Tas nozīmē, ka Latvijā būs izvietota vēl viena kaujas spējīga brigāde, kas arī stiprinās NATO aizsardzības un atturēšanas spējas reģionā.
Viena no abām pieminētajām brigādes lieluma vienībām ir Latvijas Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde, otra – NATO daudznacionālā brigāde.
Ar Latvijas Valsts prezidenta un augsta ranga militāro vadītāju uzrunām, svinīgu karoga nodošanu un dokumentu parakstīšanu Ādažu militārajā bāzē ceturtdien noritēja NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā komandpakļautības maiņas ceremonija.
Starptautiskajā vienībā būs vairāk nekā 3000 karavīru. Vairums vienību pastāvīgi atradīsies Ādažu bāzē, bet vēlāk paredzēts mācīties un uzturēties arī Sēlijas poligonā.
Šī komandpakļautības maiņa ir svarīgs solis Latvijas drošības spēju attīstībā un apliecina Baltijas reģiona aizsardzības stiprināšanu. Kā skaidro Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks, brigādes ģenerālis Georgs Kerlins, NATO daudznacionālās kaujas grupas vadības maiņa Latvijā ir nākamais solis, lai palielinātu sabiedroto klātbūtni gan Latvijā, gan citās NATO Austrumu flanga valstīs.
"Mūsu gadījumā tas ir konkrēti izmērāms nākamais solis, – ka eFP kaujas grupa, bataljona izmēra vienība, kas bija mūsu Mehanizētās brigādes sastāvā, pāriet jaunveidojamās starptautiskās brigādes sastāvā, kur bez šīs kaujas grupas būs arī citas vienības, jo tās brigādes štābs ir sasniedzis vajadzīgo līmeni, lai spētu vienības vadīt. Tuvākajā mēnesī viņi veiks kopējas apmācības jau ar savām vienībām un izmērīs savu gatavību brigādes līmeņa uzdevuma veikšanai," sacīja Kerlins.
"Mēs arī savus karavīrus nodrošināsim Starptautiskajā multinacionālajā brigādē, līdz ar to – nav tā, ka kaut kas te pilnīgi pārtrūkst un saraujas. Runājot par kaujas spējām, mūsu brigāde – tā mums uz brīdi samazinās, bet mēs intensīvi strādāsim, lai turpinātu attīstīt iesāktos projektus, lai mūsu brigāde ar laiku būtu tik pat muskuļaina, cik starptautiskā," skaidroja Kerlins.
Arī NATO daudznacionālās brigādes Latvijā komandieris, pulkvedis Sedriks Aspiro uzsver, ka šis ir ļoti svarīgs notikums, kas apliecina Kanādas un citu valstu apņemšanos sargāt un aizstāvēt Latviju.
"NATO daudznacionālā brigāde ļoti mazā līmenī parāda, kāda var būt spēcīga alianse, kā mēs varam kopīgi strādāt Latvijā un kā mēs varam turpināt attīstīt šo aliansi un turpināt sadarboties. Brigādes izaicinājums ir pārliecināties, ka katrs plāns, kas mums šeit ir, ir saskaņots, jo šeit ir daudz sabiedroto – Kanāda, Latvija un pārējās valstis no daudznacionālās brigādes.
Tāpēc mēs vēlamies pārliecināties, ka visu, ko darām, mēs darām kopā, nevis atsevišķi, tā kļūstot arī stiprāki," norādīja Aspiro.
Aspiro atzīmēja, ka komandpakļautības maiņa nozīmē – tā ir pēdējā lieta, lai šeit, Latvijā, uzbūvētu starptautisku brigādi. "Un mēs esam patiesi pagodināti par šo, jo īpaši redzot kādu darbu Mehanizētā kājnieku brigāde ir ieguldījusi pēdējos septiņos gados. Tāpēc šis ir pēdējais solis, lai parādītu NATO spēku apņemšanos būt šeit, Latvijā," viņš sacīja.
Lai turpmāk Latvijā būtu vēl viena spēcīga kaujas brigāde, darbs sākts 2022. gadā, kad Latvija un Kanāda parakstīja deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību. Pērn parakstīja ceļa karti, un ceturtdien, 17. oktobrī, NATO daudznacionālā kaujas grupa nodota brigādes vadībā. Sabiedroto skaits mūsu valstī tikai palielinās.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norāda, ka šis ir vēsturisks notikums gan Latvijai, gan NATO. Latvija ir pirmā valsts NATO austrumu flangā, kur ne tikai oficiāli paziņots par NATO brigādes izveidi, bet arī formāli nodota tās vadība.
"Latvija varbūt iezīmējās ar to, ka mums ir visvairāk pārstāvētas NATO dalībvalstis. Lietuvā tā pamatā ir vācu brigāde, Igaunijā tā ir britu vadīta, vēl citās valstīs ir citi modeļi. Bet šeit, manuprāt, tas labais stāsts ir, ka ļoti daudz un dažādu valstu karavīri jau septiņus gadus ir strādājuši kopā. Karavīru skaits palielinās, jau drīzumā tas būs ap 4000 – tikai sabiedroto, bez mūsu spēkiem. Tas, kas ir svarīgi, – lai šis modelis arī strādātu," sacīja Latvijas Valsts prezidents un piebilda – tāpēc arī pavisam drīz būs lielas mācības, kuras apmeklēs arī daudzas prominences no NATO, "gan politiskās, gan militārās amatpersonas, lai pārliecinātos, ka ir ne tikai formāli šī brigāde, bet ka tā arī spēj kopā darboties, veikt uzdevumus un aizstāvēt mūsu valsti, reģionu kopumā un NATO kā aliansi."
Svinīgs pasākums par godu NATO kaujas grupas paaugstināšanai līdz brigādes līmenim ceturtdien notika arī Saeimā. Pasākumā klātesošos uzrunāja Saeimas deputāti, Kanādas diplomāti un militārpersonas. Lai izceltu Latvijas un Kanādas veiksmīgo sadarbību atturēšanas un aizsardzības stiprināšanā, Kanādas vēstnieks Braiens Svorks un Kanādas Bruņoto spēku pavēlniecība informēja Saeimas deputātus par Kanādas militārās klātbūtnes paplašināšanu Latvijā.
NATO daudznacionālo kaujas grupu Latvijā kopš 2017. gada vada Kanāda, un tā ir Kanādas lielākā militārā misija ārvalstīs. Pērn Kanāda apņēmās būtiski palielināt savu personāla un ekipējuma ieguldījumu, lai stiprinātu NATO klātbūtni Latvijā un sadarbībā ar sabiedrotajiem vadītu kaujas grupas pāreju uz daudznacionālu kaujas spējīgu brigādi.
NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā sertificēšanas process pabeigts līdz ar visaptverošo valsts aizsardzības mācību "Namejs 2024" noslēgumu.
NATO daudznacionālo brigādi veido 14 sabiedrotās valstis, un tas ir vislielākais pārstāvēto valstu skaits austrumu flanga valstu starpā.
