Tā kā Saeimas deputāti iebilda, ka šo lēmuma projektu iekļauj 18. maija sēdes darba kārtībā, bija jābalso par tā iekļaušanu nākamajā sēdē, taču atbalstu neizdevās iegūt – par to nobalsoja 34 deputāti, pret bija 36, bet atturējās 12.
"Progresīvie" šo jautājumu vēlējās iekļaut arī Saeimas 27. aprīļa sēdes darba kārtībā, taču arī tad parlaments to neizdarīja.
Saeimas deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā"), izsakoties pret jautājuma iekļaušanu Saeimas darba kārtībā, norādīja, ka politiskais spēks nav pret vardarbību, bet konvencijas sakarā ir viens fundamentāls jautājums – kas ir sieviete un kas ir vīrietis?
"Ja akceptējam, ka puika nav puika un meitene nav meitene, ka viņi dzimumus var manipulēt no tā, ka viņam šķiet, ka vienā dienā viņš pēkšņi jūtas savādāk, es teikšu tā – bērniem šī propaganda līdz 18 gadiem nav vajadzīga. Ja kāds ir savādāks, tad vecāki, skolotāji pievērš tam uzmanību, lai bērns dzīvo normālu dzīvi [..], bērni nezina, kas ir pareizi un kas nav pareizi. Visa propaganda no Holivudas un multenes arī ir ar šo ideoloģiju," sacīja Šlesers.
Savukārt "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens mēģināja atspēkot vairākus mītus, kas gadu gaitā apvijušies ap konvenciju. Pirmkārt, konvencija nav simboliska, bet tai būtu praktiska nozīme. Taču "visiesīkstējušākais mīts" ir tieši par Šlesera piesaukto ģimenes definīciju. "Cienām šo [Saeimas] tribīni, un parādiet visiem, kur tieši konvencijā parādās šī definīcija!" mudināja Briškens.
Pēc noraidošā balsojuma Saeimas tribīnē kāpa deputāte Agnese Krasta ("Jaunā Vienotība"). Viņa izteica nožēlu, ka Saeima jau kopš 2015. gada, kad konvenciju parakstīja toreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"), nav ratificējusi konvenciju.
"Tā [konvencija] nav un nebūs brīnumnūjiņa, kas vienā dienā liks vardarbībai izzust, taču tā uzliek valstij par nepārprotamu pienākumu izstrādāt visaptverošu sistēmu, politiku un pasākumus, lai aizsargātu visus upurus, kas cietuši no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, un lai palīdzētu šādas vardarbības upuriem," norādīja Krasta.
"Kolēģi, vai, liekot roku sirds, mēs tiešām varam apgalvot, ka esam jau darījuši gana, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu vardarbības upuriem?"
retoriski vaicāja Krasta, atgādinot, ka Jēkabpils traģēdija ir tikai viens apliecinājums vardarbībai pret sievietēm un ka vardarbība ģimenē Latvijā pastāv.
Arī viņa pārmeta politiķiem par sabiedrības maldināšanu konvencijas sakarā. "Faktiski tiek piekopta un atkārtota Kremļa stila retorika. Aicinām nepārvērst vardarbības apkarošanu par ideoloģisku cīņu objektu, jo
cena šādai pieejai ir cilvēciskas traģēdijas, kuras mēs kopīgi varam novērst,"
runājot frakcijas vārdā, sacīja Krasta.
Gan Briškena, gan Krastas sacīto ik pa laikam pārtrauca skaļi izsaucieni un traucējoša runāšana no deputātiem sēžu zālē. Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam ("Apvienotais saraksts") trokšņotāji bija jāapsauc.
Stambulas konvencijas ratifikācija aktualizējusies pēc traģēdijas Jēkabpilī, kad Leons Rusiņš pēc ilgstošiem draudiem un vajāšanas nogalināja bijušo sievu, 1983. gadā dzimušu sievieti.
"Progresīvie" uzsver, ka pret slepkavu iepriekš bija uzsākti 18 kriminālprocesi, taču ne policija, ne tiesa slepkavību nenovērsa – "iztrūka nesadrumstalotas un mērķtiecīgas politikas, lai iesaistītās institūcijas paraudzītos uz situāciju kopumā un kārtējo reizi aizsargātu personas dzīvību".
Tāpat partija norāda, ka Latvija joprojām ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc slepkavību skaita – 2020. gadā Latvijā slepkavību skaits uz 100 000 iedzīvotāju sasniedza 4,9, būtiski pārspējot arī Lietuvu un Igauniju. Turklāt upuri lielākoties ir sievietes (60% pret 37% vidēji ES). "Līdzīgi dati ir atrodami par katru no sešiem kaunpilnajiem gadiem, kopš Latvija Stambulas konvenciju ir parakstījusi, bet nav ratificējusi," uzsver "Progresīvie".
KONTEKSTS:
Latvija jau pirms septiņiem gadiem ir parakstījusi, bet joprojām nav ratificējusi Stambulas konvenciju. Šis jautājums ik pa laikam parādās politiskajā dienas kārtībā, taču konvencijas ratifikācijai nekad nav bijis pietiekama atbalsta Saeimā.
Eiropas Parlaments (EP) šā gada februāra vidū prasīja Eiropas Savienībai (ES) rīkoties saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas atzinumu un ratificēt Stambulas konvenciju. EP rezolūcijā, kas pieņemta ar 469 balsīm par, 104 pret un 55 atturoties, teikts, ka Stambulas konvencija joprojām ir starptautiskais standarts un galvenais instruments, lai izskaustu ar dzimumu saistītu vardarbību, tostarp vardarbību ģimenē.
