ĪSUMĀ:
- Tuvākā vidusskola varētu būt vairāku desmitu kilometru attālumā
- Kopš 2016./2017. mācību gada slēgtas 165 izglītības iestādes, izglītības pakāpe pazemināta 77 iestādēm
- Jelgavas valstspilsētas priekšsēdētāja vietniece: Iztrūkst reģionālā un valsts skatījuma
- Izglītības iestāžu darbs, nodrošinājums un pieejamība – "tam jāpaliek pašvaldību kompetencē"
- IZM: Neradīsies situācijas, ka ministrija nostādīs pašvaldības fakta priekšā
- Šī brīža skolu saraksts kopā ar pašvaldībām vēl varētu mainīties
"Tas bija milzīgs šoks, lai neteiktu vairāk, un pamatojumu mēs tam neredzam," saka Auces vidusskolas direktore Indra Špela, norādot, ka centralizēto eksāmenu rezultāti gadu no gada esot kopumā virs vidējiem valstī un dažkārt pat atsevišķos mācību priekšmetos Valsts ģimnāziju līmenī.
Lai izpildītu ministrijas iezīmētos kvantitātes kritērijus – 60 bērni vidusskolas posmā – pašreiz gan bērnu mazliet pietrūkstot.
"Latvijas teritorija laikam ir 64 589 km2, tad mēs nevaram gribēt, lai mums ir tik daudz iedzīvotāju, kā tas ir lielākajās Eiropas valstīs. Un mums vajadzētu rēķināt pēc sava iedzīvotāju skaita. Kas attiecas uz mūsu skolas skolēnu skaitu, mums ir 470 skolēni, un es nedomāju, ka tas ir maz Latvijai. Vidusskolas posmā mums šogad bija tikai 50 audzēkņi, bet jāņem vērā, ka šogad 12. klase ir pēckovida klase. Tur bija diezgan liels skolēnu atbirums, bet atkal šā gada 10. klasē ir pāri par divdesmit skolēniem," stāsta direktore.
Auces vidusskolā satiktie pedagogi par iespējamo darba zaudēšanu neraizējas, bet arī pedagogu rindas pilsētu skolās nepapildināšot. Bioloģijas skolotāja Ligita Vernere teic, ka līdz pensijai palikuši divi gadi un ceļā uz un no darba pavadīt vismaz pusotru stundu negrasoties. Arī gados jaunākā kolēģe, matemātikas skolotāja Ina Ante darbu citā skolā nemeklēšot.
"Ja tiešām nebūs Auces vidusskolas un man pamatskolā neatradīsies darbs, es aiziešu prom no izglītības sistēmas, jo šajā haosā, kas ir pašlaik, nedomāju, ka man gribētos iesaistīties citā skolā. Pirmkārt, tāpēc ka man būs jābrauc. Tie būs ceļa izdevumi. Tas būs laiks, kas man būs jāpatērē turp un atpakaļ. Un tas haoss, kas tagad ir, – es neesmu gatava vairs tajā iesaistīties," saka Auces vidusskolas matemātikas skolotāja Ina Ante.
Tuvākā vidusskola varētu būt vairāku desmitu kilometru attālumā
Satraukumu radot skolēnu nākotne, jo pēc šāda plāna tuvākā vidusskola būtu vairāk nekā četrdesmit kilometru attālajā Saldū vai 60 kilometru attālajā Jelgavā, jo arī Dobeles 1. vidusskola pēc šī plāna vidusskolas statusu zaudēs.
Vēl paliek Valsts ģimnāzija Dobelē, līdz kurai arī jāmēro 43 kilometri.
"Mums paliks valsts, kur lauku reģionos lielākoties paliks pamatizglītība," saka skolā.
Dobeles novadā gan ir pieejama dienesta viesnīca, tomēr, kā norāda Dobeles novada domes priekšsēdētaja vietnieks Guntis Safranovičs no Latvijas Zemnieku savienības, uzņemt vēl aptuveni 100 audzēkņu Valsts ģimnāzijā būšot sarežģīti, turklāt ģimnāzijas uzdevums ir uzņemt labākos audzēkņus.
