ĪSUMĀ:

• Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju uzņēmums "Gavary" ziedojis dažādu ekipējumu Krievijas armijai.
• Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 2012. gadā Krievijā, tagad biznesu vada no Barselonas.
• Uzņēmuma mājaslapā ir informācija par sadarbību ar "Krievijas dzelzceļu" un "Kalashnikov koncern", savulaik – arī ar Krievijas armiju.
• Īpašnieku mātei pieder firma "Softteh", kas reģistrēta Kuldīgas novadā, bet tā noliktava – Kokneses pagastā.
• Īpašnieku pārstāvis: Krievijas armijai neko nav ziedojuši un lepošanās par sadarbību ar Krievijas armiju – pārpratums.
• Ukraina iekļāvusi "Gavary" sarakstā par uzņēmumiem, kas veicina Ukrainas okupāciju. 
• Sankciju eksperte no Ukrainas: Katra tāda kompānija kā "Gavary", kas piegādā savu produkciju Krievijas militārajam kompleksam, pagarina karu.
• Kas kavē iekļaušanu sankciju sarakstā? Jāsavāc pierādījumi.
• VDD pievērsis uzmanību ukraiņu bažām par "Gavary Group" iespējamu atbalstu Krievijas armijai.

Humānā palīdzība okupantu armijai

Vietnē "Telegram" publicētā video ierakstā vairāki desmiti neapmierinātu vīru, kurus ar vilcienu ved uz okupēto Ukrainas daļu karot, sūrojās:

"Un tā, mēs tagad atrodamies Belgorodas apgabalā. Mēs, apmēram 500 cilvēki ar ieročiem, nekur nepierakstīti nevienai karaspēka daļai, nedēļu mēs esam nodzīvojuši lopiskos apstākļos, pilnīgi lopiskos, nekāda materiāla nodrošinājuma, nekādas naudas, precīzi nekas mums nav iedots!"

Tā ir Krievijas okupācijas armijas mobilizēto vienība.

Vēstījums ierakstīts pagājušā gada oktobra sākumā, divas nedēļas pēc Vladimira Putina izsludinātās mobilizācijas Krievijā. Tas ir viens no daudziem ziņojumiem, kas liecina, ka iesauktos karot uz Ukrainu sūta ne vien bez apmācības, bet arī bez sadzīves lietām. Kā lielgabalu gaļu.

Savukārt Kremļa kontrolētā TV kanāla "Rossija 1" reģiona ziņās pērn 22. oktobrī pārraidīja sižetu, kas veidots patriotiskā noskaņā un kurā okupantus saucot par tēvzemes sargiem. Tā mēģinot mazliet notušēt galveno – armija nenodrošina savus karavīrus pat ar elementārām lietām. Sižetā gan norādītas lietas, kas vajadzīgas karotājiem: armijas zābaki, ceļu aizsargi, cimdi, termoveļa, apģērbs.

Sižets filmēts brīvprātīgo organizācijas telpās. Tur vairāki cilvēki tērpti jakās armijas zaļajā krāsā ar uzrakstiem "Tautas fronte – viss uzvarai" un cepurēs ar "z" burtu uz pieres šķiroja atnestās mantas. Operators nofilmējis gumijas zābakus, maskēšanās krāsas jakas, militārās mugursomas. Arī neizsaiņotus putu matracīšu rullīšus un tāda paša materiāla apģērbam piestiprināmos paliktņus sēdēšanai.

Palīdzību mobilizētajiem sevis reklāmai izmantoja arī politiķi.

Fragments no Krievijas televīzijas kanāla "Rossija 1" sižeta:
"Tāpat reģiona vadītājs atzīmēja, ka labdarības misijai pievienojušies visi, no vienkāršiem iedzīvotājiem līdz lieliem uzņēmumiem. Mēs cenšamies palīdzēt, klusu to darbu koordinējam, gribētu pateikties visiem tiem uzņēmumiem, kas atsaucas manu padoto aicinājumiem ziedot."

Ziedojumu vākšana mobilizētajiem norit visā Krievijā, kur to dēvē par "humāno palīdzību". Tātad ziedojumus vāc karavīriem, lai viņiem būtu ērtāk un patīkamāk iznīcināt ukraiņus viņu pašu zemē.

