ĪSUMĀ:
- LSM.lv aptauja: Ar telefonkrāpniekiem saskārušies 64% respondentu.
- Izteikti populārākais krāpšanas veids epizožu, cietušo un finansiālo zaudējumu ziņā – vikšķerēšana.
- Biežāk no kiberkrāpšanas cieš sievietes.
- Šogad visvairāk epizožu – Rīgas reģionā.
- Krāpnieku izdomai nav gala, tie izdomā arvien jaunus veidus, kā izvilināt no iedzīvotājiem naudu.
Ar telefonkrāpniekiem saskārušies 64% aptaujāto
Pēc LSM.lv pasūtījuma veiktajā "Norstat" aptaujā 64% respondentu atzina, ka pēdējā gada laikā viņus ir mēģinājuši apkrāpt telefonkrāpnieki. 27% atbildēja, ka ar to nav saskārušies, bet 10% nebija par to pārliecināti.
Ar telefonkrāpniekiem vienlīdz bieži saskārušies gan vīrieši, gan sievietes. Arī vecuma ziņā izteikti būtisku atšķirību nav, taču biežāk krāpnieki zvanījuši cilvēkiem vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Salīdzinoši retāk zvanīts jauniešiem un cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma.
Izteiktākas atšķirības ir starp reģioniem un atkarībā no tautības.
71% aptaujāto Latgales iedzīvotāju sacīja, ka pēdējā gada laikā ir saskārušies ar telefonkrāpniekiem, kamēr Vidzemē šādu atbildi sniedza 49% respondentu. Tiesa, Vidzemē salīdzinoši vairāk aptaujāto (15%) atzina, ka nav pārliecināti, vai ir saņēmuši krāpnieku zvanu vai īsziņu.
Pierīgā uz jautājumu, vai viņus pēdējā gada laikā mēģinājuši apkrāpt pa tālruni, apstiprinoši atbildēja 67%, Rīgā – 65%, Kurzemē – 64%, Zemgalē – 56%.
Aptauja arī liecina, ka ar telefonkrāpnieku mēģinājumiem izvilināt naudu biežāk saskārušies krievu vai citu tautību iedzīvotāji (attiecīgi 73% un 75%), bet latvieši – 58%.
Krāpniecības apmēri pieaug
Valsts policijas dati par kiberkrāpšanas gadījumiem pērn un šā gada pirmajos četros mēnešos liecina, ka izteikti populārākais krāpšanas veids gan epizožu, gan cietušo, gan finansiālo zaudējumu ziņā ir vikšķerēšana. Pērn tika fiksēti vairāk nekā 4100 šādu epizožu, cietuši 820 cilvēki, bet zaudējumi tādā veidā nodarīti vairāk nekā 4,58 miljonu eiro apmērā. Savukārt šā gada pirmajos četros mēnešos identificētas jau 695 vikšķerēšanas epizodes, cietuši 352 cilvēki, bet zaudējumi sasnieguši jau vairāk nekā 3,7 miljonus eiro.
Pērn populāra bija arī investīciju krāpšana – fiksētas 334 epizodes, ar 273 cietušajiem, bet zaudējumi pārsniedza 3,4 miljonus eiro. Arī šā gada pirmajos četros mēnešos šis naudas izvilināšanas veids bijis krāpnieku iecienīts, izkrāpjot jau teju miljonu eiro.
Savukārt, sūtot viltus īsziņas (smikšķerēšana), pērn tika izkrāpti vairāk nekā 375 tūkstoši eiro, šogad – 87 tūkstoši, bet pikšķerējot – attiecīgi vairāk nekā 66 tūkstoši un 47 tūkstoši eiro.
Kopumā pērn no iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā 8,5 miljoni eiro, fiksētas teju 5300 krāpšanas epizodes, cietušas 1568 personas, bet šā gada pirmajos četros mēnešos – 6,6 miljoni eiro, 1392 epizodes un 787 cietušie.
Biežāk cieš sievietes, visvairāk epizožu Rīgas reģionā
Valsts policijas dati par kiberkrāpšanu šā gada pirmajos četros mēnešos liecina, ka visvairāk šādu gadījumu ir Rīgas reģionā – 59%, tālāk seko Latgale (15%), Kurzeme un Zemgale (10%), bet vismazāk kiberkrāpšanas epizožu šogad bijis Vidzemē (6%). Tāpat policijas dati liecina, ka kiberkrāpšanā biežāk cieš sievietes (58%).
Krāpnieku izdomai nav gala
Krāpnieki seko līdzi aktualitātēm sabiedrībā un izdomā arvien jaunas metodes, kā no iedzīvotājiem ar viltu izvilināt naudu. Populārākie veidi – investīciju krāpšana, vikšķerēšana, smikšķerēšana un pikšķerēšana.
Investīciju krāpšana
Krāpnieki uzdodas par dažādu uzņēmumu finanšu brokeriem vai cita veida "finanšu speciālistiem", piedāvājot investēt naudas līdzekļus, piemēram, kriptovalūtā. Cietušie mēdz arī patstāvīgi sazināties ar krāpniekiem, aizpildot anketas, kuras atrod sociālajos tīklos "Facebook", "TikTok", "Instagram" un citos.
Cietušajiem piedāvā parakstīt līgumu par turpmāku investēšanu. Cietušajiem tiek uzrādīti dokumenti par uzņēmumu, kur it kā strādā brokeri. Uzņēmumu dati ir fiktīvi, bieži vien imitē reāli eksistējošo uzņēmumu nosaukumus.
Raksturīgi ir tas, kā šāda veida krāpšana ir ilgstoša un var turpināties pat vairāk nekā gadu.
