Pārāk mazs skolēnu skaits klasē – tas ir viens no raksturojošākajiem Latvijas skolu tīkla faktiem. Pustukšas, dažkārt arī apvienotas klases, nepilnas darba slodzes pedagogiem un neproporcionāli lielas izmaksas par vienu skolēnu.
Nauda skolotāju algām un renovācijai
Pēc 2020. gada datiem, pedagogu un skolēnu proporcija Latvijā ir viens pret deviņiem. Ārpus Rīgas un Pierīgas aina ir vēl kritiskāka – pat viens pret sešiem, proti, daudzviet viens skolotājs vada stundu tikai sešiem bērniem. Minimālais skolēnu skaits klasē, pēc zinātniski pamatotajām OECD rekomendācijām, ir 12. Pērnie ministrijas aprēķini liecina, ka šāda scenārijā gadījumā būtu iespējams celt pedagogu algas par apmēram 20%.
Vēl jo vairāk – ja proporcija no 12 bērniem uz skolotāju mainītos līdz 13 bērniem uz skolotāju, tad pedagoga bruto alga palielinātos par vēl 130 eiro. Tam vajadzētu mazināt pedagogu vakanču skaitu.
"Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka skolu tīklā vidējais klases piepildījums skolā skolēnu skaita ziņā ir zems. Un tas būtu jāmaina, ņemot vērā to, ka visa veida resursi mums tomēr ir ierobežoti," sacīja Izglītības un zinātnes min istrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.
Savukārt nozares arodbiedrībā norādīja, ka šādus aprēķinus šobrīd nemaz nav iespējams precīzi veikt. "To, ka stāsta, ka mums ir par daudz pedagogu… Tā uzskaites sistēma ir nekorekta. Ja, piemēram, Inga Vanaga strādā trijās izglītības iestādēs, viņu saskaita kā trīs skolotājus. Tāpēc tā arī ir mūžīgā konflikta dzirkstele," sacīja Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Tāpat Vanaga zināja teikt, ka lielu kopējā izglītības finansējuma daļu atvēlam skolu ēku uzturēšanai: "Latvijā starp visām OECD dalībvalstīm ir visaugstākie kapitālizdevumi. Respektīvi, ēkās, iekārtās, tehnoloģijās – visaugstākie. Un algas ir viszemākās. Un te ir jāizdara secinājums, kur mēs ieguldām."
Statistikas dati rāda, ka Latvijā izglītības iestāžu ēku būvēšanai un remontēšanai tērējam visvairāk Baltijā. Piemēram, 2019. gadā trīs reizes vairāk nekā Lietuvā un teju divas reizes vairāk nekā Igaunijā.
Latvijā arī labiekārto jau esošās skolu ēkas. Bieži triecientempos.
"Valstīs, kuras pēc 1990. gada ieguva neatkarību, mēs ļoti labi atceramies, kādas mums bija skolas, šie standarta projekti, septiņdesmito gadu ēkas. Visi esam izgājuši to procesu – skolu ēku siltināšana, modernizācija, aprīkojuma modernizācija. Kādi bija tie soli, pie kā sēž bērni, ergonomika. Un tas viss ir uz izmaksām," norādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Nauda skolu reorganizēšanai
Mācību iestāžu reorganizēšana arī prasa papildu izdevumus.
Piemēram, Brenguļu sākumskolā 1.–4. klase tiks likvidēta, to pievienojot Trikātas sākumskolai, bet Brenguļu pirmsskolas sadaļa paliks turpat. Turklāt, lai to varētu paplašināt no divām uz trim vai pat četrām pirmsskolas grupiņām, kā iecerēts novada domē, ēkas pielāgošana varētu prasīt vēl apmēram papildu 70 tūkstošus eiro.
"Šobrīd man ir grūti spriest, vai tas ir vai nav izdevīgi. Es tikai saprotu to, ka būs vairāk darba, jo būs izglītības iestāde divās ēkās," sacīja Trikātas pamatskolas direktore Ingūna Kondratjeva.
Savukārt skolu likvidācija ne vienmēr nozīmē ietaupījumus, jo dažkārt bērni turpina mācīties slēgtās skolās, kas pārtapušas filiālēs. Vai arī skolēni ir jāved uz citām mācību iestādēm, kas prasa visai ievērojamus līdzekļus no pašvaldību budžetiem.
Piemēram, lai nogādātu visus skolniekus Nautrēnu vidusskolā, tiek organizēti pieci skolēnu autobusu reisi un divi sabiedriskā transporta reisi. Tālākais posms, kurp jādodas pēc bērniem, ir 19 kilometru attālumā no skolas. Tātad viens maršruts ir līdz 38 kilometriem garš.
"Mums bija piedāvājums, ekonomģeogrāfa Turlaja pētījums par bērnu transportēšanu no lauku skolām uz pilsētu. Mums bija norādīta Rēzekne kā tuvākā. Un bija izrēķināts, ka no Rogovkas, tātad Nautrēnu vidusskolas 20 minūtēs tiks aizvesti visi bērni. Bet neviens nerēķināja un nepadomāja, ka, lai aizvestu šos bērnus, viņi 19, 20, 10 kilometru attālumā ir jāsaved uz centru, uz Rogovku," skaidroja Nautrēnu vidusskolas direktore Anita Ludborža.
Šobrīd Latvijā ir 55 skolas ar tik mazu skolēnu skaitu, ka tos apvieno vienā klasē neatkarīgi no vecuma. Šādu praksi ministrijā uzskata par nepieņemu kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā. Un tas, protams, atspoguļojas arī mazajās pedagogu algās šajās skolās.
