ĪSUMĀ:
- Plānots palielināt pedagogu zemākā vienas stundas likmes – līdz 10,35 eiro 2025. gadā.
- Plānots palielināt arī zemākās mēneša darba samaksas likmes akadēmiskajam personālam.
- Noteikumus par pedagogu atalgojuma celšanu paredzēts apstiprināt MK sēdē piektdien.
- LIZDA: Trīs dienu streiks netiks atcelts, ja vienošanās netiks pildīta līdz trešdienai.
- Arodbiedrība pārmeta novēlotu grafika sagatavošanu; piektdien nevar pagūt novērtēt.
- LIZDA nemierā, ka algu pieaugums nav paredzēts skolu administrācijai un palīgpersonālam.
- Iebilst arī Latvijas Pašvaldību savienība, Rektoru padome un Latvijas Studentu apvienība.
- Izglītības ministre: Fokuss šobrīd ir uz pedagogu minimālās algas pieaugumu.
Plānots, ka no 2024. gada 1. janvāra pedagogu zemākā vienas stundas likme būs 9,54 eiro, bet no 2025. gada 1. janvāra – 10,35 eiro.
Pirmsskolas izglītības pedagogiem zemākā darba samaksas likme no šī gada 1. septembra plānota 7,75 eiro, bet no 2024. gada 1. janvāra – 9,04 eiro, savukārt no 2025. gada 1. janvāra – 10,35 eiro.
Grafiks zemākās mēneša darba samaksas likmes palielināšanai akadēmiskajam personālam veidots, ievērojot proporcionāli tādu pašu samaksas pieaugumu pirmajos divos periodos kā tas noteikts pārējiem pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus. Ar šī gada 1. septembri profesoriem zemākā mēneša darba alga būs 1982 eiro, asociētiem profesoriem – 1587 eiro, docentiem – 1270 eiro, lektoriem – 1017 eiro, asistentiem – 810 eiro, savukārt pārējiem amatiem tiks saglabātas pašreizējās proporcijas atlīdzības atšķirībā starp amatiem.
No 2024. gada 1. janvāra profesoriem zemākā mēneša darba alga plānota 2220 eiro apmērā, asociētiem profesoriem – 1777 eiro, docentiem – 1423 eiro, lektoriem – 1139 eiro, asistentiem – 910 eiro. Šīs algu izmaiņas būtu virzāmas kā atsevišķi grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos.
Tāpat, lai vienotos par minimālajām prasībām slodzes sabalansēšanai, sadarbībā ar sociālajiem partneriem iecerēts izstrādāt vadlīnijas darba slodzes līdzsvarošanai visām pedagogu grupām, tai skaitā atbalsta personālam.
Līdz 31. oktobrim ministrija plāno veikt visu pedagoģisko amatu, izņemot akadēmisko personālu, izvērtēšanu, tai skaitā arī administrācijas amatu un algas likmes gradācijas noteikšanai.
Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu, no septembra līdz decembrim, izņemot akadēmiskajam personālam, nepieciešami 9 039 833 eiro, bet 2024. gadā – 83 461 535 eiro, savukārt no 2025. gada – 138 455 012 eiro ik gadu.
Akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai papildus nepieciešamais finansējums šogad ir 2 821 222 eiro, bet 2024. gadā – 16 870 574 eiro, savukārt no 2025. gada – 18 415 333 eiro ik gadu.
LIZDA aicina neatbalstīt
Ja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un MK vienošanās netiks izpildītas līdz trešdienai, 19. aprīlim, trīs dienu pedagogu streiks netiks atcelts, otrdien MK sēdē pauda LIZDA vadītāja Inga Vanaga, atkārtoti aicinot deputātus neatbalstīt IZM piedāvāto pedagogu algu pieauguma grafiku.
"Ja līdz rītdienai nav izpildīta streika vienošanās un pieņemti attiecīgi grozījumi noteiktos Ministru kabineta noteikumos, kurus minēja arī LIZDA un citi nozares partneri, streiks pirmdien būs," brīdināja LIZDA vadītāja.
