Slimnīcu tīkla reforma – lakmusa papīrs
Jautāts par finanšu ministra Arvila Ašeradena ("Jaunā Vienotība") pausto Veselības ministrijas kritiku par tās spēju tikt galā ar nozares izaicinājumiem, tostarp slimnīcu pakalpojumu tīkla reformu, premjers savukārt pauda pārliecību, ka VM tiks galā ar plānoto reformu.
"Līdz šim tas nav darīts, bet tas nav darīts tāpēc, jo nav bijusi tā politiskā vadība, kas saka "tagad darām". (..) Maija beigās ir viena īpašā valdības sēde par skolu tīkla reformu un par slimnīcu pakalpojumu tīkla reformu.
Tas būs lakmusa papīrs – ir tur piedāvājums vai nav. Es domāju, ka tas piedāvājums būs," teica Kariņš.
Viņš norādīja, ka veselības ministre pēc valdības sēdes otrdien parādījusi dokumentus, kas liecina, ka reformas plāns top.
"Es vēl neesmu redzējis to gala rezultātu, bet es esmu redzējis, ka iet krietni tālāk, nekā tas līdz šim ir izplatīts. Mēs tur tiksim, mēs to izdiskutēsim, es esmu pārliecināts, ka mēs to valdībā pieņemsim," klāstīja Kariņš.
Bažījas par apdrošināšanas modeļa izstrādi
Ministru prezidents gan pauda bažas, vai VM esošajā kapacitātē spēs izstrādāt obligātās veselības apdrošināšanas modeli, jo tas ir specifisks. Tādēļ, iespējams, būs jāmeklē kādi padomi no malas.
"Neizjūtu pretestību, bet jūtu, ka ministrijas kapacitāte ir ierobežota. Ir valstis, kur šādi modeļi ir izstrādāti. Varam pārmantot to no citiem, pielāgot no ārzemēm. (..) Es ceru un sagaidu, ka līdz maija beigām varēsim apstiprināt slimnīcu tīkla reformu un virzīties uz obligātās veselības apdrošināšanas modeli.
Prognozēju tam divus gadus. Gribētos, lai tas būtu ātrāk, bet mums nekas nav pat sākts," atzina Kariņš.
Jautāts, kādēļ tas nav izdarīts iepriekš, premjers atzīmēja ministru maiņu.
"Šogad atšķirība ir personālijā. Iepriekšējie divi ministri kategoriski iebilda pret obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Politiskais spēks negribēja to darīt, tātad nedarīja. Nebija cerības iet uz priekšu. Iepriekšējais ministrs [Daniels Pavļuts] nevēlējās virzīt uz priekšu slimnīcu pakalpojumu tīkla reformu, priekšvēlēšanu gaisotnē uztraucoties, ka tas netiks uztverts populāri. Vēlēšanas ir pagājušas, šī ministre strādā un ir gatava virzīties uz priekšu ar reformu," sacīja Kariņš.
Gaida ministriju piedāvājumus par resursu pārdali
Maija beigās ministrijām būs jāsniedz priekšlikumi, cik naudas no saviem budžetiem tās ir gatavas atvēlēt veselības nozarei.
"Šobrīd degošākās problēmas ir slimnīcu sniegtie plānveida pakalpojumi un kompensējamo zāļu pieejamība.
Šajā gadījumā ir izslēgts palielināt valsts parādu. Runa ir par izdevumiem valsts pamatbudžetā, mums pašiem ir jātiek galā.
Ir arī iespēja palielināt nodokļus – tas ir pēdējais, kas mums ir jādara. Paceļot nodokļus, nav garantēts, ka nauda nonāks veselības aprūpē. Nākamās valdības uzskatīs, ka budžeta pīrāgs ir lielāks un varam to virzīt citām vajadzībām. Mums paliek tikai budžeta pārdale," norādīja premjers.
26. maijā ministrijām būs jāziņo par rezultātiem.
"Ja esošo situāciju nemainīsim, būs individuāli jāsāk maksāt par pakalpojumiem. Vai arī ir jāpārkārto budžets. Man nav zināms, ka kāds būtu atradis naudu. Bet datums vēl nav pienācis. Tie, kuri strādā, varbūt pastrādās vēl, šo dzirdot. Ja netiks piedāvāti risinājumi, tad Finanšu ministrijai būs individuālas sarunas ar ministrijām un ministrijas būs spiestas ar pirkstu vilkt līniju pa līniju, vai projekts tiek pildīts, un kaut vai pa 10 tūkstošiem eiro meklēt finansējumu," norādīja Kariņš.
KONTEKSTS:
Veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīti 85,8 miljoni eiro, no kuriem vislielākā daļa paredzēta mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai. Nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde līdz 1. jūlijam lūdz valdību piešķirt papildu 140 miljonus eiro.
Premjers Kariņš uzdeva visām ministrijām pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm.
