Ģimenes ārstiem vasarā aktuālas dažādas vīrusa infekcijas, pieaug sadzīves traumas, tuvojas jaunais mācību gads, tāpēc pieaug arī bērnu profilaktiskās pārbaudes, kā arī jāaizvieto kolēģi atvaļinājumu laikā. Līdz ar to joprojām aktuāls ir garo rindu jautājums.
Dobelnieks Raimonds pastāstīja, ka vizīte pie ģimenes ārsta ir jāgaida vismaz pāris nedēļu. "Ja jau tiek pie tā ārsta, tad jau it kā viss notiek, bet tās rindas ir garas," sacīja Raimonds.
Monika Kroniņa ģimenes ārsta darba gaitas Dobelē uzsāka 2018. gadā, kad rezidentūras laikā pārņēma praksi no speciālista, kurš devās pelnītā atpūtā. Prakse izaugusi līdz 1800 pacientiem, darba ir daudz.
"Šobrīd jau liekas, ka ir diezgan liela slodze, pašiem gribētos to darbu mazāk, nevis ņemt vēl klāt pacientus, bet, protams, ik pa laikam ņemam," norādīja Kroniņa.
Ārste piekrīt jau izskanējušajam viedoklim, ka slodzi mazinātu zīmju izrakstīšana bērniem, kuriem jādodas uz bērnudārzu vai skolu.
"Manuprāt, tas ir diezgan bezjēdzīgi. Bērni iet uz skolu. Vai tiešām man ir jāraksta, ka bērns var mācīties skolā un viņam ir jāiedod tāds papīra gabals," pauda ģimenes ārste.
Jaunu speciālistu trūkums ir aktuāla problēma visos Latvijas reģionos, īpaši paaudžu maiņas dēļ: teju trešdaļa jau ir senioru vecumā.
Arī Kroniņa pastāstīja, ka ir kolēģi, kuri gribētu doties pensijā, bet nespēj savus pacientus atstāt: "Būtu ļoti vērtīgi vēl kāds jauns ģimenes ārsts Dobelē vai apkārtnē. Jauni speciālisti, man liekas, jebkurā jomā tiek gaidīti, it īpaši ārpus Rīgas."
Savukārt Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente, Saeimas deputāte Līga Kozlovska (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka atbalstu lauku reģioniem paredzēts sniegt ar motivējošu piemaksu jeb "burkānu" jaunajiem ģimenes ārstiem. "Prioritāšu plānā ir ielikts arī no Lauku ģimenes ārstu asociācijas ilgi virzītais punkts par atbalstu lauku reģioniem, par lauku koeficientu, tādu kā motivējošo piemaksu, "burkānu", lai jaunie ģimenes ārsti ietu uz tālajiem reģioniem, sevišķi pierobežu," sacīja Kozlovska.
Mediķi reģionos cer, ka valsts atradīs finansējumu vēl vienam ārsta palīgam, tāpat jāpārskata tarifi.
No Latvijā reģistrētajiem 1255 ģimenes ārstiem, kuriem ir līgums ar valsti, apmēram 10% ir mazas ģimenes ārstu prakses, kur reģistrēto pacientu skaits ir no 600 līdz 1000. Tikpat liels skaits ir arī to prakšu, kuru pacientu skaits pārsniedz 2000.
KONTEKSTS:
Valdība atbalstīja papildu 140 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei, lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarei 2023. gadā. Nozares ministre Līga Meņģelsone ("Apvienotā saraksta" deleģēta) norādījusi, ka papildu finansējumu pirmais saņems ambulatorais sektors.
Tikmēr finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka pēc 140 miljonu atrašanas ministriju un valsts iestāžu budžetos valstī ir palikušas tikai rezerves neparedzētām situācijām.
Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība norādījusi, ka Latvijas veselības nozares budžets arī pēc 140 miljonu eiro finansējuma piešķiršanas atpaliek no Pasaules Veselības organizācijas rekomendētā minimālā finansējuma līmeņa veselības aprūpei – 12% no valsts budžeta izmaksām.
Veselības ministrija aplēsa – lai otrajā pusgadā varētu pacientiem nodrošināt laboratoriskos izmeklējumus, ārstēšanu un rehabilitāciju, papildus nepieciešami 163 miljoni eiro – tas būtu tikai visakūtāko, visdegošāko vajadzību apmierināšanai, lai uz gada beigām neveidotos slimnieku sastrēgumi un nepagarinātos jau esošās rindas.