Arodorganizācijas vadītāja pārmeta valdībai, ka algas paaugstināšanas grafiks sagatavots tik novēloti un ka piektdien nevar pagūt novērtēt, vai pieņemtie noteikumu grozījumi paredz visu streika prasību izpildi. Lielākās bažas ir par to, vai algu pieaugums attieksies arī uz skolu administrāciju, logopēdiem, sociālajiem pedagogiem un citām grupām.
Uz to izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") atbildēja, ka fokuss šobrīd ir uz pedagogu minimālās algas pieaugumu.
"Fokuss šobrīd nav administrācijas algu pieaugums. Es saprotu, ka Vanagas kundze iestājas par pilnīgi visiem, kas strādā skolā, bet šobrīd mūsu mērķis ir iet soli pa solim. Arī balstoties uz streika prasībām, mēs runājam par minimālās algas pieaugumu," klāstīja ministre.
Iebilst arī Pašvaldību savienība
Arodbiedrības paustajai kritikai savējo pievienoja arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), proti, pašlaik valdības sagatavotajā dokumentā paredzēts, ka pedagogu algu paaugstināšanai izmantos līdzekļus – un nozares ministrijā aprēķināts, ka tie būs vairāki desmiti miljonu eiro nākamajos trīs gados – kas radīsies, veicot tā dēvēto skolu optimizāciju: mazo skolu slēgšanu, pievienošanu citām mācību iestādēm, izglītības pakāpes pazemināšanu utml.
Taču LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure apšaubīja, vai skolu tīkla sakārtošana ļaus iegūt tik daudz naudas.
Uz nepilnībām algu paaugstinājuma plānā norādīja arī Rektoru padome un Latvijas Studentu apvienība.
Premjers: Ātrāk noteikumus nevar skatīt
Tikmēr premjers atzina, ka respektē LIZDA vadītājas viedokli un arī valdības noteikumus, kas nepieciešami, labprāt pieņemtu šodien, nevis piektdien, kā tas plānots patlaban. Ātrāk noteikumus nevar skatīt, jo tie vēl ir saskaņošanas procesā, tostarp ar LIZDA. Viņš arī noraidīja arodbiedrības pārmetumus par procesa vilcināšanu.
"Tas nav pareizi teikt, ka kaut kas tiek grābts un ķerts. Te ir bijis diezgan garš, pietiekami smags un rūpīgs darbs," norādīja Ministru prezidents.
Valdības vadītājs pēc sēdes norādīja, ka pedagogu atalgojuma pieauguma grafika apstiprināšana ir "ļoti būtisks solis", kas ir bijis viens no valdības solījumiem.
"Izprotu, ka netrūkst mūsu valstī skolotāju, kuri kopumā nav apmierināti. Alga ir viena lieta, bet ir arī citas lietas. Es atzīstu, ka mūsu izglītības sistēma šobrīd nav tik labi sakārtota, kā tai vajadzētu būt. Mums tagad ir algu pieauguma grafiks, turpināsim ar skolu tīkla sakārtošanu un jaunu mācību materiālu jautājumiem," atzīmēja Kariņš.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre norādīja, ka šis valdības lēmums ir "ļoti būtisks atspēriena dēlītis, lai mēs virzītos uz priekšu ar skolotāju algu pieaugumu".
KONTEKSTS:
MK noteikumus par to, kā tiks celts pedagogu atalgojums, paredzēts apstiprināt valdības ārkārtas sēdē piektdien, 21. aprīlī.
Nesagaidot no valdības pedagogu algu palielināšanas grafiku, pedagogu arodbiedrības padome nolēma 24. aprīlī rīkot protesta gājienu un trīs dienu streiku, prasot politiķiem pildīt iepriekš septembrī, neilgi pirms 14. Saeimas vēlēšanām panākto vienošanos par darba samaksu. Arodbiedrība atgādināja, ka piekāpsies tikai tad, ja tiks izpildītas visas prasības un tās tiks apstiprinātas MK noteikumos.
Iepriekš izskanējis, ka pedagogu protesta akcijās dalību ir apstiprinājuši vairāk nekā 27 000 izglītības darbinieku. Trīs dienu streikā plāno piedalīties gandrīz 20 000 izglītības darbinieku.
