Pērn ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši 142 cilvēki, liecina Valsts policijas dati. Mirušo šoferu, gājēju, pasažieru un citu ceļu satiksmes dalībnieku skaits, kas iet bojā ceļu satiksmes negadījumos, ik gadu ir virs simta. 2022. gads viesa cerības ar 113 dzīvību zaudējušiem cilvēkiem ceļu satiksmes negadījumos pēc 2021. un 2020. gada, ka dzīvību zaudēja attiecīgi 147 un 140 cilvēki, bet aizvadītais gads kā auksta duša atsita atpakaļ, sacīja VSIA "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
Ātrums, savu spēku pārvērtēšana un reibums ir galvenie iemesli nāvējošiem negadījumiem.
"Vairāk nekā 90% gadījumu cēlonis negadījumam ir nepareizi pieņemti lēmumi. Nepareizi pieņemti autovadītāju lēmumi. Tā ir arī neiecietība uz ceļiem. Neiecietība mums vienam pret otru, kas rezultējas neiecietībā uz ceļiem. Tas ir diemžēl alkohols, tā ir ātruma pārsniegšana," atzina Lazdovskis.
Pēdējo gadu, mēnešu un pat nedēļu laikā ir bijuši vairāki traģiski negadījumi, kam pievērsta plaša uzmanība, jo uz to uzmanība vērsa internetā. Piemēram, motociklista nāve uz Akmens tilta un "Venipak" kurjera agresīvā braukšana, gandrīz izraisot smagu avāriju uz Bauskas šosejas, vai šoferis, kurš apdzīvotā vietā marta beigās traucies ar vairāk nekā 200 kilometriem stundā lielu ātrumu.
Sociologs Arnis Kaktiņš pauda: "Aptaujā mums bija viens no jautājumiem – vai tajā brīdī, kad jūs esat milzīgā stresā, jūs mēdzat izlādēties uz ceļa? Un milzīgs procents teica: jā, mēs to tā darām. Protams, var jau pieņemt likumu, kas aizliedz tiem, kas ir stresā, izlādēties uz ceļa. Bet centrālā problēma jau ir tas stress. Vajadzētu tā, lai mums ir mazāk stresa. Jautājums ir, ko tur dara augstākā vara."
Sodi ir bargi – draud kriminālatbildība, par braukšanu stiprā dzērumā draud auto konfiskācija, palikšana bez tiesībām, bet secināts, ka kopumā problēma ir sabiedrības attieksmē – gan pašu šoferu uzskatos, ka noteikumus var pārkāpt, kamēr nepieķer, gan citu iecietībā pret to.
Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks norādīja: "Mēs ļoti labi zinām, – ja ceļu policijas automašīna piedalās satiksmē, tad kaut kā tā satiksme mierīga paliek. Visi pēkšņi māk ļoti labi braukt. Tā ir viena no sastāvdaļām. Bet arī ātruma radars, vidējā ātruma radars – tas viss ir labi."
Savukārt satiksmes organizācijas eksperts Māris Zaļaiskalns atzīmēja: "Pieminējām to kontroli pēdējā laikā, – man šķiet, ka viņa ir tāda nejūtama kļuvusi tomēr. Pats, braucot ar mašīnu, es esmu novērojis, ka pirms dažiem gadiem ik reizei trāpījās, ka pārbaudīja uz alkoholu. Tagad pēdējā laikā tādas kontroles īsti nav redzētas."
