Saeima paziņojumā atkārtoti apliecināja Latvijas nelokāmo atbalstu Ukrainas suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās, norādot, ka

Krimas pussalas deokupācija ir kara izbeigšanas un miera nodrošināšanas procesa neatņemama sastāvdaļa.

Parlaments paziņojumā arī uzsvēra, ka Starptautiskā Krimas platforma ir svarīgs instruments starptautiskās sadarbības veicināšanai ar mērķi pretoties Krievijas agresijai kā globālam apdraudējumam.

Saeima apņēmās aktīvi piedalīties Starptautiskās Krimas platformas mērķu īstenošanā, veicinot pēc iespējas plašāku starptautisko pārstāvību tajā, lai stiprinātu atbalstu Ukrainai cīņā par brīvību.

Latvijas parlaments pauda atbalstu Ukrainas stratēģiskajam mērķim pievienoties NATO un Eiropas Savienībai, turklāt Latvija atbalsta pēc iespējas ātrāku Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO.

Tāpat parlaments iestājas par tāda īpaša tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanu, kurš būtu leģitīms, baudītu plašu starpreģionālo atbalstu un tādējādi nodrošinātu Krievijas augstāko amatpersonu saukšanu pie atbildības.

Saeima arī aicināja sabiedrotos apgādāt Ukrainu ar ieročiem, tostarp vidējas un tālas darbības raķetēm,

un ļaut Ukrainai tos izmantot, kā un kur tā uzskata par nepieciešamu pašaizsardzībai, tajā skaitā izmantot bez ierobežojumiem arī pret Krievijas teritorijā esošiem leģitīmiem militārajiem mērķiem.

Saeima arī aicina valstis, īstenojot pretpasākumus agresijai, nodrošināt iesaldēto Krievijas valsts līdzekļu konfiskāciju un nodošanu Ukrainai.

Tāpat Saeima aicina starptautisko sabiedrību atzīt par genocīdu padomju varas pastrādātos noziegumus pret ukraiņu tautu un Krimas tatāriem, kā arī pievienoties Starptautiskajā Krimas platformā deklarētajiem mērķiem un Ukrainas Miera iniciatīvai, pastiprināt visu veidu atbalstu Ukrainai tās aizsardzībā pret Krievijas agresiju un cīņā par deokupāciju, lai atjaunotu un stiprinātu drošību un stabilitāti Ukrainā un visā reģionā.

 "Mēs Ukrainu esam atbalstījuši un turpināsim atbalstīt dažādos, visos iespējamos starptautiskajos formātos un ļoti dažādos veidos – gan politiski, gan ekonomiski, gan militāri, kas ir ļoti svarīgi, gan arī cilvēku savstarpējos kontaktos. Par to mēs arī šeit, Saeimas sēžu zālē, esam ļoti daudz runājuši, un tomēr katrs Saeimas paziņojums ir vēl viens signāls par mūsu atbalstu un par to, ka tas turpināsies," Saeimas sēdē, diskutējot par šo paziņojumu, uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ("Jaunā Vienotība").

Pret paziņojuma pieņemšanu debatēs iebilda opozīcijas partiju "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" līderi Ainārs Šlesers un Aleksejs Rosļikovs. "Stabilitātei" vēloties redzēt paziņojumus, kurā parlaments nosoda valsts budžeta nelietderīgu iztērēšanu, apņemoties rūpēties par to, lai valsts aizsardzības budžets tiktu tērēts tikai un vienīgi valsts drošībai.

"Mums šodien ir aizsardzības imitācija, drošības imitācija. Viss, ko mēs darām reāli, tērējam valsts budžetu, miljards 200 vienkārši vējā," apgalvoja Rosļikovs.

Savukārt Šlesers sacīja, ka nepiekrīt paziņojuma punktam par aicinājumu sabiedrotajiem apgādāt Ukrainu ar ieročiem, tostarp vidējās un tālās darbības raķetēm.

"Es paziņoju no šīs tribīnes, ka es atbalstu šo paziņojumu, izņemot šo vienu punktu, kurš lielā mērā principā arī pasaka, ka Latvija grib un ir gatava karadarbībai. Mans arguments ir tāds: Latvija šodien nav gatava karadarbībai. Ja karš sāksies, mēs karosim, bet mums speciāli nevajag situāciju provocēt," sacīja Šlesers.

Par paziņojuma pieņemšanu balsoja 67, bet atturējās desmit deputāti. Krimas platforma Rīgā norisināsies nākamnedēļ 24.oktobrī.

KONTEKSTS:

Krimas platformas samits tiek rīkots ciešā sadarbībā ar Ukrainas parlamentu, un tā ietvaros Rīgā 24. oktobrī pulcēsies delegācijas no aptuveni 40 pasaules valstīm.

Plānots, ka samitā piedalīsies arī starptautisko organizāciju – Eiropas Parlamenta, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, Eiropas Padomes un NATO – Parlamentāro asambleju delegācijas.

Starptautiskā Krimas platforma ir izveidota 2021. gadā kā valstu un valdību, parlamentu, ārlietu ministru un ekspertu līmeņa koordinācijas un konsultāciju formāts. Tā tika izveidota, lai veicinātu pasaules līderu un plašākas sabiedrības izpratni par Krimas pussalas pagaidu okupāciju un aneksiju, tās negatīvo ietekmi uz vietējo iedzīvotāju cilvēktiesībām, drošību Melnās jūras reģionā, globālo nodrošinātību ar pārtiku un uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību.

Iepriekš Krimas platformas parlamentārie samiti ir notikuši Zagrebā un Prāgā, pulcējot parlamentāriešus no dažādām pasaules valstīm un starptautiskajām parlamentārajām organizācijām.