Ziedošanas punkts ir arī Maskavas apgabala Bogorodskas rajona jauniešu brīvā laika pavadīšanas centrā "Par jaunatni". Arī tur iekārtojusies organizācija "Mēs kopā". Par to liecina ziņojums šīs Piemaskavas pašvaldības mājaslapā. Publikācijā ir izskaidrots arī humānās palīdzības vākšanas mērķis.

Fragments no Piemaskavas pašvaldības mājaslapā publicēta ziņojuma:
"Daudzi uzdod jautājumu, kāpēc mums jāvāc ziedojumi, kāpēc visu nepieciešamo neizsniedz armijā? Gribu paskaidrot. Aizsardzības ministrija pilnībā nodrošina karavīrus. Katrs saņem formu, apavus, silto apģērbu, bruņuvesti, ķiveri, guļammaisu. Taču mēs cenšamies ne tikai nodrošināt ar visu nepieciešamo, bet parūpēties, lai šīs lietas būtu augstākās kvalitātes un nodotu arī dzimto māju mīlestību."

Tālāk sekoja vairāku uzņēmumu uzskaitījums, kas okupantu armijai ziedojuši tūkstošiem silto zeķu un cimdu pāru, siltās zolītes zābakiem.

Starp tiem ir polimēru produktu ražotājs kompānija "Gavary Prom". Tai bizness ir arī Latvijā.

Kas ir "Gavary"?

Uzņēmumu grupas "Gavary" pirmsākumi ir meklējami 2012. gadā Krievijā. Tur Maskavas apgabala Obuhovas ciematā ir ražotne, kur izgatavo dažādas lietas no polimēriem – sākot no tūristu matracīšiem, apaviem un to siltajām zolītēm, līdz moderniem skaņas un siltuma izolācijas materiāliem, kurus izmanto arī sarežģītu tehnoloģiju rūpniecībā.

Kompānijas izveidotājs ir armēņu izcelsmes Krievijas uzņēmējs Hovhanness Kamarjans. Viņu jau no 2013. gada meklēja Armēnijas tiesībaizsardzības iestādes, kas izsludināja vīrieti starptautiskā meklēšanā. Radio "Brīvā Eiropa" ziņoja, ka Kamarjanu meklēja aizdomās par kāda ar kriminālajām aprindām saistīta darboņa slepkavības organizēšanu.

Fragments ziņas vietnē "Baza" lietotnē "Telegram":
"Maskavas centrā nošāva vīrieti. Slepkava noskatīja viņu pie restorāna "Seidži" Komjaunatnes prospektā, pieskrēja, iešāva mugurā, pēc tam piebeidza ar kontrolšāvienu galvā. Pēc tam izvilka telefonu, nobildēja nogalināto un aizbēga. Acīmredzot tā bija pasūtījuma slepkavība. Cietušā personība tiek noskaidrota."

Šāda ziņa krievu valodā "Telegram" vietnē "Baza" publicēta pagājušā gada 2. jūnijā. Kameru priekšā nogalinātais bija "Gavary" izveidotājs un patiesais īpašnieks Hovhanness Kamarjans.

Jau līdz savai nāvei uzņēmējs vairumu firmu bija pārrakstījis uz saviem dēliem – Remu un Džeku. Viņiem ir dubultuzvārds Kamarjans-Dadojans. Uzvārda otrā daļa ir no mātes. Kriminālajās aprindās ietekmīgais tēvs bija nodrošinājis dēliem un sievai iespēju dzīvot Spānijā. Viņi kļuvuši par šīs valsts pilsoņiem un tagad biznesu vada no Barselonas.

Lepojas par sadarbību ar Krievijas uzņēmumiem

Spānijā kompānija "Gavary Group" nodarbojas galvenokārt ar krāsainu auto paklājiņu tirdzniecību, kas izgatavoti no etilēna vinilacetāta, saīsinājumā EVA. Taču Eiropas auditorijai veidotajā mājaslapā uzņēmums reklamē arī savas spējas siltuma, skaņas un  vibrācijas izolācijas polimēru ražošanā celtniecībai, ražošanai un dzelzceļam.

