Ienākumu pieaugums šogad ir visās pašvaldībās. Taču Krāslavas novadā niecīgs – vismazākais. Līdzīgi kā valsts budžetā, arī pašvaldības budžetā prioritāte ir drošība, taču naudas trūkst.
Apmēram 300 tūkstoši nepieciešami pašvaldības policijai. Valsts policisti aizvien vairāk noslogoti robežpārkāpēju ķerstīšanā pierobežā, to jūt arī vietēji kārtībsargi.
"Viena mašīna ar darbiniekiem uz visu mūsu novadu. Gadās arī tā. Līdz ar to, ja viņi ir izbraukumā, uz to laiku viņi nespēj nodrošināt savu ierašanos laicīgi notikuma vietā. Tad šo darbiņu veicam mēs," skaidroja Krāslavas novada pašvaldības policijas vecākā inspektore Jūlija Galasko.
Taču pašvaldības policistiem nav nepieciešamā aprīkojuma, tostarp ieroču. Ir divi auto, bet vajadzētu vēl. Pašvaldības policisti strādā tikai astoņas stundas, ne visu diennakti.
Par to, kā šo visu ieviest, domē nākampirmdien spriedīs deputāti. Likums to pieprasa, bet mērs ir skeptisks.
"Labāk mēs bijām gatavi piemaksāt Valsts policijai. Savienot visas novērošanas kameras, atdot viens otram serverus un tamlīdzīgi. Tagad sanāk – katrs uztaisām savu tādu kā karabāzi," norādīja Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (Zaļo un Zemnieku savienība).
Vienlaikus Krāslavas mērs stāstīja, ka nedrošības sajūta pieaug. Šejienieši noticējuši draudiem, ko pirms pāris mēnešiem saņēma skolas, arī klaiņojošie robežpārkāpēji te tiekot uztverti nopietni. Krāslavas ielās sastaptie sagaida, ka par drošību gādās valsts, ne pašvaldība. Arī finansiālo drošību.
Krāslavas novada iedzīvotāja Marija: Latgalei jau mazāk dod droši vien. Mūs atstāj novārtā.
LTV: Kas liek tā domāt?
Marija: Televīzijā skatāmies. Rēzekni tracina, Krāslavu. Latgali.
LTV: Kolēģi pētīja domes priekšsēdētāju algas, un jūsējam bija tā lielākā.
Marija: Mums te viss ir dārgāks, tāpēc jābūt lielākām.
Krāslavas novada iedzīvotājs Sergejs: Gribētos lai tīrāk būtu pilsētā no sniega.
LTV: Šogad jādomā, kā taupīt. Varbūt ir kas tāds, kas Krāslavā lieki, par daudz?
Sergejs: Es nezinu, lai tur domā cilvēki. Viņiem ir lielāka galva.
Krāslavas novada iedzīvotāja Inga: Es domāju darbinieku [domē] nav daudz. Svētku pasākumi, tas ir patīkami. Gan te filmas ir, pilsētas svētki ir, gadatirgus.
LTV: Kā to jostu savilkt?
Inga: Atsakos atbildēt, lai nevienu neapvainotu.
2021. gadā "Aizliegtais paņēmiens" pētīja domes priekšsēdētāju algas un atklājās, ka visaugstākās tās ir Rīgas un Krāslavas mēriem. Jautāts, vai plāns ir to pārskatīt, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Upenieks pauda: "Būtu labi, protams, nosaukt, kuras tās pašvaldības. Es pēc sociālajiem tīkliem spriežu, ka neizskatās, ka kāds daudz mazāk par mani saņem."
Mērs apgalvoja, ka finansējums autoceļu uzturēšanai pašvaldībās nav mainījies kopš 2009. gada. Administratīvais slogs gan šeit mazināts iepriekšējos gados – optimizēts pagastu pārvaldnieku skaits.
Šogad jāsāk taupīt arī izglītībā – pierobežas novadā plāno slēgt vairākas skolas. Rīt šeit ciemos gaida iekšlietu ministru, lai kopīgi tiktos ar iedzīvotājiem, kā arī dotos uz pēdējo Latvijā strādājošo robežpunktu ar Baltkrieviju.