"Katrā ziņā tas ir ļoti liels pārsteigums tāpēc, ka, ņemot vērā arī skolu kapacitāti un šos attālumus un laiku, ko bērns pavada skolā, tas nozīmē, ka visi šie rādītāji palielināsies vismaz dubultā. Tā ir viena lieta. Otra lieta ir, no iepriekšējo gadu pieredzes skatoties: ja mēs esam slēguši kādu pamatskolu laukos, vecāki izvēlas savus bērnus vest uz kādu no pilsētas skolām. Pilsētas skolās mums kapacitāte ir izsmelta," norādīja Safranovičs.
Ja īstenotos Izglītiības un zinātnes ministrijas (IZM) šā brīža ieceres, tad krietni saruktu arī pamatskolu skaits. Dobeles novadā paliktu tikai divas pamatskolas – viena Aucē, otra Dobelē.
Safranovičs stāsta, ka gatavs cīnīties, lai lauku teritorijas nekļūtu par izglītības tuksnesi: "Protams, ka ir jāturpina šo tīklu sakārtot. Es pilnīgi esmu par to, ka reorganizācijām ir jābūt, bet tām ir jābūt saprātīgām."
Kopš 2016./2017. mācību gada slēgtas 165 izglītības iestādes, izglītības pakāpe pazemināta 77 iestādēm
Lai arī tiek pārmests, ka pašvaldības nepietiekami optimizē skolu tīklu, Latvijas Pašvaldību savienībā norāda, ka tā nebūt nav. Vairāk nekā 20 gadu laikā kopumā slēgta 401 izglītības iestāde.
Piemēram, kopš 2016./2017. mācību gada līdz šim mācību gadam slēgtas 165 izglītības iestādes, bet izglītības pakāpe pazemināta 77. Bet kopš 2000. gada pieaug privāto skolu skaits – šobrīd tādu ir 62. Tāpat jau pēdējos četrus gadus vērojama arī tendence skolēnu skaitam pieaugt.
Tāpēc, īstenojot reformu, tai ir jābūt pēc iespējas datos balstītākai, uzsver Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
"Mēs arī esam izstrādājuši rīku, kur apkopojuši informāciju, kāda ir pieejama publiskajā telpā. Un šeit ir raksturojums gan par iedzīvotāju skaitu, gan par katru izglītības iestādi, gan par likmju skaitu, gan par skolēnu skaitu pa grupām, pa apvienotām klasēm; visu informāciju, kāda ir, mēs cenšamies [apkopot] un liekam, lai tas būtu interaktīvi un lai katrs varētu apskatīties. Tas jau vajadzīgs, lai to lēmumu mēs varētu pieņemt pēc iespējas datos balstītāku, pēc iespējas profesionālāku un maksimāli izbēgtu no kļūdām," norāda Kaminskis.
Jelgavas valstspilsētas priekšsēdētāja vietniece: "Iztrūkst reģionālā un valsts skatījuma"
Skolu tīkla sakārtošana ir vajadzīga, un mūsdienu sabiedrībā nav pieļaujamas apvienotās klases, mazas klases, kur ir apgrūtinoši un dārgi sniegt kvalitatīvu izglītību, norāda Jelgavas valstspilsētas priekšsēdētāja vietniece no Zaļo un Zemnieku savienības Rita Vectirāne, bet, viņasprāt, iztrūkst skatījuma kopumā.
"Caur katras skolas vērtējumu tātad – cik mums ir bērnu, cik ir pedagogu, kāda mums ir situācija ar izglītības kvalitāti. Tālāk pašvaldības griezumā ir jāskatās, kādas mums ir izglītības pakāpes, ko mēs varam piedāvāt šī bērna attīstībai, un tad ir jāskatās reģionālais aspekts un valsts aspekts," pauda Vectirāne.
Jelgavas valstspilsēta savu skolu tīklu sakārtoja 2019. gadā. Tas bijis gana sarežģīts process, jo visi lēmumi ir sāpīgi.
