ĪSUMĀ:
- Izmaiņas paredz, ka skolotāju darba slodze tiktu mērīta astronomiskajās stundās.
- IZM sola – ar izmaiņām pedagogi nebūs pārstrādājušies.
- Ministrijā apgalvo, ka izmaiņas pedagogu atalgojumu nemazinātu.
- Pedagogu arodbiedrība jauno ministrijas piedāvājumu asi kritizē.
- Arodbiedrība uzskata, ka izmaiņas lielākajai daļai pedagogu situāciju pasliktinātu.
- Pirmdien LIZDA padome varētu balsot par ministres demisijas pieprasījumu.
IZM sola – ar izmaiņām pedagogi nebūs pārstrādājušies
IZM norādīja, ka patlaban pedagogu amatiem noteiktās dažādās darba slodzes nedēļā – 21, 30, 36, 40 stundas – apgrūtina izpratnes veidošanu pedagogiem par kopējās slodzes un slodzes sastāva veidošanas principiem, līdz ar to darba pienākumu plānošanu katram pedagogam. Nosakot 40 darba stundu nedēļu visiem pedagogiem, IZM vērtējumā iepriekš minētās amatu atšķirības paliktu, bet tās būtu izprotamākas pie viena kopējā slodzes lieluma.
Jaunais IZM piedāvājums nozīmē, ka darba slodze tiktu mērīta astronomiskajās stundās. Patlaban pedagogu amatiem noteiktas dažādas darba slodzes nedēļā un tas apgrūtinot darbu gan pašiem pedagogiem, gan darba pienākumu plānotājiem.
Turpmāk pedagogu darba slodzes sastāvu noteiktu trīs elementi – mācību stundas vai nodarbības, ar mācību priekšmetu saistītie citi pienākumi un citi pienākumi, kas saistīti ar izglītības iestādes attīstību, bet ne ar konkrētu mācību priekšmetu. Arī par starpbrīžiem neesot aizmirsts, un tie ir ierēķināti citos pienākumos kā daļa no darba slodzes. Šādā modelī pedagogu mācību stundas vadītu aptuveni 43–50% no laika, pārējā laikā – pildītu citus pienākumus. Iecerēts, ka maksimāli stundu vadīšanai pedagogs varēs veltīt pusi darba laika jeb 30 mācību stundas klases priekšā, atlikušais laiks būs citiem pienākumiem.
IZM sola, ka pedagogi no šādām pārmaiņām iegūs, – nebūs pārstrādājušies un alga pieaugšot līdz ar skolu tīkla sakārtošanu.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") vairākkārt uzsvēra, ka pārmaiņas jāveic, lai skolotāji nepārstrādātos. To, ka tas notiek, apliecinot ministrijas dati, kur redzams, ka kopš 2022. gada par 18% pieaudzis to pedagogu skaits, kas nedēļā strādā 40 un vairāk stundas. Izmaiņas tiekot ieviestas arī tāpēc, lai apmaksātu visus pienākumus, ko veic skolotāji.
Čakša sacīja: "Ir ļoti būtiski pieaudzis to skolotāju skaits, kas strādā virs 40 stundām nedēļā jau šobrīd. Šajā jaunajā modelī mēs neļausim pārstrādāties virs šīm 30 mācību stundām, kas diemžēl šobrīd ļoti daudz kur notiek. Mēs gribam iet kopā ar šo jauno finansējuma modeli, lai nauda, kas nāk iekšā sistēmā, var kompensēt arī, iespējams, kādas stundas, kas ir mazāk, līdz ar to viņam būs. Tas mērķis tiešām ir, lai nepārstrādājas. (..) Vai mēs esam pazaudējuši starpbrīžus? Nē. Starpbrīži ir ierēķināti citos pienākumos. Starpbrīži tāpat tiek ņemti vērā, tie ir ierēķināti citos pienākumos un ir daļa no slodzes, kas ir saistīti ar to."
Līdz šim mērķis sabalansēt slodzi praksē līdz galam neesot sasniegts, stāstīja IZM padomniece politiku izstrādes un ieviešanas jautājumos Karīna Caunīte-Orupe: "Mērķis, kas bija noteikts ar slodzes sabalansēšanu normatīvajā regulējumā, nav līdz galam sasniegts. Mēs redzam, ka ir uzlabojusies situācija mācību stundu īpatsvarā kopējā slodzē, bet tas nav palīdzējis samazināt kontaktstundu jeb mācību stundu skaitu individuālam pedagogam, kas būtu mērķis, lai nodrošinātu, ka nav pārslodzes."
Tātad strādāt vairāk nedrīkstēs, bet mazāk gan. Drīkstēs arī koriģēt mācību stundām un citiem pienākumiem paredzētā laika apmērus. Ar vienu noteikumu, ka vairāk par 30 mācību stundām nedrīkst būt. Izņemot, kad aizvieto prombūtnē esošu kolēģi vai aizpilda brīvo vakanci.
