ĪSUMĀ:
- No 2025. gada Latvijas Radio un Latvijas Televīzija būs vienota struktūra.
- Tā pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušām diskusijām teju vienbalsīgi lēmusi Saeima.
- Šo Saeimas soli pavada valdības lēmums par papildu finansējumu sabiedrisko mediju darbam 3 gados.
- Siksnis: galvenie ieguvumi – digitālā satura attīstība un virzība arī infrastruktūras uzlabošanā.
- SEPLP sola abu mediju darbiniekiem skaidrot apvienošanas procesu un pārmaiņas.
- Abu mediju vadība uzsver uzdevumu nepieļaut neziņu par apvienošanas procesu.
Ceturtdien, 18. janvārī, par sabiedrisko mediju apvienošanu Saeimas sēdē debates izpalika, un likumprojektu atbalstīja 75 deputāti, pret bija viens.
Ko paredz apvienošana
Saeimas pieņemtie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma grozījumi paredz LTV un Latvijas Radio apvienošanu no 2025. gada 1. janvāra, un vienotā medija nosaukums būs Latvijas Sabiedriskais medijs.
Arī pēc abu mediju apvienošanas LTV un Latvijas Radio galvenie redaktori turpinās darbu Latvijas Sabiedriskajā medijā attiecīgi kā radio programmu un televīzijas programmu satura galvenie redaktori līdz brīdim, kad Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ievēlēs Latvijas Sabiedriskā medija galveno redaktoru.
Mediju apvienošana paredzēta divos posmos: vispirms plānots apvienot finanšu vadību, juridisko nodrošinājumu, lietvedību, bet līdz 2026. gadam sagatavot apvienotā medija galīgās struktūras ieviešanu. Tāpat jau šogad sāksies darbs pie abu mediju vienotas atalgojuma sistēmas, kas patlaban LTV un Latvijas Radio ir atšķirīga, kā arī vēl būs jārisina jautājums par telpām, kurās atradīsies vienotais medijs, informēja Saeimas Preses dienests.
Kopējais nepieciešamais finansējums abu mediju apvienošanai vienā uzņēmumā ir 384 000 eiro.
Šī nav pirmā reize pēdējo gadu laikā, kad Saeimas darba kārtībā ir jautājums par sabiedrisko mediju apvienošanu, taču šoreiz to pavada arī valdības lēmums par papildu finansējumu turpmākajos trīs gados sabiedrisko mediju darbam. Budžeta plāni gan vēl jāapstiprina arī Saeimai.
Plāns paredz, ka līdz nākamā gada beigām SEPLP ar sabiedrisko mediju vadību gatavos mediju apvienošanas praktiskos uzdevumus, kas nozīmē pārvaldības modeļa izveidi, atalgojuma sistēmu salāgošanu. Sabiedriskajiem medijiem apvienošanas procesā turpmākajiem gadiem paredzēts lielāks finansējums, tam līdz 2026. gadam sasniedzot 0,12% no iekšzemes kopprodukta.
SEPLP vadītājs Jānis Siksnis atgādināja galvenos apsvērumus, kāpēc apvienošana virzīta: "Galvenais ir digitālā attīstība. Tradicionālā radio un televīzijas platformas bija atšķirīgas un atšķirīgi strādājošas platformas, taču mūsdienās kopumā sabiedriskajam medijam jākoncentrējas digitālā satura veidošanai interneta platformās. Protams, arī svarīgi atrisināt infrastruktūras jautājumus, kas gadu gadiem krājušies un karājušies gaisā līdz ar apvienošanos vai neapvienošanos: kas notiks ar ēkām, vai tās tiks remontētas vai būvētas jaunas. Tagad beidzot šos jautājumus varēs risināt. Taču galvenais ir tas, ka pēdējo gadu laikā mediju vide ir ļoti mainījusies un ir vērts spēkus apvienot.
Šie gadi ir pierādījuši, ka būtu dārgi un neefektīvi vienlaikus uzturēt divas mediju sistēmas."
Sola skaidrot pārmaiņas
Jāpiebilst, ka sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcija tapšanā strādāja arī SEPLP vadītās trīs darba grupās ar sabiedrisko mediju darbinieku iesaisti. Tomēr neilgi pirms Saeimas gala lēmuma Latvijas Radio arodbiedrība pauda bažas un iebilda apvienošanai. Trūkstot pārliecības par prognozējamu apvienotā sabiedriskā medija finansējumu, darbinieku atalgojuma skaidru izlīdzināšanu.
Siksnis arī pauda, ka finansējuma jautājumos nepieļaus "lielā un mazā brāļa situāciju" un apvienošana notiks kā Latvijas Radio, tā LTV interesēs, neietekmējot radio un televīzijas lineārā formāta programmu darbu un attīstību. Būtiskākās pārmaiņas būs par kopīgu darbu digitālā satura attīstībā.
SEPLP, kas nu apsveic Saeimas lēmumu, sola arī turpmāk tikties un skaidrot sabiedrisko mediju darbiniekiem apvienošanas procesu un gaidāmās pārmaiņas.
