ĪSUMĀ:
- Laikā no 11. aprīļa lidz 7. maijam valsts valodas pārbaudi kārtojuši 4995 Krievijas pilsoņi.
- Šobrīd no visiem kārtotājiem valsts valodas pārbaudi ar pirmo reizi izdevies nokārtot 49% kārtotāju.
- Visiem kārtotājiem labākie rezultāti ir lasīšanas daļā; lielākās grūtības sagādā rakstīšanas daļa.
- Pasniedzēji novērojuši – visbiežāk grūtības sagādā garumzīmes un gramatika.
- Mācību centros novērots, ka daļa turpina valodu mācīties arī pēc pārbaudes nokārtošanas.
- VISC: latviešu valodu vieglāk apgūt tiem, kuriem ir motivācija, nevis piespiedu kārtā.
Laika posmā no 11. aprīļa lidz 7. maijam valsts valodas prasmes pārbaudi kārtojuši 4995 Krievijas Federācijas pilsoņi.
Vēl līdz maija beigām pārbaudījumu turpina kārtot tie Krievijas pilsoņi, kuri reģistrējās pārbaudei laika posmā no 1. februāra līdz 24. martam.
Rīgā pārbaudījumu līdz šim kārtojuši 4139 pretendenti, Daugavpilī – 257, Liepājā – 599.
Šobrīd no visiem kārtotājiem valsts valodas prasmes pārbaudi ar pirmo reizi izdevies nokārtot 49% kārtotāju, savkārt 51% pārbaude būs jākārto atkārtoti, jo nav izdevies iegūt nepieciešamo punktu skaitu kādā no pārbaudījuma daļām.
Pārbaude ir sekmīgi nokārtota, ja personas valsts valodas prasmes vērtējums katrā prasmē – klausīšanās prasmē, lasītprasmē, rakstītprasmē un runātprasmē – nav mazāks par 60% no maksimālā punktu skaita. Katrā no daļām minimālais punktu skaits ir 9, maksimālais – 15. Kopējais maksimālais punktu skaits ir 60.
Pamata līmeņa 2. pakāpe paredz, ka persona spēj vienkāršos teikumos sazināties par tematiem, kas saistīti ar sadzīves situācijām vai personas nodarbošanos, lasa un saprot vienkāršus tekstus par sadzīvi un savu nodarbošanos, prot aizpildīt tipveida dokumentus (piemēram, veidlapas, rēķinus, kvītis), prot uzrakstīt personiska satura īsus tekstus, uztver un saprot dabiskā tempā skaidri runātus neliela apjoma ar personas nodarbošanos un sadzīvi saistītus tekstus
Daugavpilī valsts valodas prasmes pārbaudi A2 līmenī ar pirmo reizi nokārtojušas 128 personas, Liepājā – 306, savukārt Rīgā pārbaudījumu nokārtojuši 2006 Krievijas pilsoņi.
Visiem kārtotājiem labākie rezultāti ir lasīšanas daļā, kur vidējais vērtējums ir – 73%, klausīšanās daļā – 71% un runāšanas daļā – 67%.
Krievijas pilsoņiem lielākās grūtības sagādājusi valsts valodas prasmes pārbaudes rakstīšanas daļa, kur vidējais iegūtais vērtējums ir 36% tiem kārtotājiem, kuriem neizdevās pārbaudījumu nokārtot ar pirmo reizi. Kopējais vidējais vērtējums rakstīšanas daļā visiem kārtotājiem ir 56%.
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi grozījumus "Noteikumos par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību", lai noteiktu kārtību, kādā Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēs reģistrēties un kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi, ja tai nav reģistrējušies līdz 24. martam.
Pasniedzēji novērojuši – visbiežāk grūtības sagādā garumzīmes un gramatika
Valodas kursu pasniedzēji Liepājā novērojuši, ka lielākajai daļai pārbaude aizritējusi veiksmīgi, bet visbiežāk grūtības sagādājušas garumzīmes un gramatika.
Krievijas pilsone Tatjana, kas nokārtojusi valsts valodas pārbaudi, sacīja: "Es sāku pilnīgi no nulles, un bija neliels uztraukums. Bija grūti, taču mums šeit bija laba pasniedzēja. Pārbaudījumu nokārtoju 11. datumā. Vārdu krājums pagaidām man ir mazs, taču es to cenšos papildināt. Mājās mēs runājam krieviski. Taču pēdējā laikā es cenšos papildināt savas latviešu valodas zināšanas, sarunājoties latviski ar darba kolēģiem, veikalos, tirgū un citās sabiedriskās vietās."
Zināms, ka daļa izkritušo jau atsākuši mācības valodas kursos. Viens no to rīkotājiem – uzņēmums "PURE Academy" – atklāja, ka ir arī tādas personas, kuras turpina mācīties pat pēc pārbaudes sekmīgas nokārtošanas, lai pilnveidotu valsts valodas prasmes.