Daudz vairāk atklāj firmas mājaslapas krievu auditorijai. Atšķirībā no Eiropas versijas krievu valodā tajā ir atrodama informācija, ka kompānija darbojas arī Rīgā.

Galvenajā lapā firma lepojas ar saviem sadarbības partneriem. Tur izvietoti ap 30 uzņēmumu logo. Starp tiem ir tādi Eiropas mēroga zīmoli kā "Leroy Merlin" un "OBI". Uzņēmums "Gavary" sadarbojas arī ar "Krievijas dzelzceļu" un Maskavas metro.  

Latvijas Radio rīcībā ir ekrānšāviņš no šī gada 12. februāra, kurā starp zīmoliem atrodams arī "Kalashnikov koncern" logo. Šis uzņēmums jau no 2014. gada ir Eiropas Savienības un ASV sankciju sarakstos. Sankciju pamats – "Kalašņikova" koncerns ražo ieročus un munīciju, kas izmantoti Krievijas iebrukumā Ukrainā. Sākotnēji bija aizliegts importēt šīs firmas ieročus, bet no pērnā gada 8. aprīļa sankcijas kļuva bargākas – ar koncernu ir aizliegta jebkāda sadarbība. Valstīm jārūpējas, lai pie kompānijas nenonāktu nekādi resursi. Eiropas un ASV uzņēmumiem bizness ar šo uzņēmumu ir aizliegts.

"Gavary" ir sadarbības partneris arī trīs citiem Krievijas militārās rūpniecības uzņēmumiem. "KPP Klass", kas nodarbojas ar bruņu izstrādāšanu. "Faradej" ražo apavus un apģērbus militāristiem un iekšlietu dienestiem. Savukārt "ODK UMPO" specializējas lidmašīnu dzinēju ražošanā. Tā pastarpināti ir daļa no valsts korporācijas "Rostec", kas ir iekļauta sankciju sarakstos.

Pārlūkojot vēsturiskās "Gavary" mājaslapas versijas, atrodama arī informācija, ka sadarbības partneris ir bijusi Krievijas armija.

Tagad šī informācija ir dzēsta. Visticamāk, tāpēc, ka firma nokļuvusi Ukrainas valdības izveidotā sarakstā ar firmām un personām, kas palīdz okupantu armijai un būtu jāiekļauj sankcijās.

Turklāt pirms pāris mēnešiem savu izmeklēšanu sāka arī žurnālisti Spānijā.

Desmit gadus nepamana "Kalašņikovu"

Maija sākumā Latvijas Radio devās uz Kuldīgas novada Almāles ciemu. Tajā ir dažas privātmājas un viena kolhozu laiku trīsstāvu ēka, pie kuras piesliets nepieslēgts velosipēds. Pusstundas laikā gan tur neizdevās satikt nevienu dzīvu dvēseli. Arī pa šoseju, kas iet caur ciemata centru, aizbrauca tikai viena automašīna.

Veikala ēka ciemata centrā ir bēšas krāsas noplukusi būve ar apsūnojušu šīfera jumtu un izdrupušiem pamatiem. No izkārtnes "Veikals "Almāle"" ir saglabājusies tikai puse, un otra daļa ir nokritusi. Caur vietām izsistajiem logiem iekšā redzama postaža. Izplēsti grīdas segumi mētājas kopā ar cauru spaini un tukšām pudelēm.

Atbilstoši Uzņēmumu reģistra datiem tur atrodas SIA "Softteh" birojs.  

Lai gan uzņēmuma "Gavary" krievu valodā noformētajā mājaslapā uz kartes ir atzīmēts, ka firma pārstāvēta arī Rīgā, Latvijā neviena kompānija ar tādu nosaukumu nav reģistrēta. Nav arī uzņēmēju ar zīmīgo dubultuzvārdu Kamarjans–Dadojans.

Ar Dadojana uzvārdu gan ir reģistrēta jau minētā Almāles firma "Softteh". Tās īpašniece no pagājušā gada marta ir Gajanē Dadojana-Kaifačjana. Tā ir koncerna "Gavary" abu īpašnieku Rema un Džeka māte.   

