Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) sēdē norādīja, ka gan viņa, gan frakciju vadītāji ir saņēmuši vēstuli no trīs CVK komisijas locekļiem, kurā pausts, ka gan pirms, gan EP vēlēšanu laikā viņi neesot bijuši pietiekami iesaistīti un neesot varējuši saņemt visu informāciju. Saeimas priekšsēdētāja vaicāja, kāpēc tāda situācija radusies.

Latvijā

CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte savā atbildē arī par citām lietām norādīja, ka lielākais no publiski aktualizētajiem jautājumiem ir – kad CVK ir tiesības paziņot EP vēlēšanu rezultātus. Atšķirībā no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, kur pēc rezultātu apkopošanas konkrētā iecirknī tie drīz vien tiek publiskoti, EP vēlēšanu rezultātu publiskošanas nosacījumu par laiku pēc pēdējā vēlēšanu iecirkņa Eiropas Savienībā slēgšanas nosakot 1976. gada EP pieņemtais akts, skaidroja Saulīte.

Saulīte arī norādīja, ka pilnīgi visi komisijas locekļi ir iesaistīti komisijas lēmumu pieņemšanā, ņemot vērā, ka CVK tos nevar pieņemt bez balsojumiem. Taču nevar teikt, ka būtu liegts kādam no CVK locekļiem piedalīties kādos lēmumos – ir visas iespējas sekot, kā CVK strādā, tajā skaitā budžeta izveidošanai, sacīja vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, norādot, ka visa komisija vienmēr ir aicināta iesaistīties, reizē katrs to dara tik daudz, cik pats vēlas.

Uz Mieriņas vaicājumu, vai no Saulītes atbildēm būtu jāsaprot, ka attiecīgie trīs CVK locekļi būtu "visu izdomājuši", ko viņi min savā vēstulē, CVK priekšsēdētāja sacīja, ka nezina politiķiem nosūtītās vēstules saturu, tāpēc nevar par to izteikties.

Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") norādīja, ka vēl cits, ceturtais CVK pārstāvis privātā sarunā paudis, ka būtu bijis agrāk jāinformē komisijas locekļi. EP deputāts Roberts Zīle (NA) plānojis strādāt pie risinājuma, lai rezultātus varētu publiskot uzreiz, norādīja Burovs.

Valsts pārvaldes komisijas vadītājs uzsvēra, ka neesot normāli, ka medijos jau iepriekš ir nonākuši rezultāti, kamdēļ to oficiālā paziņošana pusnaktī uz pirmdienu vairs nav noslēpums. Šādos apstākļos var rasties bažas par informācijas noplūdi, vērsa uzmanību Burovs, norādot, ka pēc šīs situācijas uzticība valsts pārvaldei ir tikai samazinājusies.

Deputāta Andreja Ceļapītera ieskatā nacionālā līmenī jāgroza regulējums, lai no konkrētiem vēlēšanu iecirkņiem ienākošos rezultātus uzreiz publicētu ienākšanas kārtībā. Ceļapīters gan arī pieļāva, ka nepareizi esot interpretēts regulējums par informācijas publiskošanu, kas arī radījis "noslēpumainību" ap EP vēlēšanu rezultātiem.

Parlamentārietis Gatis Liepiņš ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka nevar būt, ka Francijā jau atlaiž parlamentu, reaģējot uz vēlēšanu rezultātiem, bet Latvijā tie vēl nav zināmi. Tāpat tas, ka rezultāti jau ir zināmi televīzijā pirms to oficiālas paziņošanas, grauj uzticību vēlēšanu procesam, pauda Liepiņš.

Saulīte akcentēja, ka, ieskaitot viņu, neviens no CVK locekļiem priekšlaikus neesot zinājis vēlēšanu rezultātus. Par to, kā Somija darīja ar vēlēšanu rezultātu publiskošanu, viņi "arī par sevi atbildēs", tāpat Nīderlandē norisinoties tiesas process saistībā ar rezultātu priekšlaicīgu publiskošanu, secināms no CVK vadītājas paustā.

Vēlēšanu komisijas vadītāja uzsvēra, ka būtu pateicīga, ja 1976. gada EP akts būtu grozīts. Saulīte ļoti cer, ka Zīles iniciatīva izdosies un vēlēšanu rezultātus varēs uzreiz publicēt, kas būtu vieglāk arī pašai vēlēšanu komisijai.

KONTEKSTS:

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) paziņotie un apstiprinātie vēlēšanu rezultāti liecina, ka no Latvijas Eiropas Parlamentā iekļuvuši 7 partiju pārstāvji. Vēlēšanu uzvarētāja "Jaunā Vienotība" ieguvusi 25,07% balsstiesīgo atbalstu. Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,08% vēlētāju atbalstu, "Latvijas attīstībai" – 9,36%, "Apvienotais saraksts" – 8,18%, "Progresīvie" – 7,42%, "Saskaņa" – 7,14%, "Latvija pirmajā vietā" – 6,16%.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 521 226 jeb 33,82% balsstiesīgo, liecina CVK dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte nekā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.

Jaunievēlētais Eiropas Parlaments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Pirms tam jūnijā būs Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes, kurās neoficiāli varētu sadalīt galvenos amatus. Jauno Eiropas Komisiju (EK) apstiprinās tikai rudenī.