Avīzes "Ludzas Zeme" redakcijā pēdējās nedēļās valda īpaši saspringta gaisotne – ilggadējie abonenti ierodas, lai saņemtu naudu par atlikušajiem gada mēnešiem.
"Datora man nav, es viena pati dzīvoju! Vienkāršais telefoniņš [man ir]. Tā ir vienkārša bezkaunība, vairāk nekas – bez avīzes atstāt visu rajonu!" sašutumu neslēpj Ludzas novada iedzīvotāja Aina.
Arī novadniece Broņislava Ludborža atzīst, ka avīzi izlasījusi no pirmās lapiņas līdz pēdējai. "Kaut vai trauksmes signāls, būs sirēna. Tur jau sen ir paskaidrots, ka neuztraucieties, būs tikos un tikos, tik un tik ilgi," viņa piebilst.
Avīzes galvenā redaktore Laima Linuža norāda, ka laikraksts slēgts vairāku iemeslu dēļ – politiķu subjektīvā nepatika, neatbilstība mediju atbalsta programmu prasībām, vietējo neizpratne par pakalpojumu dārdzību.
"Tas ļoti nepatika dažu politisko spēku atbalstītājiem, aiz kuriem neapšaubāmi stāv, manuprāt, "vatņiki" un diezgan kremliski domājoši cilvēki," piebilst Linuža.
Politisku motīvu lēmumā nesaskata Sabiedrības integrācijas fondā (SIF), kas šogad laikrakstam piešķīris 11 tūkstošus eiro prasīto 110 tūkstošu vietā.
"Budžeta tāmē bija nepamatoti lielas izmaksas pie atsevišķām budžeta pozīcijām. Teiksim, vai tie žurnālisti, kas tiek iesaistīti, ir pietiekami atbilstoši un spējīgi sagatavot atbilstoši šo projektu," paskaidro SIF sekretariāta direktora vietniece Dace Spaliņa.
Citam reģionālajam medijam Latgalē – avīzei "Rēzeknes Vēstis" – šogad atteikts tikai viens projekts. Aktīvi tiek īstenoti trīs. Saņemtā summa no Sabiedrības integrācijas fonda šogad ir vismaz 40 tūkstoši eiro.
"Saprotams, ka reģionālajam medijam dzīvot ļoti grūti. Lasītāju loks paliek ar katru gadu mazāks. Iepriekšējo divu gadu garumā mēs pabeidzām ar mīnusiem," atzīst laikraksta "Rēzeknes Vēstis" galvenā redaktore Marina Tetarenko.
Avīze "Rēzeknes Vēstis" ir gatava uzņemt jaunus abonētājus, savā saturā vairāk iekļaujot ziņas Ludzas novadā, un daži lasītāji jau ir izvēlējušies par labu šim laikrakstam.
Mediju atbalsta fonda programmās pēdējos gados konkurence reģionālo mediju vidū ir krietni augusi – šogad iesniegts par 20 projektiem vairāk nekā pērn. Pieprasītais finansējums ir divas reizes lielāks nekā pieejamais. Augot konkurencei, pieaug arī prasības.
"SIF un MAF [Mediju atbalsta fonds] nākamgad mēs startēt nevarēsim, jo, lai to laikraksts varētu darīt, jābūt trim rakstošajiem cilvēkiem štatā," uzsver Linuža.
Digitalizācijai pievērsušies praktiski visi reģionālie mediji, izņemot laikraksts "Ludzas Zeme", kas nu jau darbību beidzis. Valsts atbalsts reģionālajiem medijiem šogad sasniedzis teju divus miljonus eiro.
