Būtiska vajadzība bijusi un aizvien saglabāsies infrastruktūras sakārtošana iekšlietu dienestiem. Viens no lielākajiem projektiem bija vides sakārtošana Valsts policijā, kas bija lielākā ieguvēja šajā programmā. Tāpat uzlabots dienestu tehniskais nodrošinājums, lai efektīvāk mazinātu noziedzību.
"Galvenais ieguldījums tieši šo amatvietu trūkumā vai darbinieku trūkuma kontekstā lielākais risinājums bija tieši tas, ka tika radīta iespēja izmantot dažādas jaunākās tehnoloģijas. Attiecīgi šīs tehnoloģijas dod iespēju, iespējams, ar mazāku darbinieku skaitu padarīt lielāku apjomu it īpaši mūsdienu lielās informācijas analīzes, analizēšanas kontekstā," pauda Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, programmas vadītājs Kaspars Āboliņš.
Valsts policijā nav optimistisks skats uz darbinieku skaita izmaiņām nākotnē.
Tāpēc tur augstu tiek novērtēta projektā dotā iespēja pilnveidot darbinieku zināšanas, galveno uzsvaru liekot uz kibernoziegumu un ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē strādājošajiem.
"Ko mēs redzam – skaidrs, ka policijas darbinieku vairāk nebūs. Un ko mēs kā iestāde varam darīt, tas ir celt mūsu esošo darbinieku kapacitāti, tieši zināšanas, profesionālās prasmes, vienlaikus nodrošinot tādu darba vidi, lai nebūtu vēlme atstāt dienestu," skaidroja Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Grūbis.
Darba vide un atlīdzība ir galvenie iemesli, kāpēc Valsts policijas darbinieki pamet dienestu.
Tāpat profesionālā pilnveide notika vairāk nekā 200 darbiniekiem no Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts robežsardzes un muitas. Īpaši tiek uzsvērta kinoloģijas attīstība, uzbūvējot jaunu centru.
"Tas noteikti rezultējas gan lietu skaita ziņā, gan arī tajos līdzekļos, ko mūsu suņi ir identificējuši, ja mēs runājam par skaidru naudu uz ārējās robežas," teica Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Kopumā dienestu kapacitātes uzlabošanai veltīti 20 miljoni eiro, un pēdējās darbinieku apmācības par šo naudu vēl notiks līdz nākamā gada aprīļa beigām.