Savukārt Kokneses pagasta "Ataugu" īpašumā firmai "Softteh" ir reģistrēta noliktava. Latvijas Radio devās arī turp. Ceļa malā redzama par kokzāģētavu pārbūvēta padomju laika kolhoza kūts. Teritorijas apsargs sacīja, ka "priekšniecības nav".

Dubļainā pagalma malā neliels baļķu krāvums, blakus skaidu kaudze. Uz šķībiem stiepļu pinuma vārtiem zīmes "Nepiederošām personām kustība aizliegta" un "Objektā notiek video novērošana". Nekāda aktīva rosība teritorijā nenotika.  Apsargs apstiprināja, ka apakšnomnieks tur šad tad pārkrauj savas preces, tomēr pēdējā laikā reti. Lielākoties lieli gumijas paklāji.

Kokneses pagasta "Ataugās" vienā adresē ar "Softteh" noliktavu reģistrētas četras citas firmas. Trīs no tām ir kokasapstrādes uzņēmumi. Viena no firmām pieder cilvēkam ar armēņu vārdu un uzvārdu. Pēc apsarga teiktā, tas ir šīs teritorijas saimnieks.

Latvijas Radio zvanīja viņam, lai noskaidrotu, kā sazināties ar "Softteh" īpašniekiem:

Latvijas Radio: Tur ir vēl viens piereģistrēts, tāds "Softteh".
Kokapstrādes uzņēmuma īpašnieks: Jā, jā ir tāds.
Es meklēju tos cilvēkus. Jūs varat pateikt, kā es viņus varu atrast?
Tos, ko jūs ar to domājat?
"Softteh".
Nu, pieņemsim, es!
"Lursoft" tas neparādās!
Bet kas par lietu? Kas ir jānodod?
Es interesējos, ar ko uzņēmums nodarbojas.
Nodarbojas ar auto paklājiņu tirdzniecību.
Latvijā arī viņi strādā?
Nē!
Bet kur tad viņi strādā?
Visur, Eiropā.

Galu galā kokapstrādes uzņēmuma īpašnieks atzina, ka patiesie uzņēmuma saimnieki ir Kamarjani-Dadojani. Viņš solīja Latvijas Radio žurnālista telefona numuru nodot viņiem. Pārzvanīšot un visu izstāstīšot.

Taču atzvanīja vēl cits cilvēks – uzņēmējs Haiks Zakojans. Viņš stāstīja, ka "Softteh" pašreizējie īpašnieki ir Spānijas pilsoņi. Viņi cenšas savu no tēva mantoto biznesu aizvākt no Krievijas. To viņu tēvs sācis darīt jau pirms kara un pandēmijas. 

Krievijas armijai neko neesot ziedojuši. Tie esot meli. Tieši pretēji, Kamarjani–Dadojani ar viņa, Haika, starpniecību esot ziedojuši Ukrainai. Arī lepošanās mājaslapā par sadarbību ar Krievijas armiju un militāro rūpniecību esot pārpratums.

"Viņi teica, ka nu, vienkārši kaut kāds cilvēks pirms desmit gadiem sadarbības partneru sarakstā bija norādījis visvisādas kompānijas, un tas tur tā arī desmit gadus palika. Viņi nebija pamanījuši. Viņiem nekādu sadarbības līgumu ne ar kādu armiju nekad nav bijis," apgalvoja Zakojans.

Viņaprāt, šī ir uzņēmēju nomelnošana, kuru ir pasūtījis kāds konkurents: "Tas, ko jūs sakāt, es nezinu, maksā jums "Prime Eva" īpašnieks vai nemaksā. Ja maksā, tad protams, ar pretlikumīgu darbību nodarbojaties, žurnālistu morālo kodeksu pārkāpjat. Ja nemaksā, tad jūs nejauši iekļaujaties biznesa cīņā."

Haiks pauda – ja satiks "Soffteh" īpašniekus, nodos informāciju, ka es viņus meklēju. Bet īpaši nesolīja sarunāt interviju. Pēc sarunas ar Haiku Zakojanu Latvijas Radio vēl nosūtīja uz Spānijas kompāniju "Gavary" e-pastu ar jautājumiem, taču atbildi divu nedēļu laikā tā arī nesaņēma.

