ĪSUMĀ:
- Gandrīz katrs veselības ministrs zāļu cenu samazināšanu sludinājis kā vienu no saviem darbiem.
- Taču vispārējas zāļu cenu reformas palika uz papīra.
- Izņēmums ir kompensējamie medikamenti, kur izdevies padarīt šīs zāles lētākas.
- VM rosina recepšu zālēm noteikt vienotu uzcenojuma mehānismu un plāno palielināt kompensējamo zāļu kompensācijas apmēru.
- Lai arī ne bez iebildumiem, lielākais atbalsts pārmaiņām saklausāms no individuālajām aptiekām un farmaceitiem.
- Zāļu vairumtirgotājus un lielās aptieku ķēdes pārstāvošās organizācijas cēlušas asākus iebildumus.
- Organizācijās atbalsta PVN samazināšanu; norāda, ka jāpalielina arī finansējums kompensējamajām zālēm.
- Ministrs uzskata, ka izmaiņas atvilktnē neieguls, jo politisks atbalsts šoreiz esot.
- Ekonomikas un Finanšu ministrijas gan nesteidz saskaņot VM piedāvājumu.
- Abu Meri prognozē – jau janvārī VM iesniegto ziņojumu par zāļu cenu izmaiņām skatīs valdībā.
Kurš tik nav mēģinājis
Gandrīz nav tādu veselības ministru, kurš zāļu cenu samazināšanu nebūtu sludinājis kā vienu no saviem darbiem.
Vēl 2011. gadā Latvijas Televīzijas (LTV) "Panorāmas" arhīvos atrodams toreizējā veselības ministra Jura Bārzdiņa citāts: "Mēs gribam, (..) lai zāles netiktu pārtrauktas lietot tikai tāpēc, ka pietrūkst naudiņas mēneša beigām."
Jaunākajam Veselības ministrijas (VM) iesniegtajam ziņojumam sākums meklējams bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles pieteiktajos zāļu cenu samazināšanas plānos. "Ļoti, ļoti sarežģītas diskusijas, kā jūs varat iedomāties. Neviens komersants no savas peļņas vai lielākiem ieņēmumiem nevēlas atteikties, bet diskusija notiek," viņa teica 2020. gada 19. janvārī.
Taču vispārējas zāļu cenu reformas palika uz papīra. Izņēmums ir kompensējamie medikamenti, kur izdevies padarīt šīs zāles lētākas.
Tagad veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka jāiet tālāk. "Reformai ir jānāk ar rezultātiem, lai zāles būtu pieejamākas un cenas adekvātākas. Jo mēs esam dārgākie Baltijā. Igaunijā un Lietuvā ir lētāk. Mēs gribam to pašu, ko Igaunijā un Lietuvā, mēs neprasām neko tādu īpašu," sacīja Abu Meri.
Iepriekšējā veselības ministra Daniela Pavļuta laikā saskaņošanai iesniegtajā ziņojumā, kurš uz valdības galda nozares iebildumu un politiskā atbalsta trūkuma dēļ tā arī nenonāca, jau bija iekļauti dati par cenu atšķirību. Pašas lētākās valsts nekompensētās zāles Igaunijā var būt pat dārgākas nekā Latvijā. Proti, ja ražotāja cena ir vienāda, zāles, kas Latvijā maksātu 1,85 eiro, Igaunijā maksātu 2,25 eiro, Lietuvā – 1,65 eiro. Bet, jo augstāka cena zālēm, jo lielāka iespējamā starpība par sliktu Latvijai – zāles, kas Latvijā maksātu 8,71 eiro, Igaunijā maksātu 7,19 eiro, Lietuvā – 6,98; zāles, kas Latvijā maksātu 31,09 eiro, Igaunijā maksātu 25,82 eiro, Lietuvā – 25,80 eiro.
VM gan toreiz, gan tagad piedāvātie risinājumi līdzīgi – uzcenojuma principus veidot līdzīgi kā kompensējamajiem medikamentiem, recepšu zālēm visās aptiekās jāmaksā vienādi, un 5% no cenas kompensēt visām recepšu zālēm. Paredzētas arī diskusijas ar Finanšu ministriju (FM) par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu.
