Latvijas Ārstu biedrības un ar riska grupu jauniešiem strādājošā "Open radošā centra" ieskatā nelegālo narkotiku lietošanas dekriminalizācija ļautu atkarīgajām personām drošāk runāt par savām problēmām, kā arī "samazinātu sabiedrībā esošo stigmu pret šo iedzīvotāju grupu, jo narkotiku atkarība ir slimība".
Organizācijas skaidro, ka patlaban īpaši apgrūtinoši esot sniegt nepieciešamo neatliekamo palīdzību un ārstēšanu narkotiku pārdozēšanas gadījumā. Tāpat, baidoties par kriminālatbildību, netiek laikus ziņots neatliekamajam medicīnas palīdzības dienestam par pārdozēšanas gadījumiem.
Pieaug mediķu izsaukumu skaits pie jauniešiem
Biedrības "OPEN Radošais centrs" vadītājs Edijs Klaišis uzsver, ka 34 gadus ilgā politika attiecībā uz narkotiku jautājumiem ir izgāzusies – nav pilnīgi nekādu uzlabojumu, kas ir pietiekami nopietns signāls, ka kaut kam ir jāmainās.
"Mēs neesam par legalizāciju, mēs runājam par dekriminalizāciju, lai tie, kuri ir lietotāji, krīzes situācijās un ne tikai krīzes situācijās nebaidītos nedz runāt par savām problēmām, nedz vērsties pēc palīdzības. Dekriminalizācija būtu viens no soļiem, kas ļautu vairāk darīt prevencijā un arī palīdzēšanā," skaidroja Klaišis.
Narkotikas lieto 5,5% iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 64 gadiem, kas ir aptuveni 300 miljoni cilvēku visā pasaulē.
Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati rāda, ka izsaukumu skaits saistībā ar narkotikām pie bērniem un jauniešiem Latvijā ir būtiski audzis. Pērn tie bija 195 izsaukumi, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā 2022. gadā. Arī šobrīd dienests katru dienu dodas 4-5 izsaukumos pie bērniem līdz 18 gadu vecumam narkotiku dēļ. Bērnu stāvoklis, kuri lietojuši, praktiski visos gadījumos ir ļoti smags. Jaunākajiem šādiem pacientiem ir 12 un 13 gadi.
Neviennozīmīgs jautājums
Tomēr ne visi jomas speciālisti piekrīt vai atbalsta abu organizāciju aicinājumu.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītājs Roberts Stašinskis norāda, ka pirmšķietami šāda iniciatīva nešķiet atbalstāma, un lai varētu ko precīzāk teikt, noteikti vairāk jācaurskata argumenti.
"Šis norādījums, ka netiek sniegta palīdzība, jo baidās no palīdzības saņemšanas tikai tāpēc, ka tā ir kriminālsodāma rīcība, kas iepriekš veikta, – šis arguments noteikti pārliecinoši šo kritiku neiztur. Ja cilvēkam tiešām ir vajadzīga palīdzība, viņi saņem, neatkarīgi no krimināliesaistes viņi to meklē, un neviens netiek atraidīts. Nē, es laikam viennozīmīgi nevaru piekrist šai argumentācijai," uzsver Stašinskis.
Līdzīgi izsakās arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna, uzsverot, ka nevar viennozīmīgi pateikt, ka jaunieši baidās vērsties pēc palīdzības iespējamās kriminālatbildības dēļ.
"Parasti šie lietotāji ir arī glabātāji, izplatītāji. Ja viņam ir bijušas kaut kādas aizturēšanas, viņam ir iespējas griezties pie speciālistiem, lūgt palīdzību, iestāties kādā no ārstēšanās programmām. Tas viss ir spēkā, nav tā, ka par katru lietotāju tagad ir kriminālatbildība. Cits jautājums ir, ja mēs runājam par jauniešiem, ka viņi nav absolūti motivēti un viņiem nav kritikas par savu rīcību. Es negribētu teikt, ka viņi visi gribētu lūgt palīdzību.
Arī pie mums centrā tiek atvesti [jaunieši] ar neatliekamo palīdzību, viņš par visu varu grib no šejienes ārā, viņš neatzīst to problēmu, jo viņš neuzskata ne savu uzvedību par problemātisku, ne atkarības veidošanos.
Tā kā ir dažādi tie aspekti," norāda Stirna.
Savukārt Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra virsārste Karīna Beinerte uzsver, ka pretenziju pret aicinājuma ieviešanu nav, ja sniegs atbalstu un finansiālu ieguldījumu pakalpojuma izveidošanā.
"Tas, kas ir zināms, dekriminalizējot vielu lietošanu, paaugstinās pieprasījums pēc pakalpojumiem, un pakalpojumu skaits vielu lietotājiem ir ļoti kriminālā stāvoklī.
Ja es skatos pēc pusaudžiem, piemēram, tad mums ir pakalpojums vieglo un smago vielu lietotājiem, bet pa vidu nekā nav, un par šo pašlaik ļoti aktīvi diskutē visos gaiteņos – gan ministrijās, gan citos gaiteņos," stāsta Beinerte.
Saeimā par ieceri spriedīs rudenī
Veselības ministrija skaidro, ka Krimināllikums jau šobrīd no kriminālatbildības atbrīvo narkotiku lietotājus, kuri pārdozēšanas gadījumos meklē vai kuriem sniedz palīdzību. Ministrija arī norāda, ka ir atbalstīts Tieslietu ministrijas priekšlikums par nepilngadīgo personu atbrīvošanu no kriminālatbildības par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu. Veselības ministrija to kopā ar citiem priekšlikumiem virzīs izskatīšanai Saeimas komisijā rudenī.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") kā ārsts dekriminalizāciju atbalsta.
"Nepilngadīgie ir jāatbrīvo no kriminālatbildības, jo, kas diemžēl notiek, – daudzi gadījumi, kad jaunieši lieto narkotikas un pārdozē tās vai veselības stāvoklis ir pasliktināts, – bieži viņu radinieki, vecāki vai draugi nesauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, jo bail no šīs kriminālatbildības. Bet par pārējiem, kas ir tuvu 18 gadiem, ir jāskatās pēc grupām – kas tie ir par cilvēkiem, kāda motivācija viņiem ir, ko viņi dara dzīvē," pauž ministrs.
Vispirms iepazīties ar saņemto aicinājumu vēlas tieslietu un iekšlietu ministri. Taču aicinājumam atbalstu ir paudis gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, gan Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka "tas noteikti ir virziens, kādā varam doties."
