Pēc nedaudz vairāk nekā divu stundu debatēm par Loginas demisiju balsoja 24 deputāti, pret bija 66.
NA demisijas pieprasījumu pamatoja ar to, ka Logina publiski paudusi, ka sabiedrisko mediju saturs jānodrošina krieviski arī pēc 2026. gada 1. janvāra. NA uzsvēra, ka Nacionālās drošības koncepcija gan paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra pārstāj finansēt saturu krievu valodā, veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai.
"Kultūras ministre ir izteikusi apņemšanos nepildīt Nacionālās drošības koncepcijā noteikto, tā apšaubot ne vien pašu koncepciju, bet arī to institūciju kompetenci, kas atbild par valsts drošību. Nav pieļaujams, ka tiek ignorēts drošības risku izvērtējums un apdraudēta informatīvā telpa, īpaši esošajā drošības situācijā," iepriekš pamatojot demisijas pieprasījumu, norādīja NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
NA ieskatā kultūras ministres attieksme nav savienojama ar profesionālu un veiksmīgu mediju telpas attīstību valstī, kas ir viens no būtiskākajiem aspektiem vienotas informatīvās telpas nodrošināšanā.
NA deputāts Nauris Puntulis debatēs pauda, ka ministre ne vien atsakās pildīt koncepcijā teikto un Saeimas lēmumu, bet nav pareizi uztvērusi šī dokumenta garu un būtību. Puntulis norādīja, ka šobrīd tāpat sabiedriskie mediji neveido un neveidos saturu visās mazākumtautību valodās, jo tam nav kapacitātes, savukārt Kultūras ministrija var rūpēties par Latvijā izsenis dzīvojošo mazākumtautību valodu un tradīcijām ar citiem instrumentiem.
Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce ("Progresīvie"), kura pārstāvēja komandējumā Venēcijas biennālē Latvijas paviljona atklāšanā esošo ministri, deputātiem atgādināja, ka tieši NA vairākus gadus vadīja Kultūras ministriju un tai bija iespēja atrisināt jautājumu, kurš pēkšņi šogad kļuva tik svarīgs.
Lāce uzsvēra, ka ministre un viņas komanda apņemas rīkoties atbilstoši Nacionālās drošības koncepcijai pēc būtības – ar medijpratības stiprināšanu un satura latviešu valodā atbalstīšanu. Lāce norādīja, ka arī citās valstīs, kas robežojas ar Krieviju, sabiedriskie mediji veido saturu krieviski, ministre piekrīt, ka ir jāmazina krievu valodas dominance, jau ir nolemts mainīt mazākumtautību platformas "Rus.LSM.lv" zīmolu, šis process jau sācies, bet tajā paredzēta nozīmīgāka loma medijiem, nevis politiķiem.
Deputāts Edvīns Šnore (NA) savukārt norādīja, ka saglabāt krievu valodas saturu sabiedriskajos medijos nozīmē iet to pavadā, kas materiāli ieinteresēti – krievu valodas redakciju darbinieku pavadā, "bet nevar vienas šauras grupas intereses stādīt augstāk par sabiedrības interesēm".
Tikmēr opozīcijas partijas "Latvija pirmajā vietā" deputāts Vilis Krištopāns apgalvoja, ka NA "paši ar viltu iemānījuši šo punktu par valodu" drošības koncepcijā, un tagad uzbrūk ministrei, kas, viņaprāt, nav godīgi. Šos viņa apgalvojumus gan NA pārstāvji zālē uzņēma ar saucieniem, ka tā nav patiesība.
