Jaunā Amatu māja Apē ir pilsētas centrā blakus tautas namam.
"Par māju ir prieks. Mēs, audējas, jau plānojam, kas mums te būs, bet šī telpa būs visiem amatniekiem. Ceru, ka tā būs apdzīvota, te varēs nākt arī adītāji un tamborētāji un arī kādu citu amatu prasmju apguvēji, tā kā vieta būs.
Sociālajos tīklos izskanējis – Apē tiks atvērta vēl viena Gaismas pils. Tiešām gribētos ticēt un cerēt, ka tā gaisma te būs.
To, ka cilvēki ir, kuri kaut ko dara, to jūs varat redzēt lejā, izstādē," sacīja Apes audēju grupas vadītāju Anda Plauma.
To, ka Amatu māja Apē bija gaidīta, apliecināja arī vietējā rokdarbniece Anda Sutugova. "Mēs līdz tam centāmies klubā satikties, katra mēneša otrdienā satikāmies, bet tā doma bija, ka baigi vajag. Uz Rūjienu bijām aizbraukuši, tur tāda Amatu māja ir, un tad mēs runājām, ka mums arī ļoti gribētos. Ļoti svarīgi, būs vietiņa, kur satikties, vietiņa būs, kur darboties."
Ideja par savu Amatu māju, kā stāsta Apes apvienības pārvaldes vadītāja Liene Ābolkalne, dzimusi pirms gadiem pieciem, tagad tā īstenojusies. Bet vai būs, kas šo māju piepilda?
"Māja jau lielākoties ir piepildīta! Manuprāt, viena ļoti laba māja, kurā nevis es kā pašvaldība gribu kaut ko darīt, bet, ka tie cilvēki iet iekšā un to apdzīvo, es domāju, ka tā būs. Mums ir brīnišķīgas meitenes audējas, protams, ir adītājas, ir izšuvumi, tamborējumi dažādi, nu mēs esam diezgan bagāti amatniecības jomā," atzina Ābolkalne.
Igaunijas pierobežas pilsēta Ape, ir viena no mazākajām Latvijas pilsētām, tāpēc Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubene to vērtēja kā savā ziņā uzdrīkstēšanos un būtisku notikumu Latvijas amatniecībai.
"Tas bija man pārsteigums, ka varbūt ne gluži kādā citadelē no Latvijas, kādām dižākajām pilsētām, pat Rīgā nav sava Amatniecības centra, ja tā salīdzina, bet Apē būs savs Amatniecības centrs. Ja šeit ir aktīvi cilvēki, kas vēlas iesaistīties un darboties, un kaut ko izdomāt, tad šeit ir radīta šī iespēja, lai tas notiktu, tātad vieta, kur attīstīt idejas, un tas ir tas sākums. Tepat blakus ir Igaunija, kas ir labs piemērs amatniecības attīstībā un, es domāju, ka tādus pārrobežu projektus arī var risināt. No Apes tie ceļi var aizvest arī uz Igauniju un tad kaut kur citur, varbūt tāda starptautiska osta varētu šeit būt," sprieda Rubene.
Kā stāstīja Ābolkalne, šī sadarbība ar Igauniju jau ir daudzus gadus. "Īstenībā to Amatu māju mēs pat drusku noskatījām no Igaunijas, jo viņiem ir tādas, kur ir šī amatnieku izstāde un plus amatnieki arī pārdot savus darbus un, teiksim, tūristi un visi pārējie var iebraukt un paskatīties, iepazīt vietējo kultūru, vietējos cilvēkus."
Bet ar šo Amatu māju, kā stāstīja audēju kopas vadītāja Plauma, Apē visvairāk saista cerības, ka te iegriezīsies arī jaunieši, lai pārmantotu amatu prasmes.
"Ir ļoti svarīgi, lai būtu, kas pārmanto šīs tradicionālās prasmes. Diemžēl šī prasmju pārmantojamība iet mazumā, un tie ļaudis, kas zina daudzas lietas un prot daudzas lietas, noveco un aiziet no šīs dzīves. Lai varbūt būtu lielāka interese jaunajiem. Skolā, man liekas, ka ar visām jaunajām nostādnēm ir pazudusi mājturība vai rokdarbu prasmes un tas balstās tikai uz skolotāju entuziasma un prasmi to pielāgot tām jaunajām programmām, bet man tiešām šķiet, ka skolās rokdarbu prasmes palēnām pazūd," atzina Plauma.
Tautas lietišķās mākslas eksperte Rubene gan atzina, ka gluži bēdīga situācija ar pārmantojamību vēl nav.
"Es domāju, ka tik slikti nav, ka viss tūlīt beigsies. Arī tas, ka šeit, Apē, atver šo Amatniecības centru, arī tas varētu būt kā stimuls, lai saglabātos šīs dažādās amatu prasmes. Bet tautas tērpu darināšana ir tāds kā dzinulis. Nupat notikušie Dziesmu svētki tomēr aicina un pievērš uzmanību tautas tērpam un tā darināšanas tradīcijai. Man patīk, ka arvien vairāk cilvēki interesējas par šīm saknēm, kā to labi darināt, vēlas atrast pareizās krāsas, atbilstošos materiālus, lai darinātu šos savus tautas tērpus. Nu tas ir viens no tādām lielākajām nozarēm, bet to visu Latvijā jau kopj arī Tautas lietišķās mākslas studijas, kas ir ļoti aktīvas. Un patiesībā mēs esam laikam vienīgā valsts pasaulē, kurā ir tik aktīva šī amatierkustība, šī amatieramatniecība," vērtēja Rubene.
Runājot par jauno Amatu māju, no Apes amatniekiem izskan arī vēlme, ka šajā ēkā viņi varētu izlikt savus darbus arī tirgošanai, tādējādi tūristi varētu tos iegādāties un izdevīgi būtu arī amatniekiem. Apes apvienības pārvaldes vadītāja Ābolkalne solīja to īstenot. "Tas ir mans sapnis, kuru es palaižu gaisā, tā būs! Tā jābūt".
Nākamo svētdien, kad notiks tradicionālais Pierobežas Rudens gadatirgus Apē, Amatu mājā būs dažādas meistarklases, kurās varēs darboties kopā ar amatniekiem.