Ukraina:  Katra tāda kompānija kā "Gavary" pagarina karu

Nepieciešamību iekļaut "Gavary" koncernu sankciju sarakstā pamatoja Ukrainas Nacionālās korupcijas novēršanas aģentūras Korupcijas risku mazināšanas sankciju piemērošanas politikā virziena vadītāja Ahija Zahrebeļska:

"Katra tāda kompānija kā "Gavary", kas piegādā savu produkciju Krievijas militārajam kompleksam, pagarina karu.

Viņa padara to dārgāku ne tikai Ukrainas iedzīvotājiem, radot civilos upurus, bet arī Eiropas nodokļu maksātajiem, jo piegādes Krievijas militārajai jomai neatkarīgi no tā, vai tie ir gatavie produkti, vai tās ir izejvielas, tās pieprasa atbildes rīcību. Vairāk ieročus, aizsardzības līdzekļus."

Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra ir tā Ukrainas iestāde, kas kara sākumā uzņēmās koordinēt sankciju politiku, jo nevienai citai iestādei nebija tādu spēju.

"Ukraina tāpat kā pārējā pasaule pēc 24. februāra sadūrās ar izaicinājumu, ka mūsu sankciju politikas sistēma bija pilnīgi nepiemērota sankciju piemērošanai kara apstākļos. Tādai intensitātei, tādam sankciju skaitam, tādai kontrolei," sacīja Zahrebeļska.

Sankcijas koordinējošā iestāde ir izveidojusi īpašu lapu internetā ar personu un uzņēmumu sarakstiem, kas veicina Ukrainas okupāciju. Daļai no šīm personām jau ir piemērotas sankcijas.  Tomēr daudz ir tādu, kuru sadarbībai ar kara mašinēriju Krievijā ir pierādījumi, taču Eiropas un ASV sankciju sarakstā nav iekļauti. Starp tiem ir arī koncerns "Gavary".

Publicētajā tabulā īsi izklāstīta informācija par produkciju, sadarbības partneriem un atbalstu krievu armijai. Apraksts noslēdzas ar šādu teikumu: "Tādējādi uzņēmumu grupa sniedz ieguldījumu Krievijas Federācijas valdības un prezidenta rīcībā, kas grauj un apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību."

Ahijai Zahrebeļskai nav šaubu, ka kompānija "Gavary" ir iesaistīta darījumos ar Krievijas militāro kompleksu. Tāpēc būtu jāpiemēro stingras sankcijas. Svarīgi katru šādu uzņēmumu izgaismot un izslēgt no okupantu armijas piegādātāju loka, un sankcijas tam ir iedarbīgs ierocis.

Aģentūras pārstāve zināja teikt, ka sankcijas darbojas un Ukrainā to jūt. "Protams, protams, mēs redzam. Un tā mums ir galvenā motivācija turpināt. Ja atceramies, cik daudz bija raķešu uzbrukumu un civiliedzīvotāju upuru vēl pirms pusgada un cik to ir šobrīd. Tas ir rādītājs, kā strādā sankcijas. Skatāmies, kā Krievija izmanto visus pieejamos resursus, ierēdņu bērnus, ietekmīgu uzņēmēju bērnus, lai noziedzīgā ceļā starptautiskajā tirgū iegūtu to, kas viņiem ir nepieciešams. Cik daudz dārgāk tas Krievijai tagad izmaksā. Cik lēnām Krievija to visu iegūst," norādīja Zahrebeļska.

Viņa sacīja, ka Ukrainas armijas panākumi kaujas laukā ir ne tikai vīrišķības un profesionalitātes rezultāts, bet tur liela nozīme ir arī sankcijām. Bruņojuma un ekipējuma trūkums vēl vairāk samazina okupantu armijas kaujas spējas un garu.

"Sankcijas strādā, sankcijas strādā brīnišķīgi, un tas ir arguments, kāpēc jāturpina sankciju spiediens," uzsvēra Zahrebeļska.

Pēc Ahijas Zahrebeļskas teiktā, informācija par šo uzņēmumu grupu un tās īpašniekiem ir ne vien  publicēta internetā, bet nosūtīta arī to valstu institūcijām, kur šī firma darbojas. Arī Latvijai. 

Kā uzņēmumu iekļaut sankciju sarakstā?

