Līdz maija beigām nozarēm vēl dota iespēja pārvērtēt savu budžetu – ministrijām nāksies dalīties ar līdzekļiem, lai atrastu naudu, kuras akūti trūkst veselības nozarei.
Finanšu ministrs uzskata, ka tas nebūs viegli: "Šeit tā nauda, kas būs, – tie būs ļoti sāpīgi griezieni."
Savukārt premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") solīja strādāt "pie tā, lai mēs no budžeta pīrāga pārdalām naudu par labu Veselības ministrijai". Viņš arī uzsvēra, ka "protams, Veselības ministrijas atbildība ir, kā to naudu vislietderīgāk izmantot".
Taču paralēli solījumiem, ka nauda tiks pārdalīta, neviens neuzņemas apsolīt – cik tieši.
Mediķu arodbiedrība jau iepriekš norādījusi, ka papildu 140 miljoni šogad nepieciešami tikai veselības nozares pamatfunkciju izpildei vien.
Tikmēr finanšu ministrs raidījumā "Šodienas jautājums" nesaudzīgi kritizēja Veselības ministrijas izstrādātos priekšlikumus par slimnīcu tīkla stiprināšanu. Šis plāns ir viens no priekšnoteikumiem papildu naudas piešķiršanai.
"Tas ziņojums, kas iesniegts, ir pēc būtības tukšs. Kas mulsina šajā lietā – nozarei ir vajadzīga nauda... Bet redzam, ka ministrija nav spējīga ar šiem resursiem...
Mums nav datu, ar kuriem strādāt," apgalvoja Ašeradens.
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka finanšu ministra kritikai nepiekrīt, norādot, ka kritizētajā dokumentā ir norādīti galvenie virzieni, kuros ministrijai jāstrādā kopā ar nozari.
"Tur ir norādīts, ka mēs strādājam ģimenes ārstu virzienā, ka mēs strādājam slimnīcas virzienā, kvalitātes virzienā. Un nākamais jautājums, mēs strādājam arī slimnīcu sadarbības virzienā.
Veselības aprūpe nedarbojas viena pati, nav tikai ģimenes ārsti, nav tikai ambulatori, nav tikai stacionārs, viņas visas ir saistītas," sacīja Janka.
Veselības ministrijā, atbildot uz kritiku par kapacitāti, norādīja, ka veicamo darbu apjoms ir ļoti liels, kā piemēru minot Slovēniju, kur uz vēža skrīningu ministrijā strādā 20 cilvēku, bet Latvijas Veselības ministrijā ar onkoloģijas jautājumiem nodarbojas tikai viens darbinieks.
KONTEKSTS:
Veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīti 85,8 miljoni eiro, no kuriem vislielākā daļa paredzēta mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai. Nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde līdz 1. jūlijam lūdz valdību piešķirt papildu 140 miljonus eiro.
Premjers Krišjānis Kariņš ir uzdevis visām ministrijām pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm.
