Svētdien policija uz Latvijas ceļiem apturēja 16 šoferus, kuri bija sēdušies pie stūres alkohola reibumā un vēl četri autovadītāji bija narkotisko vielu iespaidā. Rezultātā ierosināti 17 kriminālprocesi. Savukārt sestdien par braukšanu reibumā ierosināti 13 kriminālprocesi.
Tātad, neskatoties uz to, ka sodi ir kļuvuši bargāki, daļu cilvēku tas neattur no braukšanas dzērumā. Pārkāpēji lielākoties pieķerti Rīgas reģionā.
Rīgas ielās uzrunāto autovadītāju domas dalās – daļa pārliecināti, ka nepieciešamas biežākas policijas kontroles uz ceļiem, citi norādīja, ka pārbaudes un sodi ir pietiekami, tāpēc jāmeklē vēl citi risinājumi.
Uzrunātie šoferi sacīja:
"Ja mēs skatāmies uz svētkiem, kad tiek izsludinātas lielās kontroles, tad man sanāk braukt cauri Latvijai un ir diezgan bēdīga tā situācija, vienu vai divas ceļu policijas mašīnas var redzēt, un tas arī viss. Ikdienā vispār neredzu."
"Man liekas, ir uz ceļiem bieži policija. Pa naktīm braucu un ir ekipāžas, mani arī ir apturējuši."
"Vispār es neredzu bieži Valsts policijas mašīnas. Es vadu mašīnu divus gadus, un mani ir apturējuši vienu reizi. Es saprotu, ka nav darbinieku un ir grūti visu izdarīt, bet kaut kā gribētos vairāk."
"Man liekas, policijas daudzums uz ielām nav iemesls [pieķertiem] tik daudziem iereibušiem cilvēkiem uz ielām. Man liekas, tā ir sabiedrības attieksme. Ja ne sodus, tad vismaz palielināt stundu skaitu tiem reibumā pie stūres pieķertajiem šoferiem, sēdēt un klausīties psihoterapeitu, narkologu, lai viņiem rāda visas avāriju sekas un tā pastiprina šo pāraudzināšanas programmu."
Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis skaidroja, ka tieši aizvadītajā nedēļas nogalē saistībā ar 16. marta norisēm – Leģionāru atceres dienu – un arī ar 17. marta tā sauktajām Krievijas prezidenta vēlēšanām, Valsts policija uz ceļiem visā Latvijā īstenoja papildu kontroles, kas izskaidro lielāku fiksēto pārkāpēju skaitu, jo parasti brīvdienās uz ceļiem vidēji tiek pieķerti līdz 10 dzērājšoferi.
Jančevskis norādīja: "Vidējais profils nemainās vairāku gadu garumā, tas ir vīrietis 31–50 gadu vecumā un reibumā virs pusotras promiles. Šobrīd no atbildīgajām iestādēm nekādi citi priekšlikumi netiek izskatīti par šo personu sodīšanu un redzam, ka konfiskācijas veids attiecībā uz transportlīdzekļiem arī ir pietiekoši augsts. 2023. gadā mums ir konfiscēti 815 transportlīdzekļi un 1600 gadījumos noteikts sods pilnā vai daļējā transportlīdzekļa vērtībā. Attiecībā uz uzraudzību – policija strādā savas kapacitātes ietvaros, jā, mēs nenoliedzam, ka personālsastāva trūkums ir jūtams, bet tik un tā ar esošo sastāvu mēs aizturam pietiekošu lielu skaitu šo vadītāju. Un arī vasarā noteikti plānojam masveida pārbaudes."
Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis ir pārliecināts, ka ir jāiegulda lielāki resursi, lai ne vien uz svētkiem, bet ikdienā uz ceļiem un ielām būtu vairāk policijas ekipāžu, lai mazinātu nesodāmības sajūtu tiem, kas arvien regulāri izvēlas braukt dzērumā.
Irbītis sacīja: "Kā mēs redzam, tiklīdz ir kampaņa, tad pieķerto skaits kļūst daudz lielāks, tas nozīmē, ka sabiedrībā jau šie pārkāpēji ir, bet vienkārši šo policijas klātbūtni mēs nejūtam. Roboti un visas automātiskās iekārtas soda punktus neuzliek. Tātad vajadzīgs ir šis dzīvais policists, kas aptur satiksmē autovadītāju un var piemērot soda punktus. Strādājot ar cilvēkiem, kas ir savākuši 8 soda punktus un apmeklē lekcijas soda punktu dzēšanai, tad ļoti izteikti nākas dzirdēt to, ka ir tāda nesodāmības sajūta par to, ka nepieķers, jo ļoti ilgi tas policists nav apturējis. Vienkārši, ja šīs policijas ekipāžas ir satiksmē un ir redzamas, tad tas jau būtiski uzlabo satiksmes drošību."
Irbītis vēl bilda, ka bieži lēmums braukt dzērumā tiek pieņemts, jau esot reibumā, tādēļ liela loma ir sabiedrības līdzatbildībai, neļaujot līdzcilvēkiem sēsties pie stūres dzērumā.
