Stašinskis norādīja, ka narkotiku tirgus ir ārkārtīgi dinamisks, tas mainās ik pa trīs, pieciem gadiem. Šobrīd ir liels uzplūdums ar dažāda veida sintētiskajiem opiātiem un opioīdiem, konkrētāk, nitazēnu grupas vielu atvasinājumiem. Kā pastāstīja ārsts, šīs vielas tiek miksētas – pacienta organismā vienlaikus var atrast pat trīs līdz piecas pretēji darbojošās vielas. Šādu "kokteiļu" sekas ir neprognozējamas un var beigties ar nāvi, skaidroja Stašinskis.
Tendences pasaulē gan atšķiroties, jo katram reģionam esot savas narkotiku lietošanas tradīcijas un īpatnības, kas var būt radikāli atšķirīgas, norādīja Stašinskis.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka, lai gan šobrīd riska grupa ir jauni cilvēki, slimnīcā novērots, ka narkotikas aizvien vairāk lieto arī nobrieduši cilvēki ap 30, 40 gadiem.
Ja jaunieši apreibinošas vielas biežāk lieto, jo "ir interesanti pamēģināt", tad pieaugušo rīcību ārstam bija grūti paskaidrot.
Jautāts, vai atbalsta Latvijas Ārstu biedrības un organizācijas "OPEN Radošais centrs" rosinājumu dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu, Stašinskis sacīja, ka šis jautājums nav viennozīmīgi atbildāms ar "jā" vai "nē", tomēr šobrīd viņam vairāk šķiet, ka iniciatīva nav atbalstāma.
"Lai varētu kaut ko precīzāk teikt, noteikti vairāk jācaurskata argumenti," sacīja ārsts, atzīstot, ka problēma ar narkotiku lietošanu Latvijā ir plaša un no dažādiem aspektiem skatāma. Tomēr arguments, ka narkotikas pārdozējuši cilvēki baidoties saņemt palīdzību, jo iepriekš ir veikta krimināli sodāma rīcība, neizturot kritiku, jo slimnīcā novērots, ka šādi cilvēki pēc palīdzības vēršas un neviens netiek atraidīts, pauda Stašinskis.
"Es viennozīmīgi nevaru piekrist argumentācijai attiecībā uz medicīniskās palīdzības saņemšanu un bailēm no tām," viņš sacīja.
KONTEKSTS:
Mediķi pēdējā laikā ceļ trauksmi par narkotiku pārdozēšanu jauniešu vidū. Skaitļi ir dramatiski – vismaz četri izsaukumi dienā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) saistīti ar narkotiku pārdozēšanu jauniešiem. Runa ir par pilnīgi visu Latvijas teritoriju, ne tikai Rīgas centru.
Saskaņā ar Veselības ministrijas aplēsēm dažu gadu laikā atkarību izraisošu vielu lietošana jauniešu vidū ir dubultojusies. Vismaz kādas narkotikas ir pamēģinājuši 27% 15–16 gadus veci Latvijas skolēni.
Premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") 8. jūlijā rezolūcijā uzdevusi divu nedēļu laikā sasaukt Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes un Bērnu lietu sadarbības padomes kopsēdi, lai piedāvātu rīcību narkotisko vielu atkarības risku novēršanai jauniešu vidē, risinot gan problēmu, gan tās cēloņus.
Tikmēr Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) kopā ar biedrību "OPEN Radošais centrs", kas strādā ar grūtībās nonākušiem jauniešiem, vērsusies pie valsts amatpersonām ar aicinājumu dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu, lai novērstu nāves gadījumus pusaudžu un jauniešu vidē, jo viņi, baidoties no kriminālatbildības, nevēršoties pēc palīdzības.
