"Arī vasaras periodā turpinām aktīvu darbu, lai skrupulozi vērtētu šī valstiski nozīmīgā kultūras objekta tālāko nākotni. Šobrīd diskutējam par iespējamiem scenārijiem, kuri pēc to galīgās izstrādes tiks nodoti vērtēšanai arī koalīcijas partneriem. Ir svarīgi, ka Mežotnes pils paliek pieejama sabiedrībai, vienlaikus pienācīgi parūpējoties par ēkas tehnisko stāvokli, " pēc darba grupas tikšanās uzsvēra kultūras ministre Agnese Lāce ("Progresīvie").
Pirmais scenārijs – Rundāles pils muzeja filiāle
Pirmais scenārijs paredz Mežotnes pils kļūšanu par Rundāles pils muzeja filiāli, pārņemot pils apsaimniekošanu no tās šī brīža īpašnieka – VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ). Izstrādātais piedāvājums paredz atvērt Mežotnes pili apmeklētājiem pēc iespējas ātrāk pēc īpašuma pārņemšanas no VAS "Valsts nekustamie īpašumi," pamazām attīstot tajā muzeoloģisko piedāvājumu un pakāpeniski izvērtējot iespējas attīstīt arī viesmīlības pakalpojumus, kā arī īstenot infrastruktūras sakārtošanas projektus.
Otrais scenārijs – privāts nomnieks
Kā otru iespējamo variantu pils īpašnieks izskata iespēju Mežotnes pili nodot privātajam nomniekam uz 30 gadiem ar pienākumu veikt noteikta apmēra kapitālieguldījumus nekustamajā īpašumā. Vienlaikus, rēķinoties ar to, ka Mežotnes pils kā Rundāles pils muzeja filiāles izveidei 2025. gadā budžetā varētu nebūt nepieciešamā finansējuma, pēdējā darba grupas sēdē apspriestas arī iespējas pārejas procesu īstenot pakāpeniski.
Darba grupā strādā KM, Rundāles pils muzeja, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP), Finanšu ministrijas (FM), VNĪ un Bauskas novada pašvaldības nominētie pārstāvji: darba grupu vada kultūras ministre Agnese Lāce, darba grupas vadītājas vietniece ir KM valsts sekretāre Dace Vilsone, darba grupas locekļi: Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, VNĪ valdes loceklis Andris Vārna, VNĪ Nekustamā īpašuma vadītājs Andrejs Milzarājs, NKMP Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne, KM valsts sekretāra vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica, Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse, Rundāles pils muzeja direktora vietniece administratīvajā darbā Inga Pudenko, Finanšu ministrijas Administrācijas vadītāja Ieva Braunfelde, kultūras ministres biroja vadītāja Līna Birzaka-Priekule un kultūras ministres padomniece publiskās pārvaldes un attīstības projektu jautājumos Signe Grūbe.
Par Mežotnes pili
Mežotnes pils ir viens no izcilākajiem klasicisma arhitektūras paraugiem Latvijā. Pils celtniecība notika no 1797. līdz 1802. gadam. Trīs stāvu ēka, kuras pagalma fasādes centru izceļ četrkolonnu portiks ar trīsstūra frontonu, bet parka fasādes centru – pusrotonda, demonstrē veiksmīgu arhitektoniski telpisko kompozīciju. Pils fasāžu arhitektūrā izmantots trīsdaļīgā loga motīvs, t.s. Palladio logs, kas ir raksturīgs Kvarengi daiļradei, kā arī pusapļa logi frontonos un cokolstāvā. Izcilā klasicisma pieminekļa māksliniecisko izteiksmību vairo jonisko kolonnu kapiteļi, sandriki, dzegas un rustojums. Iekštelpu mākslinieciskajā izveidē jūtama klasicisma un ampīra noskaņa. Parādes telpas pārsteidz ar apaļā kupola zāli, kas ir uzskatāma par nozīmīgāko klasicisma interjeru Latvijā. Pils atrodas vienā no skaistākajiem angļu stila ainavu parkiem Latvijā. Mežotnes muižas ainavu parka aizsākumi meklējami 18. gadsimta beigās, parka veidošanu pabeidza 19. gadsimta 20. gados. Tam ir trīs atsevišķas daļas: parādes pagalms, centrālā daļa un blīvo stādījumu daļa ar skuju kokiem.
Pils stipri cieta Otrā pasaules kara laikā, un tikai 1959. gadā sākās tās ilgstoša atjaunošana. Sasaistē ar Rundāles pils unikālo atjaunošanas procesu Mežotnes pils ieguva tādas pašas augstas raudzes profesionālu konceptu, konsultācijas un kvalitatīvu darbu izpildījumu. Otrais posms pils atjaunošanā sākās pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. 2001. gadā pils atjaunošana tika pilnībā pabeigta. Ēkā tika veikta daļēja telpu pārbūve, vietām - vēsturiskā plānojuma atjaunošana un radīts jauns daudzfunkcionāls izmantošanas risinājums (pilsmuzejs, viesnīca, restorāns, kafejnīca ar bāru, semināru telpas u.c.). Arhitektu un interjeru mākslinieku sadarbības rezultātā ēka kļuva par mūsdienīgi funkcionējošu objektu.
Mežotnes pils ir VNĪ īpašumā.
KONTEKSTS:
Valsts īpašumā esošā Mežotnes pili Bauskas novadā jau trīs gadus netiek lietota un nes zaudējumus. Līdz šim pils nomas tiesību izsoles noslēgušās bez rezultāta. Gatavību uzņemties rūpes par pili paudis Rundāles pils muzejs, kam gan būtu nepieciešami papildu 300 000 eiro gadā.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde iestājas par Mežotnes pils saglabāšanu valsts īpašumā un tās lietošanas sasaisti ar Rundāles pils muzeju. Arī vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki atklātā vēstulē aicinājuši pils ansambli atstāt valsts īpašumā un attīstīt tajā muzeju.