Tāpat uzraugs apņēmies turpināt sarunas ar lēmumu pieņēmējiem par tālāku sabiedrisko mediju budžeta pieaugumu no 2027.gada. Būtiski būtu tuvināties Eiropas vidējam līmenim, kas ir 0,16% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un diskutēt par jaunu finansēšanas modeli.
Tiks izveidotas trīs darba grupas. Viena par pārvaldības jautājumiem, kā apvienot struktūras, otra par to kā attīstīt satura programmas un trešā par finanšu jautājumiem, kā sadalīt un kam atvēlēt piešķirto. Tajās būs iesaistīt abu mediju darbinieki.
Tiesa, Latvijas Radio valdes loceklis Ģirts Helmanis uzskata, ka apvienota medija plānu izstrādei nepilns gads ir gana īss laika periods. "Līdz šim attīstības plāni izteikti veidoti Latvijas Radio pusē un Latvijas Televīzijas pusē, tas varbūt nav bijis vienots skatījums. Ir diezgan maz laika, lai sagatavotu kopīgu vienotu definīciju par kopējām aktivitātēm vienotā sabiedriskā medijā," sacīja Helmanis.
Daļa finansējuma šiem trim gadiem sabiedriskajiem medijiem ir rezervēta valsts budžeta programmā neparedzētiem gadījumiem. Par šo līdzekļu nepārskatāmu izmantošanu satraucas arodbiedrības, taču to izmantošanu jāspēj pamatot pašiem sabiedriskajiem medijiem, norāda, Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.
Abu mediju vadības pārstāvji uzsvēra – par apvienošanas procesu jābūt plašai atklātībai. "Pie tā jau abas mājas tagad strādā. Viss ir mūsu pašu rokās. Protams, ka ir neliela neskaidrības deva, bet tā ir pietiekami labi vadāma un prognozējama, ja runājam par tiem papildu resursiem. Būs jānodrošina savlaicīga komunikācija gan ar darbiniekiem, gan citām iesaistītām pusēm, lai izvairītos no pārpratumiem, nevajadzīgiem sarežģījumiem, kas rodas neziņas vai bažu dēļ, ko mierīgi var kliedēt."
Arī Saeima turpmāk sekos sabiedrisko mediju apvienošanai, pirms balsojuma norādīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Leila Rasima no "Progresīvajiem". "Vienmēr ir bijis tā, ka pietrūkst vai nu politiskās gribas, vai nu finansējuma. Šobrīd ir tā situācija, ka beidzot valdībā mums ir izdevies panākt vienošanos un ka mums nepieciešamais finansējums ir piešķirts.
Mēs šodien nebalsojam par to, kādās konkrēti ēkās atradīsies turpmāk Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas redakcijas.
Pie šī jautājuma tiks strādāts turpmāk, tāpat kā arī pie kopēja finansēšanas modeļa, pie vienlīdzīgas, godīgas atalgojuma sistēmas izveides. Mēs komisijā sekosim līdzi, lai šis process notiktu godīgi gan Latvijas sabiedrības labākajās interesēs, gan darbinieku interesēs," sacīja Rasima.
Turklāt Latvijas Radio vairākkārt uzsvēra, ka nevēlas pārvākties. "Viņi ļoti vēlas palikt esošajās telpās, vēsturiskajās telpās. Manuprāt, tas ir jautājums. Ja tas ir iespējams un savienojams ar jaunajām tehnoloģijām, kāpēc gan nē," sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāts Augusts Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienība).
KONTEKSTS:
Publiski ideja par Latvijas Radio un LTV apvienošanu izskanēja 2009. gadā, un 2013. gada sākumā bija sagatavota Latvijas Sabiedriskā medija koncepcija, kas paredzēja piecu gadu laikā izveidot vadošo mediju Latvijā, apvienojot LTV, Latvijas Radio un interneta platformas. Tomēr iecere saskārās ar mediju darbinieku pretestību, un arī valdības koalīcijā pēc pirmajiem koncepcijas virzības soļiem radās iebildumi. Tolaik sagatavotā koncepcija tā arī netika realizēta.
Vairākus gadus vēlāk – 2022. gada februārī – sabiedrisko mediju uzraugs aicināja apvienot Latvijas Radio un LTV, mediju budžetu piesaistot konkrētu nodokļu ieņēmumiem. Ieceres virzība kavējās, bet 2023. gada marta sākumā Saeima to konceptuāli atbalstījusi; vēlāk koalīcija vienojās nesteigties ar mediju apvienošanu. Politiķi vēlējušies sagaidīt redzējumu par turpmāko finansēšanu.
2023.gadā pieņemtajā valsts budžeta ietvarā sabiedriskajiem medijiem paredzēts vēsturiski lielākais finansējuma pieaugums nākamo trīs gadu laikā, kā arī finansējums saistībā ar apvienošanu. Kopējais sabiedriskajiem medijiem pieejamais finansējums 2024.gadā ir 47,64 miljoni eiro jeb 0,10% no prognozētā IKP, 2025.gadā - 70,27 miljoni eiro (0,14% no IKP), 2026. gadā 61,65 miljoni eiro (0,12% no IKP).
