Situācija pirms gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām ir līdzīga kā 1999. gadā, kad vairākās balsošanas kārtās nevienam no partiju izvirzītajiem kandidātiem neizdevās saņemt nepieciešamo balsu skaitu un tikai vēlā vakara stundā partijas panāca vienošanos par kompromisa kandidāti Vairu Vīķi-Freibergu. Arī tagad partijām ir savi kandidāti, bet pārliecinošu balsu vairākumu nebauda neviens.
Līdz ar Nacionālās apvienības (NA) lēmumu virzīt līdzšinējo prezidentu Egilu Levitu Valsts prezidenta amatam, amata kandidātu loks pagaidām audzis līdz diviem. Un, tā kā trīs koalīcijas partijām ir divi kandidāti, vismaz šobrīd prezidenta ievēlēšanai būtu nepieciešamas opozīcijas balsis, kas ne visiem politiķiem šķiet pieņemami.
"Uz to jātiecas, ka ir koalīcijas vienots balsojums, un kategoriski nepieņemami būtu, ka to izšķirtu "Stabilitātei!" vai [partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs] Šlesers," teica NA Saeimas deputāts Raivis Dzintars.
"Koalīcija ir sadalījusies. Viens uzskata, "Apvienotais saraksts" uzskata, ka tam jābūt [uzņēmējam Uldim] Pīlēnam, NA un "Jaunā Vienotība", ka tam ir jābūt Levitam. Varbūt viņam iekšpolitiski nav veicies, ja sabiedrībā nav atbalsta, bet karš ir tepat blakus," norādīja "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Pārliecinātāki par sava kandidāta uzvaru ir "Apvienotā saraksta" pārstāvji. Viņi nesaskata nekā nosodāma, ja prezidenta kandidātu atbalsta arī opozīcija.
"Viņu var ievēlēt ar Saeimas deputātu balsīm. Iepriekšējā Saeimā es biju opozīcija, tagad pozīcijā. Nu un tad?" vaicāja "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
"Nekādā gadījumā nevajadzētu virzīt šīs koalīcijas prezidentu, jo koalīcijas mainās, bet prezidents paliek vismaz uz četriem gadiem," norādīja Saeimas deputāts Oļegs Burovs ("Latvija pirmajā vietā").
Drīzumā kandidātu loks vēl paplašināsies, jo arī "Progresīvie" virzīs savu amata pretendentu. Kandidāta vārds oficiāli tikšot darīts zināms tuvāko nedēļu laikā. "Ir labi, ja ir ne mazāk kā trīs kandidāti, no konkurences tiesībām tad tas ir spēcīgi," sacīja Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie").
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) vēl domā, vai balsojumam pieteikt sadarbības partneru sociāldemokrātu nominēto parlamentārieti Gunāru Kūtri.
Viens gan esot skaidrs uzreiz – ZZS neredzot iespēju atbalstīt Levitu. Partijas ieskatā – nevarot izslēgt, ka prezidents tiks ievēlēts tikai pēc vairākām balsošanas kārtām.
"Man jau liekas, ka pirmajā kārtā tas nesanāks, būs vajadzīga vēl kāda kārta, lai mēs nonāktu pie prezidenta, ko vēlas visa sabiedrība," sprieda Saeimas deputāts Uldis Augulis (ZZS).
Balsojot par Valsts prezidentu atklātā balsojumā ar vēlēšanu biļeteniem, katrā balsošanas reizē svītro kandidātu, kurš saņēmis mazāko balsu skaitu. Valsts prezidenta ievēlēšanai ir nepieciešama vismaz 51 balss. Ja neviens no kandidātiem negūst atbalstu, pēc desmit dienām tiks rīkota jauna vēlēšanu kārta.
