, vairāki Saeimas deputāti iesnieguši pērn oktobrī. Kopš tā laika vairākās Saeimas komisijas sēdēs bijušas spraigas diskusijas par iecerētajiem ierobežojumiem.
Komisijā atbalstu guva iecere liegt pirkt alkoholu līdz 20 gadu vecumam, kā arī tirgošanas laika saīsināšana un impulsīvas alkohola pirkšanas internetā ierobežošana. Savukārt atbalstu neguva iecere ierobežot alkohola tirdzniecību veikalos pie degvielas uzpildes stacijām, kā arī nolemts neliegt pārdot grādīgos dzērienus jau iereibušiem cilvēkiem.
Alkoholisko dzērienu aprites likums: plānotās un neatbalstītās izmaiņas
Atbalstītie ierobežojumi:
- alkoholu drīkstēs pārdot personām, kas sasniegušas 20, nevis 18 gadu vecumu;
- darba dienās un sestdienās alkoholu drīkstēs pārdot no pulksten 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās – no pulksten 10.00 līdz 18.00;
- uz alkoholisku dzērienu etiķetēm būs jānorāda dzērienu uzturvērtība un ķīmiskais sastāvs;
- būs aizliegta alkohola cenu un atlaižu reklāma aizliegta mazumtirdzniecības vietās, kurās norisinās alkoholisko dzērienu tirdzniecība (tai skaitā ar distances līgumu tīmekļvietnē un mobilajā lietotnē), preses izdevumos, drukātos reklāmas izdevumos un publikācijās patērētājiem, kinoteātros, tīmekļvietnēs un tiešsaistē, kā arī izmantojot pasta pakalpojumus.
Daļēji atbalstītie ierobežojumi:
- alkoholu neaizliegs tirgot internetā, taču distances tirdzniecību ierobežos, nosakot, ka no pasūtīšanas brīža līdz dzēriena saņemšanai jāpaiet vismaz sešām stundām.
Neatbalstītie ierobežojumi:
- Netika atbalstīts priekšlikums par alkohola tirdzniecības liegumu degvielas uzpildes stacijās, jo tās esot pielīdzināmas nelieliem veikaliem, turklāt tajās alkohols maksā dārgāk.
- Netika atbalstīts priekšlikums liegt grādīgos dzērienus pārdot personām, kas ir alkohola reibumā, jo to būtu grūti kontrolēt.
- Netika atbalstīts priekšlikums dot pašvaldībām tiesības aizliegt tirgot alkoholu koncertu, izrāžu un citu masu pasākumu laikā.
Kā pēdējo atbalsta pudeļu marķēšanu un reklāmas aizliegumu
Tagad komisija vienojusies, ka būs jānorāda dzēriena uzturvērtība jeb kalorijas un sastāvs. Proti, ierobežot alkohola patēriņu vai atturēt no iedzeršanas plānots arī ar papildu marķēšanas prasībām uz dzērienu iepakojuma.
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna komisijas sēdē trešdien norādīja: "Mums ir jādomā par mūsu sabiedrību un mūsu cilvēku veselību. Un cilvēkiem ir jābūt informācijai gan par kalorijām, gan par ķīmiskajiem sastāviem. Vairāk jāinformē un vairāk jāizglīto šajā jomā."
Savukārt Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš pauda: "Man, godīgi sakot, nav pārliecības, ka cilvēkus, kuriem ir reālas problēmas ar alkohola lietošanu, šis regulējums atturēs no alkohola lietošanas. Proti, vai viens alkoholiķis pie veikala pētīs uzturvērtību dzērienam, lai pieņemtu lēmumu, ko iegādāties vai ne? Es domāju, ka – nē, tā tas nenotiks."