Krāpnieku rīcībā ir viņu veidotas un uzturētas interneta vietnes, kur cietušajiem ir savas "kabinets". Vietnē cietušais var vērot šķietami ticamus, bet realitātē fiktīvus datus par ieguldīšanas rezultātā gūtu peļņu, kas kopā ar sociālās inženierijas paņēmieniem no krāpnieku puses pamudina ieguldīt arvien lielākas summas, arī veicot naudas aizdevumu noformēšanu, pēcāk ieguldot arī to līdzekļus.
Kontakta laikā krāpnieki gūst piekļuvi cietušās personas datoram ar attālinātas piekļuves rīkiem – tādiem kā "Teamviewer", "Anydesk" un citiem. Tāpēc visas darbības tiek kontrolētas un koordinētas, tiek iegūti gan cietušā rekvizīti piekļuvei finanšu vietnēm, piemēram, "Binance" vai arī internetbankai, lai kontrolētu cietušā naudas līdzekļu plūsmu, gan visi personas dati un dokumentu kopijas, kas ļauj nekontrolēti veikt profilu izveidi ar cietušā datiem krāpniekiem nepieciešamajās vietnēs / platformās.
Aizdomas par krāpšanu sāk parādīties brīdī, kad mēģinājums izņemt vismaz daļu no ieguldītā ir nesekmīgs.
"Finanšu speciālists" aizbildinās ar nepieciešamību veikt papildu ieguldījumus, apdrošināšanas vai nodokļu maksu, segt kādus līgumā noteiktos administratīvos izdevumus utt. Brīdī, kad cietušais neatgriezeniski gūst izpratni par to, ka notiek krāpšana, un vairs "neiegulda" papildu līdzekļus, viņa piekļuve "investīcijas platformas" vietnei tiek pārtraukta un visi labvēlīgie "finanšu speciālisti" vairs nav pieejami saziņai.
Vikšķerēšana
Vikšķerēšana ir pikšķerēšanas paveids un atvasināts no vārda "voice", kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē "balss". Šis tiešsaistes krāpšanas tips izspraužas kā krāpnieku balss zvani, gan izmantojot GSM tīklu, gan saziņas programmas "Whatsapp", "Telegram" u.c.
Krāpnieki uzdodas par Valsts policijas amatpersonām, banku, "Google", mobilo sakaru operatoru un citu iestāžu darbiniekiem. Krāpnieku stāsti var būt ļoti dažādi, sākot no it kā notikušiem aizdomīgiem darījumiem ar kriptovalūtu, kas notiek cietušā vārdā, līdz pat tam, ka krāpnieki informē par kādu personu, kas mēģina noformēt kredītu uz cietušās personas vārda.
Ir gadījumi, kad krāpnieki uzdodas par iepriekš zaudētu investīciju atguvējiem. Pārliecinot cietušos, ka notiek kādas nelikumīgas darbības ar cietušo bankas kontiem vai kriptovalūtas makiem, tiek panākts, ka cietušais pieslēdzas pie sava bankas konta un, būdams maldināts, apstiprina nevēlamos naudas līdzekļu pārskaitījumus.
Mēdz būt situācijas, kad krāpnieki attālināti noformē vairākus kredītus uz cietušā vārda.
Smikšķerēšana
Šis noziedzīgs nodarījums arī ir pikšķerēšanas paveids, kas atvasināts no saīsinājuma "SMS". Tas izpaužas kā īsziņu (SMS) izsūtīšana ar ļaundabīgu interneta saiti. Vēl joprojām krāpnieki izmanto ne tikai tādu Latvijā populāru piegādes kompāniju kā "Omniva" un "DPD" viltus mājaslapas, bet arī "DHL", "UPS" un "Latvijas Pasta".
Tomēr krāpnieki izdomā arvien jaunas metodes, iedzīvotāji periodiski saņem īsziņas par nepieciešamo administratīvā soda apmaksu.
Tāpat fiksēti gadījumi par pozitīvu HIV testu e-veselības vārdā. Pēdējā laikā aktuālas īsziņas par ierašanos uz tiesas sēdi.
Lai arī "leģendu" ir daudz, mērķis un metodes vienmēr ir vienas un tās pašas. Atverot ļaundabīgo saiti, tiek atvērta interneta vietne, kas oficiāli atveido kādu oficiālo vietni, piemēram, Latvija.lv vai citu. Personai tiek piedāvāta iespēja veikt autorizāciju, un pēc SMART ID apstiprināšanas notiek maksājums uz naudas mūļa kontu.
Pikšķerēšana (izņemot pieminēto smikšķerēšanu un vikšķerēšanu)
Arī pikšķerēšanā novērojamas dažādas variācijas – e-pasti Valsts policijas, Eiropola vārdā par personas pārlūka vēsturē it kā konstatētu bērnu pornogrāfiju, e-pasti kredītiestāžu vārdā par bloķētu kontu, paroļu atjaunošanu u.c.
Krāpnieki seko līdzi aktualitātēm sabiedrībā, piemēram, tiek izsūtīti krāpnieciski e-pasti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vārdā par pārmaksāto nodokļu atgūšanu.
Šobrīd Krimināllikumā nav atsevišķa panta tieši par telefonkrāpniecību. Uz jautājumu, vai, ņemot vērā pieaugošos telefonkrāpniecības apjomus, būtu jāveic kādas izmaiņas likumos, lai pastiprinātu sodus vai kā citādi mazinātu šādus noziegumus, Valsts policijā LSM.lv nodarīja, ka Krimināllikuma 177. pants jau paredz atbildību par krāpniecību.
