Latvijas Universitātē pedagoģijas pamatstudiju programmās šogad uzņemts rekordaugsts studentu skaits – 937. Tas ir par 112 vairāk nekā pērn un par 303 vairāk nekā pirms diviem gadiem.
Labas uzņemšanas tendences ir arī reģionālajās augstskolās, ko var skaidrot ar budžeta vietu pieaugumu klātienes programmās un tiesībām studēt budžetā arī nepilna laika studijās. Vienlaikus pieaug arī prasības, ko sagaida no studentiem.
Pirmo reizi vienotas uzņemšanas prasības
Šogad pirmo reizi topošajiem skolotājiem ieviesa vienotas uzņemšanas prasības. Proti, ka vidējā atzīme, uzsākot studijas, skolotājiem nedrīkst būt zemāka par 7.
Kā arī tajā mācību priekšmetā, ko skolotājs nākotnē gatavojas pasniegt skolēniem, viņam vidējai atzīmei ir jābūt vismaz 7 vai vairāk.
Bet nākamgad kvalitātes latiņu plāno celt vēl augstāk, ieviešot vienoto skolotāju kvalifikācijas eksāmenu studiju beigās. Tāds būs jāveic visu augstskolu studentiem.
"Tā doma ir līdzīgi kā juristiem. Arī viņiem ir vienotais kvalifikācijas eksāmens. Lai mēs varam teikt, ka visi skolotāji ir apguvuši programmas vienādi un var doties uz skolu. Plāns ir, ka tas varētu notikt jau nākamajā gadā. Šobrīd ir diskusija par to, kas varētu to organizēt. Līdzīgi kā juristiem to veido nevis universitāte, bet neatkarīga iestāde," stāsta izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
Eksāmens varētu neļaut skolās nonākt tiem, kam tur nav jābūt
Šāda iecere esot aizgūta no Igaunijas. Tur gan pieeja nedaudz atšķiroties, jo profesionālās kvalifikācijas eksāmenu jaunais skolotājs kārto pēc pieciem nostrādātiem gadiem.
Latvijā pirmie pieci gadi daudziem skolotājiem ir pagrieziena punkts, kad viņi izvēlas skolu pamest. Tāpēc pie mums kvalifikācijas eksāmenu kārtotu, beidzot augstskolu.
"Jau šobrīd Latvijas Universitātē notiek profesionālās kvalifikācijas eksāmens, skolotājiem noslēdzot studijas, pirms viņi kļūst par skolotājiem. Protams, ka katrs eksāmens nevar izmērīt visu.
Bet mēs domājam, ka ir ļoti svarīgi uzturēt augstu kvalitātes latiņu un neļaut skolās tomēr nokļūt cilvēkiem, kuriem tur nevajag būt," uzsver Latvijas Universitātes Izglītības inovāciju daļas vadītāja Mārīte Seile.
Pirms vairākiem gadiem ieviesa ministres pieminēto eksāmenu juristiem, kuru pērn ziemas sesijā spēja nokārtot tikai Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes studenti. Pedagogus sagatavo arī Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā. Kā viņiem veiksies eksāmenā – viedokļi ir dažādi.
"Par rezultātu rādītājiem mēs runāsim tad, ja tādi būs. Satura kvalitāte pie mums ir pietiekami augsta, lai mēs varētu konkurēt un mūsu studējošie izpildītu šos nosacījumus," skaidro RTU Liepājas akadēmijas direktore Dace Medne.
"Kvalitāte ir pirmajā vietā. Skatīsimies pirmajā gadā, kā tas nostrādā, bet es domāju, ka šeit, reģionā, varbūt, ka arī varētu būt kritums studēt gribētāju vidū. Jo pašlaik pie mums šīs programmas ir ļoti pieprasītas," prāto Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis.
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Izglītības, valodu un dizaina fakultātes dekāns Jānis Dzerviniks uzskata, ka jaunais eksāmens varētu atbaidīt potenciālos reflektantus.
Kopumā gan šai idejai atbalsts esot. Taču izglītības nozarē atzīst, ka vēl ir daudz nezināmā.