Veselības aprūpes speciālisti gan uzsvēra, ka tās ir cilvēktiesības zināt, ko cilvēks lieto un izdzer. Plānots arī trīs gadu pārejas periods.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Zane Skujiņa-Rubene ("Jaunā Vienotība") sacīja: "Mēs noteikti varam sekot līdzi tām aktualitātēm, kas notiek Eiropā, un es domāju, ka trīs gadu pārejas periods ir gana ilgs, lai sadrukātu etiķetes un iztirgotu visu."
Toties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Ramona Petraviča ("Latvija pirmajā vietā") pauda: "Uzņēmējam tās būs izmaksas. Un uzņēmējs nav Ministru kabinets, kurš var pasūtīt sev lidojumu un atcelt, un pēc tam naudu vienkārši izmest miskastē. Uzņēmējdarbībā tiek skaitīta katra kapeika."
Deputātu vairākums gan atbalstīja, ka marķējumam, norādot dzēriena uzturvērtību, vajadzēs būt.
Atbalstu neguva priekšlikums dot pašvaldībām tiesības aizliegt pārdot alkoholu publisku pasākumu vietās.
Savukārt alkohola cenu un atlaižu reklāmas gan plānots aizliegt, neraugoties uz nozares iebildēm. Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs norādīja: "Es uzskatu, ka šajā gadījumā netiek mudināti cilvēki uz dzeršanu, bet tiek mudināti veicināt konkurenci starp zīmoliem. Šeit ir iespēja vietējiem ražotājiem ar reklāmu konkurēt ar starptautiskiem zīmoliem. Es aicinu neatbalstīt."
Komisijā bija vienbalsīgs atbalsts alkohola cenu un atlaižu reklāmu aizliegumam.
Alkohola nozare pieļauj atkārtotu priekšlikumu virzīšanu
Līdz ar to deputāti izskatījuši visus – vairāk nekā 40 priekšlikumus – Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumiem. Taču vēl priekšā ir likuma grozījumu izskatīšana Saeimas plenārsēdē un balsojums par to, kā arī komisijā vēl drīkstēs iesniegt priekšlikumus beidzamajam – trešajam – lasījumam.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda cerību, ka uz trešo lasījumu nebūs radikālu pagriezienu likuma grozījumiem. "Te arī pareizi teica, ka būs jāpiestrādā pie pārejas noteikumiem, cik tie būs ilgi un kad viņi sāks funkcionēt," piebilda Bērziņš.
Savukārt Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, vaicāts, vai nozare trešajam lasījumam vēlreiz virzīs kādu priekšlikumu, sacīja: "Es domāju, ka varētu būt iespējama diskusija vēl tomēr par vecumu. Es pieļauju to. Ir dzirdamas sarunas kuluāros, ka šis varētu būt jautājums, kas kaut kādā virzienā varētu iet. Visādas diskusijas notiek, ko es vēl negribētu atklāt. Es pieļauju, ka interneta tirdzniecības jautājums ir noslēdzies. Šis ir kompromisu kompromiss. Ja mēs runājam par darba laikiem, mēs mēģināsim rosināt, protams, to darba laiku vēl pārskatīt."
Iesaistītās puses vairākkārt norādījušas, ka līdz šim panāktās vienošanās ir sarežģīti panākti kompromisi. Otrajā lasījumā Saeimas komisija atbalstījusi lielāko daļu piedāvāto ierobežojumu, kas balstīti Lietuvas pieredzē un Pasaules Veselības organizācijas ieteikumos.
Veselības ministrijas Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vadītāja Inga Birzniece norādīja: "Sniedzot šos priekšlikumus, mēs vadījāmies pēc zinātnē balstītiem faktiem un datiem, un tā, ko iesaka Pasaules Veselības organizācija. Un tā, ko ir ieviesušas citas valstis, tai skaitā Lietuva. Tas ir redzams, ka, ieviešot šādus kompleksus pasākumus, nevis pa vienam, ir pierādījies, ka Lietuvā dažu gadu laikā alkohola patēriņš ir sarucis."
