ĪSUMĀ:
- Veselības ministrija trīs galvenajiem virzieniem lūgusi papildu 153,3 miljonus eiro.
- Tomēr veselības nozare varētu palikt bez papildu finansējuma.
- Arodbiedrība uzsver: Naudas trūkuma dēļ zaudē dzīvības, ko var glābt.
- Ministrs: Nepalielinot finansējumu, agri vai vēlu nāksies prasīt papildu naudu.
- Abu Meri atvainojās, ka solīja iegūt papildu naudu nozarei.
- Arodbiedrība atbalsta ministru, bet nosoda valdības rīcību.
- Nekādas akcijas arodbiedrība gan pagaidām neplāno.
Veselības ministrija trīs galvenajiem virzieniem lūgusi papildu 153,3 miljonus eiro
Valdība jau vasarā kā vienīgo prioritāti nākamā gada budžetā noteica valsts ārējo un iekšējo drošību.
Ministrijas, kas nav Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas, paziņoja, ka cer uz papildu līdzekļiem savām prioritātēm, jo arī to pārraudzītās nozares būtiskas no valsts drošības aizsardzības viedokļa.
Tā rīkojās arī Veselības ministrija, atkārtoti iesniedzot pieprasījumu prioritārajiem pasākumiem par papildu 153,3 miljoniem eiro.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padomes sēdē otrdien, 17. septembrī, veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") atgādināja, ka šī nauda būtu nepieciešama trīs blokiem: "Viens – cilvēkresursu stiprināšana. Otrais – medikamentiem un medikamentu rezervēm. Trešais bloks bija saistīts ar slimnīcu infrastruktūras, to pagrabu sakārtošanu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta stiprināšanu, digitālo jautājumu stiprināšanu kiberdrošības stiprināšanu, lai mūsu dati būtu pasargāti."
Tomēr veselības nozare varētu palikt bez papildu finansējuma
Tomēr veselības nozare varētu palikt bez papildu finansējuma, jo papildu līdzekļu jauniem mērķiem nākamā gada budžeta nebūs.
Veselības ministrijas atkārtoto pieprasījumu aizstāv arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, kuras vadītājs Valdis Keris brīdināja par tālejošām sekām.
"Gan Eiropas Komisijas jaunākajā ziņojumā par Latviju uzsvērts, ka nozares finansējums ir viens no zemākajiem, tas ir galēji nepietiekams. Tas ir cēlonis augstai priekšlaicīgai, novēršamai mirstībai. To apliecina arī OECD dati, ka
Latvija nepienācīgi finansētas veselības aprūpes dēļ gadā zaudē 5500 cilvēku. Tas ir milzīgs skaits dzīvību, ko varētu glābt, ja nozarei būtu adekvāts finansējums," uzsvēra Keris.
Ministrs: Nepalielinot nozares budžetu, agri vai vēlu nāksies prasīt papildu naudu
Abu Meri gan cer, ka budžeta sarunās nozares intereses vēl izdosies aizstāvēt.
Viņš arī sagaida, ka, nepalielinot nozares budžetu, nākamgad dažādiem mērķiem agrāk vai vēlāk būs jāprasa papildu finansējums.
"Tas ir jautājums ne tikai par algām, bet arī medikamentiem. Aug parādi par pacientiem kompensējamiem medikamentiem, par pakalpojumiem, ko nepieciešams atbalstīt. Ir skaidrs, ka Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, iedzīvotāji kļūst vecāki un dzīvo ilgāk. Tas nozīmē, ka nepieciešams vairāk aprūpes. Kā saka latviski – cerība mirst pēdējā.
Es arī gribētu pateikt, ka atvainojos, kolēģi, ka pērn te stāvēju un pilnā pārliecībā teicu, ka mums būs papildu finansējums," sacīja ministrs.
Veselības nozares arodbiedrība budžeta pieprasījuma kontekstā ir vienisprātis ar ministru Hosamu Abu Meri.
Arodbiedrības padome vienojās, ka publiski nosodīs lēmumus, kas neparedzēs veselības nozarei papildu finansējumu. Par asākiem rīcības veidiem arodbiedrība pašlaik nespriež.
Valdības ārkārtas sēde saistībā ar nākamā gada valsts budžeta sagatavošanu paredzēta šajā ceturtdienā.