SIA "PURE Academy" Liepājas biroja vadītāja Valda Kempte stāstīja: "Mums tādas ziņas, kad licējiem ir pārbaudes 86%, 69%, nu, tā kā ir labi. Cilvēki šajā vecumā ne visi var apgūt to, kas ir jāapgūst. Bet es domāju, ka kopumā nekur neesmu dzirdējusi šo nelojālo attieksmi. Vienmēr ir – jā, mēs mācīsimies, mums vajadzēja, bet mums nebija kur. Vienīgais iebildums pret visu to viņiem ir tas, ka nevajadzēja to visu tā sasteigt."
Liepājā grūtības sagatavoties pārbaudei visbiežāk novērotas vecāka gadagājuma cilvēkiem. Pasniedzēji prognozē, ka jūnija sākumā varētu būt vairāk klientu, kuri gatavosies atkārtotai latviešu valodas pārbaudei.
"PURE Academy" lektors Kaspars Grīnfelds pauda: "Protams, ka visi nāk ar diezgan lielu satraukumu. Īpaši tie ļaudis, kam ir gadu ziņā mazliet vairāk nekā man, kuri skolā gāja 40 un cik gadus atpakaļ. Protams, mācīties valodu šobrīd viņiem ir mazliet izaicinājums, bet, nu, satraukums ir, jo, protams, tā rezultātu nozīme ir ļoti svarīga viņiem. Lai gan, protams, visi nāk ar tekstu, ka latviešu valoda ir nenormāli sarežģīta."
Iepriekš Liepājas pašvaldība bezmaksas latviešu valodas kursus piedāvāja tikai krievvalodīgo skolēnu vecākiem, šomēnes noorganizēta vēl viena grupa jebkuram iedzīvotājam. Šīs grupas mācīsies līdz jūnija beigām. Septembrī plānots piedāvāt vēl papildus bezmaksas nodarbības, kas arī būs domātas jebkuram Liepājas iedzīvotājam ar latviešu valodas priekšzināšanām. Par pašvaldības piedāvātajiem bezmaksas kursiem interese šobrīd esot tik liela, ka ar piedāvātajām 38 vietām izrādījies par maz.
Tikmēr mācību centrs "Mensarius" ir viena no vietām, kas Rīgā Krievijas pilsoņus sagatavo šiem eksāmeniem. Centrā atzina, ka ir arī tādi cilvēki, kas pašlaik turpina mācīties valodu augstākā līmenī, un tādi, parasti gados vecāki cilvēki, kam ir grūti izpildīt eksāmena daļas datorā.
Mācību centra "Mensarius" vadītāja Santa Lāma atzīmēja: "Ļoti daudzi cenšas, bet tas vecums ir tāds, ka ne visiem tas tik viegli padodas. Lielākā problēma ir šis eksāmens uz datora. Papildus latviešu valodas kursiem nāk citos laikos un sēž pie datora. Un mācās pat, kā ieslēgt datoru, kā ar peli strādāt. Tās, man liekas, ir viņiem tās lielākās grūtības – tieši šis eksāmens uz datora."
VISC: latviešu valodu vieglāk apgūt tiem, kuriem ir motivācija
VISC uzskata, ka latviešu valodu vieglāk apgūt ir tiem, kuriem ir motivācija, nevis tiem, kuri eksāmenu kārto tikai piespiedu kārtā.
Valodu pašlaik mācās tāpēc, ka tā ir nepieciešamība, nevis brīva izvēle – tas novērots arī mācību centrā "Mensarius". Centrā novērots, ka, noliekot eksāmenu, daļa mācībām atmet ar roku un kursus nemaz nepabeidz.
"Mensarius" vadītāja Lāma pauda: "Daudzi mācās tikai, lai nokārtotu šo A2 eksāmenu, lai nebūtu pret viņiem kādas sankcijas pieņemtas."
Kopumā tendences, salīdzinot šī gada Krievijas pilsoņu eksāmenu rezultātus, ar grupām, kas to kārtoja pērn, nemaz neiepriecina. Esot daudz sliktāka aina.
VISC vadītāja Liene Voroņenko norādīja: "Tomēr nenokārtojušo cilvēku skaits ir daudz lielāks, nekā mēs esam iepriekšējās grupās redzējuši. Ja iepriekš bija 30%, tad tagad tie ir 50%. Es pieļauju, ka daļēji, protams, iemesls varētu būt tas, ka dzīves vide šiem cilvēkiem nav bijusi latviska. Bet priecē arī tie rezultāti, kuri ir neierasti augsti pret ierastajiem rezultātiem."
Netrūkst arī tādu cilvēku, kas eksāmenu nokārtojuši teicami.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta.
Aptuveni 9000 cilvēku valodas pārbaudei nav pieteikušies, un viņiem jārēķinās, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas termiņš līdz ar to beigsies līdz ar 1. septembri. Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Par latviešu valodas pārbaudes nenokārtošanu Krievijas pilsoņus draud izraidīt no 2. decembra.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
