Gads ir tikai pusē, bet Liepājas reģionālajā slimnīcā valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu kvotas praktiski jau iztērētas. Piemēram, tikt pie kardiologa par valsts naudu šogad vairs nav iespējams. Slimnīca pirmajā pusgadā, sniedzot stacionāros un ambulatoros pakalpojumus, pārtērējusi vairāk nekā vienu miljonu eiro.
"Sākam samazināt savu pakalpojumu sniegšanas apjomu, nākamajā pusgadā tas ļoti rezultēsies pakalpojumu pieejamībā un attiecīgi, jā, to izjutīs ļoti daudzi pacienti. Līdzšinējos, iepriekšējos līgumos, cik ir bijis, ir bijis tā, ka tomēr ambulatorajos pakalpojumos šī pārstrāde tiek apmaksāta. Jā, redzot, ka pieprasījums ir, jā, ir pārstrāde, tad gada ietvaros tiek veikti grozījumi un finansējums tiek atrasts. Šogad ir kategoriski pateikts, ka nav," pauda SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" valdes loceklis Andris Vistiņš.
Jēkabpils slimnīca, lai kaut kā iztiktu, iepriekšējos gados ņēma kredītu, bet šobrīd situācija nav raksturojama kā dramatiska.
"Mēs piesaistījām bankas finansējumu īstermiņa apgrozāmajiem līdzekļiem 700 000 eiro apmērā. Nupat esam veikuši šo saistību pēdējo maksājumu," atzina SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" valdes loceklis Kaspars Čanders.
Vislielākie parādi slimnīcām veidojas par neatliekamās palīdzības sniegšanu.
"Jo tas pārsniegums ir aptuveni ap 20%. Līdzīga situācija ir arī ambulatorajā aprūpē, kur kvotas sen ir pārpildītas, jo tās ir bāzētas uz nepareiziem aprēķiniem par pacientu ārstēšanu. Līdz ar to ir lielas pārstrādes atsevišķās nozarēs. Līdz gada beigām tas varētu būt 24 miljoni. Tātad, ja ir nozīmēta desmit pacientu ārstēšana mēneša laikā, tad, ja mēs to pārsniegsim, mums samaksā tikai par desmit.
Tas, ka mēs ārstējam vairāk un pacienti slimo vairāk, tas pašreizējā brīdī nevienu neinteresē," norādīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Pacientiem jābūt gataviem, ka, tuvojoties gada beigām, būs arvien mazāk pakalpojumu, ko varēs saņemt par valsts naudu. Savukārt nākamā gada sākumā kvotu nepietiekamības dēļ būs jāārstē šī gada pacienti. Pirmā trauksmi cēla Daugavpils slimnīca, kurai ir četru miljonu eiro parāds, kas tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir mazāks. Šogad par ambulatorajiem pakalpojumiem jau pārtērēti gandrīz 346 tūkstoši eiro.
"Skaidrs, ka stacionārā, neskatoties uz pārstrādēm, ierobežot neatliekamo pacientu plūsmu mēs nevaram, taču ambulatorā sektorā ir tā, ka patiešām dienas stacionārā operācijas vai arī radioloģiskie izmeklējumi – mēs plānojam, pieejam daudz uzmanīgāk tai plānošanai," atzina SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" valdes loceklis Edgars Labsvīrs.
Nacionālajā veselības dienestā norādīja, ka slimnīcām stingri jāturas pie kvotām, ko valsts var apmaksāt, bet par papildu finansējumu šobrīd lemts nav.
