Programmas "Drošība uz ūdens" īstenošana noteikta kā viena no prioritātēm Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam.
Aprēķināts, ka programmas īstenošanai nepieciešami 1,6 miljoni eiro pirmajam gadam un turpmāk 3,2 miljoni eiro ik gadu.
Tāpat kā pērn arī nākamajā gadā tam tomēr nav atbalsta un nauda nav atvēlēta, skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamentā.
"Arī šogad ir sagatavoti visi dokumenti, lai virzītu projektu kā prioritāro pasākumu, taču pēc 18. jūnija Ministru kabineta sēdes par 2025. gadu kā vienīgais vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikta valsts drošība. Tad ministriem tika uzdots nesniegt priekšlikumus ar papildu finansējuma pieprasījumu prioritārajiem pasākumiem. Līdz ar to nākamā gada budžetā šo pasākumu diemžēl nevarējām iekļaut," stāsta departamenta direktors Aleksands Samoilovs.
Mudina meklēt lētākus risinājumus
Samoilovs uzsver, ka esošajā fiskālajā situācijā naudu atrast būs ļoti grūti, tāpēc lūdzis pārvērtēt projektu – varbūt, samazinot izmaksas, būtu iespējams to uzsākt jau nākamgad. Patlaban skolu programmā iekļauts peldēšanas modulis un norit arī sporta pedagogu apmācība, kur iepriekšējos gados mācības izgājuši ap 500 skolotāju.
Neapmierinātību ar jautājuma virzību otrdien, 17. septembrī, sēdē pauda virkne Sporta apakškomisijas deputātu, kas norādīja, ka ik sēdi tiek atkārtots viens un tas pats.
Latvijas Peldēšanas federācijas vadītājs Aivars Platonovs precizē, ka problēma netiek risināta jau astoņus gadus. Viņš vērsa uzmanību, ka peldētprasme arī ir drošības jautājums.
"Priekš kam mums ir valdības rīcības plāns, Veselības ministrijai ir savs plāns, Izglītības ministrijai savs un visi pārstāv, es atvainojos, vienu politisko spēku; it kā runā par vienām lietām, bet problēmu nerisina. Jūs jau paši savos plānošanas dokumentos esat ierakstījuši tos 1,6 miljonus, mēs sakām, sāciet īstenot projektu kaut vai ar 100 tūkstošiem, vienalga, tad meklējiet savos resursos," sēdē uzsvēra Platonovs.
Primāri jāievieš sākumskolas posmā
Šogad veikta ap 500 skolu aptauja, kur secināts, ka puse skolu neīsteno vai tikai daļēji īsteno šīs apmācības un daudzviet tā nav infrastruktūras problēma, jo ir vietas, kur tuvējie baseini apmācībām netiek izmantoti.
Organizācijas "Peldēt droši" vadītāja Zane Gemze aicina primāri peldēšanas apmācību ieviest sākumskolas posmā un īstenot vismaz trīs gadus,
jo šobrīd veidota arī nevienlīdzīga situācija mācību pieejamībā Latvijas skolēniem – ir vietas, kur mācības nenotiek vai notiek tikai vienu gadu un līdzās tuvējā skolā tas var notikt no 1. līdz pat 12. klasei.
"Tas ir apbrīnojami, ka Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem nav izpratne par to, ka šis nav saistīts tiešā mērā ar sportu, bet šis ir mācību saturs. Peldēšana ir tieši tāda pati kā matemātikā, latviešu valoda, kā ģeogrāfija un citi mācību priekšmeti. Un peldētprasme ir, manuprāt, viena no būtiskākajām tādēļ, ka tā nodrošina cilvēka dzīvību," uzsver Gemze.
Mudina naudu tomēr atrast
Neapmierinātību ar jautājuma virzību šodien pauda arī virkne Sporta apakškomisijas deputātu un aicināja naudu šim mērķiem tomēr atrast.
"Tas šeit notiek gadiem un risinājums nav. Mēs visi saprotam, ka ir problēma. Sagatavosim šo vēstuli un nosūtīsim Izglītības un zinātnes ministrijai pirms budžeta apstiprināšanas. Ja vajadzēs, tad mēs te nāksim arī tiksimies divreiz mēnesī par peldēšanu, kamēr šis risinājums būs," stāsta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis ("Jaunā Vienotība").
VUGD dati liecina, ka šogad tieši peldsezonā noslīkuši 58 cilvēki, kas ir par 8 cilvēkiem vairāk nekā pērn. Savukārt par jauniešiem vecumā līdz 19 gadiem, Peldēšanas federācijas iepriekš apkopotā informācija liecina, ka tie ik gadu ir ap 10 noslīkušie.
Saeimas Sporta apakškomisija lēma Izglītības ministrijai sūtīt vēstuli ar aicinājumu izstrādāt un
papildināt normatīvus peldētprasmes programmas ieviešanai un no 1. janvāra tomēr atrast vismaz pusmiljonu eiro. Ar to pietiktu vismaz 15 000 bērnu apmācībai.