"Tātad jaunajā modelī vairs neparādās divas nozīmīgas [Jelgavas] novada vidusskolas, posms Elejas vidusskola un Kalnciema vidusskola. Tas nozīmē, ka vairāk vai mazāk šiem jauniešiem būtu jāienāk mūsu pilsētā vidusskolas posmā, bet mēs uzreiz varam pateikt, ka mūsu skolu tīkls ir sakārtots un mums tā komplektācija ir starp 95 un 100%. Tas nozīmē, ka mums ir jāvērtē, kāda ir mūsu pilsētas kapacitāte, lai mēs šos bērnus varētu uzņemt. Tad ir svarīgais – infrastruktūra, ceļu sakārtošana, jo nav jau tā, ka tas bērns dzīvo pašā Elejā, bērns jau arī varbūt dzīvo vēl 10 kilometrus no Elejas, svarīgi, lai viņš tiek līdz skolai. Tad kāda ir sabiedriskā transporta kustība, lai viņš tiktu uz mūsu pilsētu? Un kā viņš tiek atpakaļ, un kāds viņam ir finansiālais ieguldījums no pašvaldības puses, un kāds ir finansiālais slogs ģimenei? Un tāpēc, manuprāt, darba grupā blakus gan pašvaldības un IZM speciālistiem noteikti būtu jāstrādā Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Labklājības ministrijas speciālistiem, jo tās ir tās sfēras, kur būtu jāatver plašāks skatījums," norāda Rita Vectirāne.
Izglītības iestāžu darbs, nodrošinājums un pieejamība – "tam jāpaliek pašvaldību kompetencē"
Vispārējo izglītības iestāžu uzturēšana ir pašvaldību ziņā, jo tās ir dibinātājas, savukārt valsts finansē pedagogu atalgojumu, tāpēc pārsteigums bijis par ministrijas redzējumu valstij lemt par 7.–12.klašu posma tīklu.
Jelgavas valstspilsētas priekšsēdētāja vietniece piebilst – tad sanāktu, ka valsts ir tā, kas saskaņo un nosaka dienas kārtību, kur pašvaldības drīkst uzturēt, bet nedrīkst noteikt, piemēram, ne bērnu skaitu, ne izglītības pakāpi. Tas neesot pieņemami. Drīzāk jāmēģina vienoties par kritērijiem, un par izglītības iestāžu darbu, nodrošinājumu, pieejamību tomēr paliek pašvaldību kompetence.
"Tur ir jāņem vērā vairāki aspekti – ir speciālā izglītība, ir iekļaujošā izglītība, ir ģimnāzijas, tātad darbs ar izcilībām, interešu izglītība. Tas spektrs ir tik ļoti plašs, ka nodalīt tikai vispārizglītojošo posmu 7.–12.klases, tas ir tā kā viena fragmenta izņemšana no veseluma," uzskata Vectirāne.
Ja bērns pēc 9. klases izvēlas profesionālo izglītību, arī te jāraugās, kādas ir viņa iespējas, programmu piedāvājums un tas, kur atrodas šī skola.
IZM: Neradīsies situācijas, ka ministrija nostādīs pašvaldības fakta priekšā
Par 7.–12.klašu posmu Izglītības un zinātnes ministrijā pauž, ka šobrīd strādā pie noteikumiem un vienosies par kritērijiem izglītības iestāžu tīklā, lai pašvaldībām būtu iespēja sekot līdzi, vai izglītības iestāde atbilst vai neatbilst šiem kritērijiem.
Līdz ar to neradīšoties tādas situācijas, ka ministrija nostādīs pašvaldības fakta priekšā vai pārsteigs ar saviem lēmumiem, stāsta Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.
"Tātad analizējot, vērtējot datus, pašvaldība varēs visu laiku kontrolēt situāciju, vērtēt savu izglītības iestāžu tīklu, līdz ar to arī plānot visus procesus, ka saistās ar izglītības iestāžu uzturēšanas jautājumiem, saimnieciskajiem jautājumiem, vai arī domāt par to, kā tiks nodrošināta izglītības pieejamība pašvaldībā," pauž Kanaviņa.
"Manuprāt, centrālais jautājums ir nevis par skolas ēku uzturēšanu, bet centrālais jautājums ir, kāpēc mums aizvien izglītības kvalitāte ir atkarīga no vietas, kurā bērns dzīvo," tā savukārt norāda Izglītības un zinātnes ministrijas departamenta vecākā eksperte skolu tīkla jautājumos Ramona Urtāne, atsaucoties uz starptautisku pētījumu par bērnu lasītprasmi 4. klasēs, ļoti pārliecinoši uzrāda, ka plaisa starp pilsētas un lauku skolām aizvien palielinās.