Latvijā galvenā sankciju politiku koordinējošā iestāde ir Ārlietu ministrija. Ministrijas  Juridiskās direkcijas vadītāja Kristīne Līce iezīmēja sankciju procesa īpatnības, kāpēc viss nenotiek tik raiti, kā gribētos: "Sankcijas ir īpatnējas tajā ziņā, ka no sākuma tas ir tīri politisks process. Vienā mirklī šim politiskajam procesam nāk klāt juridisks process, jo,

lai noteiktu mērķētas sankcijas pret konkrētu personu, ir jāsniedz arī pamatojums.

Jo Eiropas Savienības sistēmā sankcijas ir iespējams apstrīdēt Eiropas Savienības vispārējā tiesā. Citiem vārdiem sakot, ir arī svarīgi, ko var piestādīt kā pierādījumus."

Viņa pastāstīja, ka ir bijuši vairāki gadījumi, kad tiesa lēmumus par personu pakļaušanu sankcijām ir atcēlusi. Turklāt par pierādījumu kvalitāti vēl pirms tam ir jāpārliecina visas 27 ES dalībvalstis, jo lēmumu par sankcijām pieņem vienprātīgi. 

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un politiskais direktors Andžejs Viļumsons norādīja – par "Gavary" nav zināms, ka kāda ES dalībvalsts būtu ierosinājusi to iekļaut sankcijās.

"Parasti ir tā: ja mums uz ministriju atnes vai kāds mums uzraksta, ka šī persona ir saistīta ar Krievijas militāro rūpniecību, tad mēs arī ieslēdzam savus mehānismus, uzrakstām parasti dienestiem, citām Latvijas institūcijām, mēģinām savākt to informāciju. Un, ja izskatās, ka tur ir kaut kāds pamatiņš, tad arī mēs pieslēdzamies un mūsu kolēģi juristi, gatavojam pamatojuma paku un iesniedzam ārējās darbības dienestam vai komisijai. Un tad jau tas tiek iekļauts viņu kopējā priekšlikumā, kas aiziet uz darba grupām apspriešanai," skaidroja Viļumsons.

Lielu skaitu personu, kas būtu iekļaujamas sankcijās, sniedz Ukrainas ārlietu dienesti. Parasti caur pārstāvniecību Briselē.

"Tad, kad mēs strādājam ar nākamajām sankciju pakām, mēs cenšamies paskatīties, kas ir mūsu spēkos, cik daudz viņi ir pierādījumus savākuši. Nereti ir tā, ka viņi atsūta, nu, vārds ir, kompānija ir, bet tur nav tā pierādījuma. Tu nevari neko izdarīt, un tu saproti, ka tev jāpiesēžas pašam un pāris nedēļas jāparok, lai tu varētu saprast, vai tur kaut kas apakšā ir, vai tu vari aiznest kaut ko uz kopējo galdu, kas pēc tam ir aizstāvams tiesā," skaidroja Viļumsons.

Viņš vērtēja –

ja informācija, kas ir pieejama publiski par koncerna "Gavary" Krievijas uzņēmumiem atbilst patiesībai, tad šim uzņēmumam ir liels risks nokļūt sankcijās.

"Jāpagaida, kas būs ar spāņiem. Parasti ir tā: ja kādai dalībvalstij kaut ko pārmet, tad tā ir parasti pirmā, kas grib to godu atgūt un notīrīt savu mundieri. Tā ka es pieņemu, – ja spāņi secinās, ka patiešām tai kompānijai, tām personām ar spāņu pilsonību, ja viņiem ir kaut kāda saistība ar militāro rūpniecību, viņi būs pirmie, kas aizies un piedāvās viņus listēt," sacīja Viļumsons.

Tā kā koncerna firmu īpašnieki ir Spānijas pilsoņi, viņiem nonākšana Eiropas sankciju sarakstos nedraud. Ierobežojumus var uzlikt uzņēmumiem, kas darbojas Krievijā.

Ar informācijas iegūšanu par iespējamiem valsts politikai neatbilstošiem sakariem Ārlietu ministrijai palīdz Valsts drošības dienests. Dienesta pienākums ir arī sankciju iespējamas pārkāpšanas izmeklēšana, kas Latvijā ir krimināli sodāms nodarījums.