Individuālās aptiekas un farmaceiti – atbalsta; vairumtirgotāji un lielās ķēdes – iebilst
Lai arī ne bez iebildumiem, lielākais atbalsts pārmaiņām saklausāms no individuālajām aptiekām un farmaceitiem.
Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute norādīja: "Ministrijas pieredzējušie eksperti arī daudz ko zina, un ministrs savos secinājumos ir uz ļoti pareiza ceļa. Bet nu jāmēģina vienoties, ko darām vispirms, ko darām pēc tam, lai pēc iespējams mazāk ietekmētu tādus jūtīgus sektorus – tie ir slimie cilvēki, kuriem ir ļoti grūti pateikt kaut kādas izmaiņas, un nākošais ir farmaceiti kā darbaspēks."
Tomēr ir organizācijas, kas jau cēlušas asākus iebildumus. Tās ir lielos vairumtirgotājus pārstāvošā Latvijas Nacionālā zāļu apgādes asociācija un pamatā lielās aptieku ķēdes pārstāvošā Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija.
To biedri ir saistīti. Piemēram, gan vairumtirgotājs "Recipe Plus", gan "Mēness aptieku" tīkls ietilpts vienā holdingā, "Tamro" ir saistīts ar "Benu aptiekām", bet "Magnum medical" ar "Apotheka".
Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas vadītājs Jānis Lībķens sacīja: "Kompensējamo zāļu izplatīšana nozarei peļņu nenes. Un, ja visas recepšu zāles kļūs par kompensējamām zālēm, jautājums, kā nozare pastāvēs. Ja nav aprēķināts, kāda ietekme ekonomiski uz nozari, tad šādus grozījumus mēs nevaram pieņemt."
Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas vadītāja Kristīne Jučkoviča turklāt uzsvēra: "Mēs esam aplēsuši, ka aptuveni 100–150 aptiekas varētu būt apdraudētas, tām var draudēt bankrots. Mēs esam aprēķinājuši, ka aptiekām kompensējamo medikamentu apkalpošana ir nerentabla, bet līdz šim tas līdzsvars kaut kādā veidā ir bijis noturēts. Bet ar šiem jaunajiem priekšlikumiem – pagaidām tie ir tikai priekšlikumi, uzskatām, ka tie nav solidāri."
Abās organizācijās gan atbalsta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu un norāda, ka jāpalielina arī finansējums kompensējamajām zālēm, ko par pārāk mazu atzīst arī VM. Taču šie punkti nozīmē lielākus ieguldījumus tikai no valsts puses. Vairumtirgotāji, kuru kopējais apgrozījums gadā pārsniedz miljardu eiro, bet peļņa mērāma miljonos, iespējai, ka varētu atteikties no daļas savu ieņēmumu, ir noraidoši.
"Šeit jau īsti nav tādas hiperpeļnas, no kā atteikties. (..) Pēc gada pārskatiem tie ir 3–5%, saukt peļņu par lielu, – nu, tas ir katram jāizlemj, bet, salīdzinot ar energonozari, kā piemēram, "Latvenergo", peļņa – nu, tā vispār nav peļņa," sacīja Lībķens.
Piekrītot, ka vairāki priekšlikumi ir problemātiski, paziņojumus par aptieku slēgšanu, īpaši no lielo tīklu puses, ar neizpratni uzlūko farmaceiti, jo farmācija nav vienkārši bizness, bet gan veselības aprūpes daļa.
Ķikute norādīja: "Ja ir lozungs: mēs par farmaceitisko aprūpi, tad šis reģionu, lauku jautājums ir numur viens, kur varētu veidot kaut kādus kopējus kritērijus. Nu, ja tev teiksim ir piecas aptiekas Rīgā, tad tu nodrošini vienu nerentablo aptieku reģionā. Tas man šķiet ir pats par sevi saprotams tādā gadījumā, ja mēs visi kopīgi vienojamies par kaut kādu mērķi."