"Mūsuprāt, daļa no risinājuma ir skolu pārvaldība, un tas ir mūsu priekšlikums, kā mēs varam nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu, nosakot noteiktu skolēnu skaitu klašu grupā. Pašvaldībām līdz ar to ir liela skaidrība, manuprāt, nākamajā desmitgadē, kas ir viņu ilgtspējīgās skolas un kurās investēties un radīt katram bērnam bagātu mācīšanās vidi, un vienlaicīgi arī bērnam no bērna perspektīvas ir pietiekams arī bērnu skaits apkārt, ar kuru veidot savu mācīšanās pieredzi. Ar diviem un pieciem bērniem nesasniegsi caurviju prasmes," norāda IZM pārstāve.
Bet, runājot par transporta iespējām un nodrošinājumu, ministrijā apstiprina, ka pašvaldības par to izsaka bažas.
Vaicājot, kāda tad ir situācija pašvaldībās, – jau šobrīd skolēni izvēloties mācīties administratīvajos centros un transporta pakalpojumi esot nodrošināti tā, ka, pat esot dienesta viesnīcas iespējām, to noslodze ir procentuāli mazskaitliska.
"Reorganizēt skolu tīklu, ja tiek nodrošināts transports, mēs tiešām neparedzam, ka ļoti pieaugs pieprasījums pēc dienesta viesnīcām. Iespējams, tas pieaugs, bet teikt, ka tā ir vienīgā iespēja, lai tiktu nodrošināta pieejamība izglītībai, tas tā arī nav, jo šī brīža dati to neapliecina," stāsta Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.
Šī brīža skolu saraksts kopā ar pašvaldībām vēl varētu mainīties
Savukārt par to, vai skolām būs iespēja papildus uzņemt bērnus kādas citas skolas slēgšanas gadījumā vai ja tiks samazināta tās izglītības pakāpe, ministrijā piebilst, – ir saprotams, ka to nevarētu izdarīt ne no šī gada, ne, iespējams, arī no nākamā gada 1. septembra, tāpēc reformas ietvaros ir svarīgi identificēt ilgtspējīgās skolas, kuru kapacitāte jāstiprina, un šī brīža skolu saraksts kopā ar pašvaldībām vēl varētu mainīties.
Tāpat izskanējuši jautājumi, kā būs ar pedagogiem, ja viņiem būs jāpielāgojas jaunajam skolu tīklam. Ministrijā saka, ja netiks pieņemti būtiski lēmumi, tad tuvāko 3–5 gadu laikā situācija ar pedagogu trūkumu tikai pastiprināsies, jo ir pietiekami liela daļa skolotāju, kuri jau šobrīd ir pensionēšanās vecumā vai tuvu tam.
Taču līdz ar reformu vairs nebūs tik plašam skolu tīklam jānodrošina trūkstošie pedagogi, bet jau sakārtotai infrastruktūrai nepieciešamā pedagogu ataudze.
Ministrijā arī piebilst, ka līdzi reformai noteikti sekos arī finansējums. Dzīvē reforma varētu sākt īstenoties ar 2025./2026. mācību gadu. Bet pirmais mājasdarbs, iesaistot arī visus piecus plānošanas reģionus, ir jāpaveic jau līdz augusta vidum, kad ministrijai būs jāsniedz valdībā informatīvais ziņojums.
KONTEKSTS:
IZM piedāvā noteikt jaunus klašu lieluma kritērijus, kas 1.–6. klasei būtu rekomendējoši un pašvaldības varētu uzturēt arī mazākas skolas, taču 7.–12. klašu posma skolām kritēriji būtu obligāti un par skolu atrašanās vietām lemtu valsts. Klašu lielums būtu atkarīgs no tā, kurā no trim grupām ir pašvaldība – pašvaldībās ar mazāku skolēnu blīvumu klases būtu mazākas, citur – lielākas.
IZM jau ilgstoši cenšas panākt skolu tīkla reorganizāciju, lai no ietaupītās naudas varētu palielināt skolotāju algas.
Iespēju valstij pārņemt skolu tīklu pieļāva bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Jaunā Vienotība"), arī bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska pirms dažiem gadiem pieļāva iespēju, ka valsts savā pārziņā no pašvaldībām varētu pārņemt vidusskolas.
