ĪSUMĀ:
- Attopoties alkohola patēriņa valstu līderu topa augšgalā, Lietuva ieviesa bargus ierobežojumus.
- Būtiski cēla akcīzes nodokli alkoholam, saīsināja tirdzniecības laikus, paaugstināja iegādei atļauto vecumu.
- Lietuviešu domas par striktajiem alkohola aprites ierobežojumiem dalās.
- Lietuvā ierobežošana nostrādājusi – alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju sarucis par gandrīz 3 litriem.
- Sarukusi arī Lietuvā ar alkohola lietošanu saistītā mirstība, dažādas slimības, pašnāvības.
- Kaimiņos arī samazinājies alkohola reibumā izraisīto autoavāriju skaits un tā saucamā smagā dzeršana.
- Lietuva iekļuvusi arī PVO to topa valstu vidū, kur alkohola patēriņš sarucis visiespaidīgāk.
- Pētnieks: Ierobežojumi nostrādā dažu mēnešu līdz viena gada laikā.
Lietuva ieviesa bargus ierobežojumus
Tepat Latvijas kaimiņos – Lietuvā – ir veiksmes piemērs tam, kā reāli samazināt alkohola patēriņu sabiedrībā un tā nestās negatīvās sekas. Esot tur, kur Latvija ir tagad – alkohola patēriņa valstu līderu topa augšgalā –, Lietuva rīkojās visai bargi.
Lietuva lēma būtiski celt alkoholam piemēroto akcīzes nodokļa likmi – alum un vīnam tā pat tika dubultota, bet stiprajam alkoholam celta gandrīz par ceturto daļu. Pēc tam aizliedza alkohola reklāmas, atļāva alkoholiskos dzērienus pirkt no 20, nevis 18 gadu vecuma, un aizliedza tirgot alkoholu benzīntankos, vēl būtiski saīsināja atļauto alkohola tirdzniecības laiku.
Degvielas uzpildes stacijās Viļņā un citviet Lietuvā redzams, ka starp dažādām pārtikas precēm un dzērieniem grādīgo dziru nav, to tāpat nav arī aiz kasēm, kur atrodas pārdevēji. Alkoholiskos dzērienus jau vairākus gadus ir aizliegts tirgot degvielas uzpildes stacijās un to teritorijās, būtiski ierobežojot veselībai kaitīgo dzērienu pieejamību. Arī Lietuvā alkohola, degvielas tirgotāju nozares draudēja ar tiesvedību, bet tā izpalika.
Tāpat pārtikas veikalos Lietuvā redzams, ka alkohols izvietots atstatus – prom no pārtikas un citām sadzīves precēm. Būtībā tas izskatās kā atsevišķā veikalā. Turklāt nevar redzēt, ka šeit zibētu no reklāmām vai akcijām, kādām citām atlaidēm, kas aicinātu iegādāties vairāk un lētāk.
Un grādīgo reklāmas Lietuvā aizliegtas arī internetā, tostarp sociālo tīklu platformās. Alkoholiskos dzērienus Lietuvā drīkst tirgot vien no pulksten 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās tikai līdz 15.00, tā būtiski saīsinot alkohola tirdzniecības laiku vakaros, no rītiem un brīvdienās.
Lietuvas Veselības ministrijas Garīgās veselības nodaļas padomniece Jeļena Talačkiene norādīja: "Mēs savā valstī pēc visu šo stingro ierobežojumu ieviešanas un akcīzes nodokļa palielināšanas redzam pozitīvus rezultātus."
Zeme, kur dzer
Lietuviešu domas par striktajiem alkohola aprites ierobežojumiem dalās
Ko par striktajiem ierobežojumiem saka paši lietuvieši? Latvijas sabiedriskie mediji uzrunāja iedzīvotājus Jonišķos pie tirdzniecības centra. Jāpiebilst, ka Jonišķi ir tuvu Latvijas robežai, nepilnas pusstundas brauciena attālumā. Tātad īpaši ar to, ka no Jonišķiem, protams, ir samērā viegli aizbraukt un nopirkt alkoholu lētāk vai arī svētdienās – Latvijas robežas pusē.
Uzrunātie Lietuvas iedzīvotāji sacīja:
"No astoņiem vakarā vairs nepārdod līdz desmitiem no rīta. Mēs gribētu, lai pārdod līdz desmitiem vakarā. Lai ir tā, kā ir Rīgā. Tur ir labāk."
"Kurš gribēs dzert, tas vienmēr atradīs alkoholu. Piemēram, nopirks vairāk."
"Mani tas patiešām neietekmē. Man ir vairāk nekā 20 gadu, un lēmums, ka alkoholu pie mums pārdod no desmitiem rītā līdz astoņiem vakarā, mani tas apmierina. Varbūt citiem cilvēkiem tas sagādā problēmas, īpaši tiem, kas grib iegādāties alkoholu nedaudz vēlākā vakarā. Man gan ne sevišķi patīk tas, ka svētdienās Lietuvā alkoholu pārdod tikai līdz trijiem pēcpusdienā."