Vienlaikus mazajām aptiekām, ja nebūs papildu atbalsta, jaunais piedāvājums tiešām varētu būt finansiāli sāpīgs, atzina individuālās aptiekas pārstāvošajā Aptieku biedrībā. Tādēļ tur uzsvēra, ka jāmeklē risinājumi, kas to kompensē. Biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene secināja: "Manuprāt, mums ļoti ir aizgājis tāds veikala virziens. Aptieka ir kļuvusi par veikalu ar visām mārketinga aktivitātēm, akcijām. (..) Aptiekai tomēr jāfokusējas uz pieejamu farmaceitu un pieejamām zālēm, bet lai galvenā prioritāte būtu tieši farmaceitiskās aprūpes kvalitāte, nevis būs akcijas, kas veicina neracionālu zāļu lietošanu, neracionālu pirkšanu, bet tieši lai šī konkurence notiek ar aprūpes kvalitāti vienā aptiekā."
Ministrs apņēmības pilns – izmaiņas šoreiz nepaliks atvilktnē
Igaunijā par kompensējamo zāļu izņemšanu aptiekā klientiem jāmaksā 2 eiro un 50 centi kā maksa par receptes apkalpošanu un konsultāciju. Arī Latvijas aptiekāri gribētu līdzīgu risinājumu. VM gan to nesola, jo galvenais mērķis ir samazināt iedzīvotāju tiešos izdevumus par zālēm. Taču bez risinājuma aptiekas nepalikšot.
Veselības ministrs drūmās prognozes noraidīja: "Tas, kas parādījās presē, ka varētu ietekmēt mazās aptiekas un varētu slēgt mazās aptiekas ārpus Rīgas – es varu apliecināt Latvijas iedzīvotājiem, ka tā nebūs. Mums ir plāni tikties ar mazo aptieku asociācijas vadītāju, mums ir ļoti laba sadarbība, mums ir idejas, ja tas ietekmē viņu izdzīvošanu vai neizdzīvošanu, tad valsts varētu kaut kādā veidā atbalstīt."
Ministrs arī uzskata, ka šoreiz izmaiņas atvilktnē neieguls, jo politisks atbalsts esot.
"Tas ir tas, ko es daru un ko es darīšu. Atkāpšanās atpakaļ nebūs," viņš sacīja, prognozējot, ka jau janvārī ministrijas iesniegto ziņojumu par zāļu cenu aprēķināšanas izmaiņām skatīs valdībā. "Es runāju ar premjeri, mēs janvāra mēnesī varam virzīt Ministru kabinetam apstiprināt, un tad mēs sākam realizēt to plānu pusgada laikā," viņš piebilda.
Ministra Abu Meri piesauktais politiskais atbalsts gan nemaz nav tik viennozīmīgs. Piemēram, Ekonomikas ministrija, atsaucoties uz nozares uzņēmumu iebildumiem, saskaņojumu VM ziņojumam vēl nav devusi un iebilst tālākai virzībai. Savukārt FM norādīja, ka skaidrību par iespēju samazināt zālēm PVN no 12% uz 5% nevarēs iegūt tik ātri, kā grib VM, jo tas ir kopējās nodokļu politikas diskusiju jautājums.
KONTEKSTS:
Veselības ministrija izstrādājusi informatīvo ziņojumu, kurā iekļauts plāns, kā Latvijā uzlabot kompensējamo medikamentu un recepšu zāļu pieejamību.
Tas paredz, piemēram, noteikt recepšu zālēm vienotu uzcenojumu veidošanas mehānismu, ieviest nosacījumu, ka to cena visās aptiekās ir vienāda, palielināt kompensējamo zāļu valsts kompensācijas apmēru, noteikt recepšu zālēm samazinātu PVN likmi, aptiekām ar tirgus daļu virs 10% veidot un uzturēt sistēmu, lai sabiedrībai interneta vidē būtu pieejami zāļu krājumi aptiekā.