Valsts drošības dienests atsūtīja Latvijas Radio šādu komentāru:
"Varam apstiprināt, ka Valsts drošības dienests (VDD) ir pievērsis uzmanību Ukrainas valsts iestāžu izplatītajai informācijai par Spānijā bāzētā uzņēmuma "Gavary Group" iespējamu atbalsta sniegšanu agresorvalsts Krievijas armijai. VDD atbilstoši savai kompetencei vērtē ar uzņēmumu "Gavary Group" saistītā Latvijā reģistrētā uzņēmuma SIA "Softteh" iespējamu iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijai."

Tā kā notiek pārbaude, drošības dienests detalizētāku informāciju nesniedza.

No kara sākuma VDD ir uzsācis 10 krimināllietas aizdomās par sankciju pārkāpšanu. Kriminālprocesi ir gan par Krievijai, gan Baltkrievijai piemēroto sankciju iespējamu pārkāpšanu saistībā ar darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Trīs no kriminālprocesiem jau nodoti prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

VDD no dažādiem avotiem iegūtu informāciju par iespējamiem sankciju pārkāpumiem un citiem noziedzīgiem nodarījumiem pārbauda regulāri, taču tikai nelielā daļā gadījumu tai tiek gūts apstiprinājums. Izmeklēšanas gaitā ir jāiegūst pierādījumi, kas apliecina neatļauta darījuma notikšanu, skaidroja dienests.

Neatbildēts paliek jautājums, kā izmeklētāji var iegūt informāciju par darījumiem Krievijā, turklāt militārajā sfērā, kas jau pirms kara tur bija noslepenota. Labā ziņa ir tā, ka pārbaudes gaitā dienests var iegūt informāciju, kas ļaus izlemt, vai uzņēmums ir jāiekļauj sankcijās, kā to pieprasa Ukraina.

"Vienpadsmitā pakete šobrīd tiek gatavota. Diskusija ir diezgan plaša: sākot no indivīdiem un beidzot ar visa veida ierobežojumiem, sākot ar augstām tehnoloģijām un beidzot ar zināmu kravu apjomu, kas iet uz un no Krievijas un kaut kādam tranzītam. Es atturētos prognozēt, kad sankcijas varētu tik apstiprinātas," sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").

Pēc politiķa teiktā, arvien grūtāk ir vienoties par jaunām, stingrākām sankcijām. Pie lēmēju galda arvien vairāk sāk runāt par tiešāku pierādījumu nepieciešamību.

Esot manāms, ka valstis norūpējušās nenodarīt skādi savai ekonomikai. "Problēma ir tā, ka mēs jau varam izlikties, ka mēs kaut ko darām ar šiem uzņēmumiem, bet, ja nav visas Eiropas Savienības regulējuma, tas darbosies tāpat. Tāpēc viena lieta ir politika un morāle, otra lieta ir jurisdikcija. Mums ir diezgan daudz izdevies sankcijās iekļaut," sacīja Rinkēvičs.

Līdzās karavīriem ierakumos, informācijas karam medijos un diplomātu cīņām pasaules valstu elitēs atsevišķa fronte ir Krievijas militāro industriju un okupantu armijas piegādātāju izskaitļošana un darbības apturēšana. Tajā Ukrainai jādarbojas, lai pēc iespējas ātrāk un ar mazākiem zaudējumiem uzvarētu karā.

Precīzas, stingras un plašas sankcijas ir arī ikviena eiropieša interesēs. Ne tikai no morāles principiem, bet arī naudas izteiksmē, uzskata  Ahija Zahrebeļska no Ukrainas sankciju koordinējošās iestādes.

"Eiropas nodokļu maksātājiem būs jāmaksā vairāk, lai neitralizētu to labumu, ko iegūst Krievijas armija, pateicoties tādām kompānijām kā "Gavary". Tas ir tīri auksts aprēķins. Ja noņem nost visas morāli ētiskās vērtības, tad

tas ir pilnīgi neloģiski ļaut strādāt kompānijai Eiropas Savienības teritorijā, lai pēc tam tērētu Eiropas nodokļu maksātāju naudu, lai neitralizētu efektu, ko radījusi Eiropas Savienības kompānija," norādīja Zahrebeļska.