Viņa intervijā LTV "Rīta panorāmai" atgādināja, ka "Jaunā Vienotība" pēc Kariņa aicinājuma paplašināt koalīciju jau visu vasaru pavadīja sarunās ar līdzšinējiem koalīcijas partneriem – Nacionālo apvienību un "Apvienoto sarakstu", un arī ar opozīcijā esošajiem Zaļo un Zemnieku savienību un "Progresīvajiem".
Tāpēc tagad, lai gan viņa ir ieinteresēta veidot plašāku koalīciju, "saruna nevar būt gara, nevar atļauties mēnešiem vilkt garumā", atzina Siliņa.
Atbalstu dalībai jaunajā valdībā "Jaunās Vienotības" vadībā ZZS un "Progresīvie" jau pauda iepriekš, un tagad Siliņa vēlētos dzirdēt, vai Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" būtu gatavi "nākt manā vadībā koalīcijā un strādāt".
Siliņa atzina, ka gatava turpināt sadarbību ar esošas valdības profesionāliem ministriem, taču neatklāja, kuriem ministriem, viņasprāt, noteikti būtu jāturpina darbs, solot to pastāstīt vēlāk.
Siliņa arī uzsvēra, ka jaunajai valdībai būs ātri jāķeras klāt pie nākamā gada budžeta veidošanas, kas būs izaicinājums, jo ir grūti salāgot uzņēmēju aicinājumus mazināt nodokļus ar nepieciešamību finansēt dažādas valsts vajadzības.
Saskaņā ar likumu budžeta likumprojektu valdībai ir jāiesniedz parlamentā līdz 15. oktobrim.
KONTEKSTS:
Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):
- “Jaunā Vienotība” – 26
- ZZS – 16
- “Apvienotais saraksts” – 15
- Nacionālā apvienība – 13
- “Progresīvie” – 10
- “Stabilitātei!” – 10
- “Latvija pirmajā vietā” – 8
- Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2
Pēc pašreizējā premjera Kariņa lēmuma atkāpties un vairs nepretendēt uz valdības vadītāja amatu "Jaunā Vienotība" premjera amatam virzīs pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu.
Kariņš nolēma demisionēt un aicināt "Jauno Vienotību" izvirzīt citu premjera amata kandidātu pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt koalīcijas paplašināšanu, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un Zemnieku (ZZS) savienību un "Progresīvos", un arī nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem.
Kariņš savu otro valdību izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunās Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru – ZZS un "Progresīvo" – balsīm.
