Atsevišķi sistēmas uzlabojumi pēc notikušās traģēdijas jau ieviesti. Tai skaitā pagarināts likumā noteiktais laiks, uz kuru var ieslodzīt personu, kas pārkāpusi noteiktos pagaidu aizsardzības līdzekļus. Tas no īstermiņa apcietinājuma pagarināts uz trīs gadus ilgu brīvības atņemšanu.
"Daļa sabiedrības uzskata, ka sods ir atriebība. Nē, sods nav atriebība. Sods ir mēģinājums pāraudzināt cilvēku. Cilvēku nevar pāraudzināt īstermiņā. Pa trīs mēnešiem, pa diviem mēnešiem vai mēnesi neviens nav izaudzināts. Trīs gadi – jā. Tur mēs varam runāt, ka tādi īpaši bīstami cilvēki, ja ar viņu strādā, ir zināma varbūtība, ka kaut kas var tikt mainīts," sacīja Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Papildus tam, secināts, ka institūciju darbs līdz šim bijis pārāk sadrumstalots. Piemēram, tiesnešiem nav bijis pietiekami daudz informācijas par citām lietām, tādēļ tās nevarēja pieņemt pilnvērtīgus lēmumus.
Tāpat gan tiesnešiem, gan prokuroriem, gan citiem lietās iesaistītajiem trūcis zināšanu par cietušā un varmākas psiholoģiskajiem aspektiem, kas traucējis gadījumus izvērtēt. Tātad nepieciešamas izmaiņas vairākos lauciņos.
"Šoreiz ir sāpīgi, ka tas prasīja cilvēka dzīvību. Dzīvību, ko varēja glābt," pauda Strupišs.
Tieslietu padomes sagatavoto priekšlikumu ieviešanu praksē iespējami ātri atbalsta nozares ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība"). Viņasprāt, ka uzlabojumi ir vajadzīgi gan tiesu, gan arī iekšlietu sistēmā. Tāpat situāciju risināšanai, kad runa ir par vardarbību ģimenēs, palīdzētu arī Stambulas konvencijas ratificēšana, kas šobrīd kā jautājums nonācis Saeimā.
"Stambulas konvencija arīdzan mums kā valstij uzliktu lielus pienākumus paskatīties, kā mēs izskatāmies uz citu Eiropas valstu fona," sacīja Lībiņa-Egnere.
Līdzās tam Tieslietu padomē arī akcentēja – tiesām ir nepieciešams uzlabot arī savu komunikāciju. Gan sabiedrībai, gan iesaistītajām pusēm, lai nolēmumi būtu saprotami.
KONTEKSTS:
Aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983. gadā dzimusi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja; par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzdeva sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Ruks paziņoja, ka saistībā ar Rusiņa meklēšanu amatu zaudējis Austrumzemgales policijas iecirkņa priekšnieks Rolands Bērziņš. Policijas dienesta pārbaudē un disciplinārizmeklēšanā piecām Austrumzemgales iecirkņa amatpersonām piemēroti disciplinārsodi, bet no 1. septembra ir jauns iecirkņa priekšnieks – amatā stājās majore Evita Galviņa.
Slepkavu Rusiņu policija meklē vairākus mēnešus, vienlaikus nav izslēgts, ka vīrietis varētu būt izdarījis pašnāvību.