Sabiedriskie mediji nejauši uzrunāja arī Latvijas iedzīvotāju Nikolaju. Uz Lietuvu viņš nebija atbraucis pēc alkohola, bet ir pamanījis, kā pats saka, dzērienu cenas. "Viņi noteikti izrēķināja, ka viņiem vienalga tas ir izdevīgi – pacelt cenas. Un viņi nopelna, viņiem ar to pietiek. Domāju, ka viņi nopelna ne mazāk kā Rīgā," sacīja Nikolajs.
Sarucis alkohola patēriņš un retāk novērojamas arī negatīvās sekas
Lietuvā alkohola lietošanas ierobežošanas pasākumu kopums ir nostrādājis. Dažu gadu laikā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju sarucis par gandrīz trīs litriem. Eksperti to vērtējuši kā būtisku.
Vēl Lietuvā sarukusi ar alkohola lietošanu saistītā mirstība, alkohola reibumā izraisīto autoavāriju skaits, dažādas slimības, pašnāvības un tā saucamā smagā dzeršana, īpaši brīvdienās, kas saistās ar traumatismu un vardarbību.
Toronto Universitātes Atkarības un psihiskās veselības institūta profesors un viens no vadošajiem alkohola politikas pētniekiem Pasaules Veselības organizācijā (PVO) Jirgens Rēms komentēja: "Pēc lielajām reformām, kas ierobežoja alkohola tirdzniecību svētdienās, mēs redzam, ka pirmdienās nāves gadījumu skaits samazinājās. Nāves gadījumu skaits pirmdienās vairs nav statistiski būtiski atšķirīgs no otrdienām, trešdienām vai svētdienām. Tas nozīmē, ka mēs ļoti skaidri varam redzēt, – šai reformai ir reāla ietekme."
Savukārt Lietuvas Veselības zinātņu universitātes vecākais pētnieks Daumants Stumbris norādīja: "Mainījās ne tikai šī tendence, bet samazinājās arī mirstība kopumā, jo arī pārējās nedēļas dienās atļautās alkohola pārdošanas stundas tika samazinātas. Tas mums ļāva ieraudzīt, kā sarūk mirstības rādītāji kopumā. Bet jo īpaši svētdienās un pirmdienās. Varbūt mainījusies arī dzeršanas kultūra. Bet es domāju, ka tieši alkohola tirdzniecības ierobežojumi svētdienās varētu būt galvenais šo izmaiņu cēlonis."
Un vēl Lietuva iekļuvusi arī PVO to topa valstu vidū, kur alkohola patēriņš sarucis visiespaidīgāk.
Lietuvas Veselības ministrijas Garīgās veselības nodaļas padomniece Talačkiene, vaicāta, kā Latvijai izvairīties no alkohola industrijas pretestības līdzīgu alkohola aprites ierobežojumu ieviešanā, sacīja: "Šobrīd mēs [Lietuvā] esam ļoti labā pozīcijā. Mēs esam starp Skandināvijas valstīm. Raugoties uz kartes, mēs esam zaļā krāsā, un trešdaļā Eiropas valstu alkohola patēriņš ir lielāks nekā Lietuvā. Tātad esam sasnieguši visai labus rezultātus.
Jums arī būtu jāpadomā, vai vēlaties, lai iegūst jūsu veselības nozare, labklājības nozare."
Ierobežojumu iedarbība redzama ātri
Un labā lieta – to visu var redzēt ļoti ātri. Ierobežojumi nostrādā dažu mēnešu līdz viena gada laikā, sacīja pētnieks Rēms.
"Politiķiem nebūs ilgi jāgaida. Jo vienmēr ir grūti pārliecināt politiķus, viņiem sakot: "Ziniet, piemēram, pēc desmit gadiem samazināsies saslimstība ar vēzi." Politiķi atbildēs: "Un? Pēc desmit gadiem es būšu pensijā! Pēc desmit gadiem varbūt opozīcija būs pie varas un es nezinu, vai tā ir taisnība, ko jūs sakāt. Nav vērts uzņemties risku par kaut ko, kas nesīs rezultātus tikai pēc desmit gadiem"," pauda Rēms.
"Zeme, kur dzer" sižetu sērijā sabiedriskie mediji jau stāstījuši, ka 25. oktobrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai otrajā lasījumā būs jālemj par grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, – starp vairāk nekā 40 priekšlikumiem ir arī Lietuvā praksē sevi pierādījušie ierobežojumi. Tomēr iebildumi no alkohola un citām nozarēm ir lieli. Tāpēc debates par šo būs garas, sarunas nopietnas un lēmumi – sarežģīti.
