Līdzšinējais Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs kļūs par Latvijas vēstnieku Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) un UNESCO.
Ārlietu ministrijā Pelšs strādā kopš 1998. gada. Strādājis Drošības politikas nodaļā, NATO nodaļā, Latvijas pastāvīgajās pārstāvniecībās ANO un NATO, bijis Valsts prezidentu Valda Zatlera un Andra Bērziņa ārlietu padomnieks. Pelšs bijis arī vēstnieks-pārstāvis Politiskajā un drošības komitejā Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā. Kopš 2016. gada augusta Pelšs bija Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks-politiskais direktors, bet kopš 2018. gada viņš strādā par Ārlietu ministrijas valsts sekretāru.
Pelšs ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā, studējot ASV, Morhedas Valsts universitātē, Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu politikas zinātnē, bet politikas zinātnes bakalaura grādu ieguvis Trumena Valsts universitātē, ASV.
Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības koordinācijas departamenta direktors Jānis Bērziņš būs Latvijas vēstnieks Dienvidkorejā.
Darbu Ārlietu ministrijā, Starptautiskās tirdzniecības un investīciju nodaļā Jānis Bērziņš uzsāka 2004. gadā. Savā 20 gadus garajā diplomāta karjeras laikā viņš pildījis dažādus pienākumus kā Latvijā, tā arī ārvalstīs. Strādājot Latvijā, bijis Pastāvīgo pārstāvju komitejas II daļas sagatavošanas nodaļas otrais sekretārs, vēlāk kļūstot par šīs nodaļas vadītāju, kā arī bijis Latvijas Saeimas prezidija ārlietu padomnieks. Bērziņam uzticēto pienākumu klāstā savulaik ir bijusi enerģētikas politika, intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumi, tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības politika, Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunas un Latvijas interešu Eiropas Savienībā pārstāvības koordinēšana. No 2021. gada vada Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības koordinācijas un politiku departamentu.
Ārvalstīs Bērziņš guvis pieredzi kā atbildīgais diplomāts par ekonomiskās sadarbības jautājumiem Latvijas vēstniecībā Vācijā no 2007. līdz 2011. gadam, bet no 2016. gada līdz 2021. gadam bija šīs Latvijas vēstniecības vadītājas vietnieks. Latvijas pirmās prezidentūras Eiropas Savienības padomē laikā Bērziņš vadīja Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā preses un informācijas nodaļu un ieņēma prezidentūras preses sekretāra amatu.
Bērziņš ieguvis starptautisko attiecību maģistra grādu Berlīnes Brīvajā universitātē, kā arī absolvējis Rīgas Ekonomikas augstskolu, iegūstot sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā un biznesa administrēšanā. Pirms darba valsts pārvaldē guvis pieredzi privātajā uzņēmējdarbībā.
Latvijas vēstnieks ANO, Ženēvā, būs Ivars Pundurs, kurš šobrīd ir Ārlietu ministrijas Cilvēkresursu departamenta direktors.
Pundurs atjaunotās Latvijas ārlietu dienestam pievienojās 1991. gada augustā. Savā diplomāta karjeras laikā viņš strādājis Ārlietu ministrijas Informācijas un preses nodaļā, Juridiskajā departamentā, Plānošanas grupā, bijis valsts sekretāra vietnieks drošības politikas un starptautisko organizāciju jautājumos, kā arī valsts sekretāra vietnieks – administratīvais direktors. Pundurs bijis pilnvarotais lietvedis Latvijas vēstniecībā Austrijā, padomnieks-delegācijas vadītājs Latvijas delegācijā EDSO, vēstnieks Turcijā, Grieķijā, kā arī Eiropas Padomē.
Pundurs beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un Šveices Starptautisko attiecību institūtu.
Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta direktors Raimonds Oškalns Latviju pārstāvēs ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) un citās starptautiskajās organizācijās Vīnē.
Darba gaitas Ārlietu ministrijā Konsulārā departamenta Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļā Oškalns uzsāka 2001. gadā, vēlāk kļūstot par šīs nodaļas vadītāju. Savā diplomāta karjeras laikā viņš strādājis Latvijas vēstniecībā Austrijā, bijis pārstāvniecības vadītāja vietnieks Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO, EDSO un citās starptautiskajās organizācijās Vīnē un īpašais pārstāvis Latvijas prezidentūrai Kodolmateriālu piegādātāju grupā un Vasenāras vienošanās ekspertu grupā. Oškalns Ārlietu ministrijā vadījis Bruņojuma kontroles nodaļu, Stratēģiskās komunikācijas projektu grupu un Globālās drošības nodaļu.
Oškalns ieguvis maģistra grādu starptautiskajā un Eiropas drošībā Šveicē, Ženēvas Universitātē, profesionālā maģistra grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un papildinājis zināšanas nacionālajā un starptautiskajā drošībā Hārvarda Universitātes Kenedija pārvaldes skolā ASV.
Latvijas vēstniece Francijā būs Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja Alise Balode.
Balode Ārlietu ministrijā strādā kopš 1994. gada. Viņa strādājusi Plānošanas grupā, Eiropas Savienības integrācijas nodaļā, bijusi Eiropas Savienības tiesību nodaļas vadītāja, Eiropas Savienības paplašināšanās un Rietumbalkānu nodaļas vadītāja, Eiropas Savienības Vispārējo lietu nodaļas vadītāja. Balode bijusi arī Ministru prezidenta padomniece Eiropas Savienības jautājumos. Nozīmīgu profesionālo pieredzi Balode uzkrājusi, strādājot Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās – Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO, Ženēvā, vairākas kadences Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā, kurā viņa bija gan pirmā sekretāre, gan arī vēstniece-pastāvīgā pārstāvja vietniece, pārstāve COREPER I komitejā.
Balode Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnēs un Vēstures un filozofijas fakultātē – politikas zinātņu bakalaura grādu starptautiskajās attiecībās, kā arī maģistra grādu Eiropas Savienības tiesībās Nansī Universitātē Francijā.
Par Latvijas vēstnieku Ķīnā kļūs Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Kārlis Eihenbaums.
Ārlietu ministrijā Eihenbaums strādā kopš 1993. gada janvāra. Sākotnēji viņš bija Rietumeiropas departamenta direktors, vēlāk kļuva par Amerikas departamenta direktoru. Savā diplomāta karjeras laikā viņš veicis arī Ārlietu ministrijas Pirmā divpusējo attiecību departamenta direktora pienākumus, bijis Ārlietu ministrijas preses sekretārs, kā arī Latvijas delegācijas vadītājs Starptautiskajā holokausta piemiņas aliansē. Viņš bijis arī Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa ārlietu padomnieks.
Eihenbaumam ir liela pieredze, strādājot Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Viņš ir bijis pirmais sekretārs Latvijas vēstniecībā Lielbritānijā, pagaidu pilnvarotais lietvedis un padomnieks Latvijas vēstniecībā Nīderlandē, pirmais Latvijas pastāvīgais pārstāvis Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijā Hāgā, Latvijas vēstnieks Nīderlandē, Izraēlā, Igaunijā un Kanādā.
Eihenbaums ir beidzis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti.
