Sankcijā pakļautās sanatorijas Jūrmalā un Maskavas namu Rīgā bijusi iecere atdot Ukrainas kara bēgļu izmitināšanai. Pirms vairāk nekā pusgada Tieslietu ministrija sāka sarežģītu juridisku procesu, lai izskatītu šo ēku nacionalizācijas iespēju, taču tā risināšana ieilgusi.
"Faktiski pastāvošās kārtības maiņa nozīmētu arī līdz šim starpvalstu attiecībās pastāvošu principu maiņu. Tālab ar šo jautājumu nesokas tik viegli un tik ātri," pastāstīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.
Starptautiskā līmenī vairāki eksperti pauduši gatavību strādāt pie šī jautājuma, mēģinot rast kopsaucēju. Tad tas attiektos vairs ne tikai uz Latviju vien.
"Mūsu eksperti, kas atrodas Briselē, turpina strādāt ar partneriem no citām valstīm pie tā, kādi varētu būt šie risinājumi," sacīja Papsujevičs.
Tikmēr Baltkrievija jau pērn septembrī sanatorija pārvaldnieka funkcijas no prezidenta birojam pakļautās organizācijas nodeva Baltkrievijas iedzīvotāju veselības uzlabošanas un kūrorta ārstēšanas centram, lai tādējādi mēģinātu atjaunot iestādes darbību.
"Mēs esam vairākkārt vērsušies caur notām un mūsu Ārlietu ministriju, bet dažkārt atbildes vispār nebija uz mūsu notām. Īsti nekādu kustību neredzam, tālab turpināsim arī tālāk vērsties un ceram, ka sanatorijai tomēr ļaus strādāt," sacīja sanatorijas "Belorussija" valdes loceklis Aleksandrs Cajs.
Baltkrievijas pārstāvis ir sanatorijas valdē jau kopš 2019. gada. Viņš stāsta, ka iepriekš sanatorijā strādāja aptuveni 200 darbinieki, tagad palikuši aptuveni 10. Sanatorijas valdes loceklis sūrojās, ka sankciju dēļ rodas sarežģījumi ar naudas plūsmu starp Latviju un Baltkrieviju, lai segtu dažādus kredītmaksājumus.
"Šobrīd plānojam arī vērsties Ministru kabinetā, lai skaidrotu mūsu mērķus un garantētu, ka mūsu teritorijā nekādu labumu no tā negūsim," norādīja Cajs.
Pret sanatoriju ir vērstas sankcijas tās Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko dēļ. Un, tā kā sanatorijas īpašnieks mainījies nav un tā ir Baltkrievijas valsts, tad arī sankcijas atceltas netiek. Sižeta veidošanas laikā sazināties ar Ārlietu ministriju neizdevās.
Tikmēr Tieslietu ministrija norādīja – stingrāk vērsties pret ēku īpašniekiem var gadījumos, ja iestājas kriminālatbildība vai netiek maksāti nodokļi, kam līdzi seko atbilstošās valsts institūcijas. Pagaidām nekas tāds nav konstatēts.
"Ja tiks konstatēts sankciju pārkāpums, tad šīs institūcijas uz to arī reaģēs. Ir izskanējusi arī publiski informācija, ka, ja īpašumi rada riskus nacionālajai drošībai, tad tas arī ir aspekts un virziens, kuru vērtēt, ko ar šo situāciju darīt," norādīja Papsujevičs.
Cik ilgi vēl ārvalstu eksperti strādās pie ārvalstniekiem piederošo īpašumu nacionalizācijas jautājuma risināšanas, pagaidām arī vēl nav zināms.
