Goliševa jeb Aizgārša ir neliels ciems dažu kilometru attālumā no vietām, kur Aizsardzības ministrija šonedēļ ārzemju un vietējiem žurnālistiem rādīja uz pierobežu atvestos pretmobilitātes šķēršļus. Līdz robežai ar Krieviju te mazāk nekā kilometrs. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Goliševas pagastā dzīvo 304 iedzīvotāji.
Vietējiem skepse
Vairāki sastaptie vietējie iedzīvotāji bijuši skeptiski noskaņoti. Iedzīvotāja Iveta sacīja: "Tas ir smieklīgi. Tas žogs – priekš kam tas vispār ir vajadzīgs? Šeit Goliševā ir ļoti maz iedzīvotāju, kas ir latvieši. Tāpēc te nav agresīvi pret Krieviju. Daže otrādāk."
Marina norādīja: "Priekš kam tas žogs? Vai tad no tā kaut kas mainīsies? Kam vajadzēs, tas arī to žogu nonesīs, es domāju. Nezinu, kaut kur tā nauda jātērē." Iedzīvotāja, vaicāta, kā tad sagatavoties, ja kaimiņos ir Krievija, kas uzbrūk citām valstīm, atbildēja ar pretjautājumu: "Varbūt Krievija tikai aizstāvas, nevis uzbrūk?"
Tikmēr Viktors pauda: "Visi tie žogi vai, kā to sauc, "pūķa zobi", ko viņu būvē... Jūs taču saprotat, ka – ja karš, tad karš. Neko nepalīdzēs, tā ir naudas tērēšana."
Kādi iemesli?
Viena iemesla un risinājuma, kāpēc iedzīvotāji šādi domā, nav, taču sava loma ir ne tikai Krievijas propagandai, vērtēja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas docente un komunikācijas pētniece Sandra Sprudzāne: "Sabiedrība neuzticas valdībai vai Saeimai, kā to rāda aptauju dati, tad tas, kam viņi uzticas, ir tieši vietējie mediji, bet arī vietējie mediji diezgan kūtri pievēršas izskaidrošanas momentam."
Līdzīgi novērojumi pētniecei Latgalē ir arī par pašvaldībām.
Savukārt Ludzas novada pašvaldības izpilddirektors Sergejs Jakovļevs norādīja: "Es domāju, katram pilsonim ir informācija, kas notiek Ukrainā un Eiropā. Mūsu mājaslapā un sociālajos tīklos ievietojam preses relīzes, informācija ir pieejama iedzīvotājiem."
Bet aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") teica: "Es domāju, ka mēs šeit varam runāt plašāk par to, kā sabiedrības noskaņojums veidojas. Šeit ir arī ekonomiski sociālā attīstība."
Ministrija un armija uzsvērusi, ka aizsardzības līnija ir ieguldījums vietējā ekonomikā, jo būvdarbi tostarp tiek uzticēti vietējiem uzņēmējiem. Sociālajos tīklos no vietējiem viedokļu līderiem izskan citi vēstījumi: šķēršļi uzņēmējus atbaidīs, militārās mācības rada neērtības, Rīga par nomali nerūpējas.
Sprūds vērtēja: "Robežas stiprināšana ir visupirms, lai mēs dodam skaidru signālu, ka mēs atturam, ka mēs iestājamies un aizstāvēsim pirmo centimetru, ka reģions šeit ir drošs. Ar mūsu gatavību, ar mūsu mājasdarbiem mēs stiprinām šeit reģionu. Es domāju, tas ir galvenais vēstījums."
Aizsardzības ministrija pavasarī aicināja medijus un nevalstiskās organizācijas Latgalē pieteikties konkursā par finansējumu veidot oriģinālsaturu vai rīkot pasākumus par aizsardzības nozarei aktuāliem tematiem. Sabiedrības integrācijas fonds atsevišķi papildus atbalsta medijus Latgalē jau vairākus gadus.
KONTEKSTS:
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri janvārī parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Baltijas aizsardzības līnija tiks būvēta koordinēti, taču katra valsts to darīs par saviem budžeta līdzekļiem.
Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas īstenot ātras militāras operācijas. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem.
Latvijas valdība apstiprinājusi austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, kas piecu gadu laikā robežas stiprināšanā paredz ieguldīt 303 miljonus eiro.