Izmaiņas pedagogu atalgojumu nemazinātu
Ministrijas vadība norādīja, ka šīs izmaiņas nemazinās pedagogu atalgojumu, taču tās esot jāskata kopā ar jauno pedagogu finansēšanas modeli. Pilna alga būšot par 40 darba stundu nedēļu.
Caunīte-Orupe skaidroja: "Ja skolotājs šobrīd strādā 36 stundas nedēļā, tad arī, mainoties metodikai, skolotājam, strādājot šādu darba slodzi, jāsaņem atbilstošs atalgojums par šīm stundām."
Līdzīga kārtība esot arī citās valstīs, kur rēķina astronomiskās stundas. Piemēram, Lietuvā darba slodze pedagogiem ir 36 stundas nedēļā, bet noteiktais laiks mācību stundu vadīšanai – 18,5 stundas, savukārt Igaunijā ir 35 stundu slodze, bet laiks mācību stundu vadīšanai nav noteikts.
Turpmāk pie vienāda naudas apjoma skolas vadība pienākumus varētu sadalīt dažādi un te nu liela teikšana būs izglītības iestādes vadītājam.
Caunīte-Orupe uzsvēra, ka, mainot principus, netiks mainīts atalgojums. Mērķis ir parādīt caurspīdīgu faktisko pedagogu noslodzi.
Arodbiedrība IZM piedāvājumu asi kritizē
Tikmēr pedagogu arodbiedrība jauno ministrijas piedāvājumu asi kritizē.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja: "Tas ir lielākajai daļai pedagogu situāciju pasliktinošs. Tas nozīmē, ka būs jāstrādā vairāk, bet ienākumi samazināsies. Pēc mūsu aprēķiniem tas ir no dažiem desmitiem līdz vairāk nekā 200 eiro. Ministres mutiskie solījumi, ka situācija nepasliktināsies, diemžēl mums nav pieņemami, jo mums ir negatīva pieredze, un vakardienas sarunās un iesniegtajos dokumentos nav nekādu finansiālo aprēķinu, kas pierādītu pretējo. Tā ir kārtējā situācija, kad pedagogi tiek nolikti kā ķīlnieki."
Vanaga uzsvēra, ka vienošanās par slodžu balansēšanu jau tika panākta pērn streika laikā, kad vispār vēl neesot bijusi nekāda iecere par jaunu finansēšanas modeli.
"Tagad tas ir ļoti nekrietni – atkāpties no saviem sākotnējiem solījumiem un valdības lēmumiem un izmantot šo jauno reformu kā ieganstu. Pie kā ir vainīgs pedagogs, ka ministrija savlaicīgi nevar izdarīt savu darbu?" vaicāja Vanaga.
Arodbiedrības vadītāja norādīja, ka neuzticas ministrei, un sacīja, ka informatīvais ziņojums būtu jāatsauc. Pirmdien plānota LIZDA padomes ārkārtas sēde, un Vanaga neizslēdz, ka padome var balsot par ministres demisijas pieprasījumu.
Tomēr LIZDA uzrunāšot premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība"), lai kāds premjeres biroja pārstāvis turpmāk būtu pie katrām sarunām ar izglītības un zinātnes ministri.
Nākamajā otrdienā, 21. maijā, arodbiedrība ieplānojusi piketu pie valdības ēkas, kurā varētu piedalīties vismaz 2000 cilvēku.
KONTEKSTS:
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) joprojām nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam par pedagogu darba slodzes turpmāko balansēšanu. Tāpēc arodbiedrība lēmusi par labu pedagogu piketam un vēršanos tiesā.
LIZDA un IZM ilgstoši ir atšķirīgi redzējumi par pedagogu slodžu balansēšanu. IZM ir pārliecināta, ka iespējami vairāki risinājumi, turklāt jāņem vērā vairāku pušu, ne tikai IZM un LIZDA, redzējums. Arodbiedrība uztraucas, ka pedagogam vai nu netiks apmaksāts darbs starpbrīžos, vai netiks apmaksāts vairums pienākumu.
Pērnā gada aprīlī pedagogi sāka trīs dienu streiku, kurā piedalījās vairāk nekā 19000 skolotāju. Streika laikā LIZDA panāca valdības lēmumu, kas paredz piešķirt papildus 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām visu pedagogu atalgojuma palielināšanai. Taču LIZDA arvien nav apmierināta ar IZM aprēķiniem saistībā ar pedagogu streika prasību izpildi.
IZM plāno atjaunot vadlīnijas par slodžu balansēšanu, lai skaidri atrunātu, kādi pienākumi ir jāapmaksā.
Par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā.
