Paplašina iesaistīto loku
Pērn rudenī pēc Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) iniciatīvas tika sagatavots un parakstīts dažādu valsts pārvaldes iestāžu, zinātnisko institūciju un privāto uzņēmumu, kā arī informācijas tehnoloģiju (IT) nozares līderu sadarbības un saprašanās memorands, lai veicinātu kopēju rīcību un sadarbību kvantu tehnoloģiju attīstībā un ieviešanā Latvijā. 11 memorandu parakstījušajiem sadarbības partneriem nu pievienosies arī Ārlietu ministrija un Elektronikas un datorzinātņu institūts.
Pievienojoties Saprašanās memorandam par kvantu tehnoloģiju attīstību Latvijā, Ārlietu ministrija veicinās Latvijas panākumu atpazīstamību starptautiskā mērogā. Tāpat Ārlietu ministrija atbalstīs Latvijas iesaisti konkrētos starptautiskās sadarbības mehānismos.
Kā medijiem norādīja Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors Modris Greitāns, pievienošanās memorandam ļaus paplašināt tā darbību. Piemēram, viena no jomām, kurā šobrīd institūts darbojas, ir navigācijas uzlabošana, proti, iebraucot tunelī vai nokļūstot zem ūdens, radio viļņi tik labi vairs neizplatās, un ar kvantu tehnoloģiju ir iespējams nodrošināt to, ka navigācija nepazūd un ir krietni labāka.
Ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība") pastāstīja, ka motivācija pievienoties memorandam ir bijusi tāda, ka NATO un Eiropas Savienībā jau ir pārstāvēts šīs jomas praktiskais darbs, un NATO ir vairākas tehnoloģijas, kuras specifiski attīsta, lai uzlabotu un veicinātu drošību, un viena no šīm tehnoloģijām ir arī kvantu tehnoloģija. Kolēģi Briselē kopā ar Aizsardzības ministriju jau strādā ar to praktiski, un līdz ar to esot tikai pašsaprotami, ka arī Latvija iesaistīsies šajā darbā.
Ieguvumi ir pavisam vienkārši, pateicoties kvantu tehnoloģijai, var uzlabot drošību, veicināt gan drošāku, gan ātrāku komunikāciju; aizsargāt savas zināšanas, uzņēmējus, informāciju, un visu pārējo. Kā arī tas dod ekonomisku labumu, jo, līdzko ir jaunas tehnoloģijas un tās tiek komercializētas, nāk ieņēmumi. Tāpat šādā veidā tiek atbalstīti arī Latvijas zinātnieki.
"Pirmkārt, drošība. Mēs negribam, ka valstis, kuras mēs uzskatām par draudiem, tiek klāt informācijai, kas mums ir svarīga. Otrkārt, lai netiktu klāt akadēmiskajiem sasniegumiem un vienkārši nepārņemtu to intelektuālo potenciālu, patentus un visu pārējo, ko mūsu zinātnieki jau ir izstrādājuši – tā kā saglabāt to sev. Treškārt, pakāpeniski to pārnest uz privāto sektoru, lai, teiksim, mēs ar jums sazinoties varam būt droši arī savstarpēji, ka tas, ko mēs savstarpēji runājam, ir droši," norādīja Braže.
Kā medijiem norādīja Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors Modris Greitāns, pievienošanās memorandam ļaus paplašināt tā darbību. Piemēram, viena no jomām, kurā šobrīd institūts darbojas, ir navigācijas uzlabošana, proti, iebraucot tunelī vai nokļūstot zem ūdens, radio viļņi tik labi vairs neizplatās, un ar kvantu tehnoloģiju ir iespējams nodrošināt to, ka navigācija nepazūd un ir krietni labāka
"Kvantu jomas sadalās trīs apakšjomās, kas ir kvantu komunikācijas, kvantu skaitļošana un kvantu sensorika vai sensori, kas ar ļoti augstu precizitāti, jūtību un citiem unikāliem parametriem var iegūt informāciju par magnētisko lauku, temperatūru un citiem parametriem. Tā ir tieši tā joma, kur mēs iesaistāmies, kur ir zināmi fizikas efekti, kas dod šīs priekšrocības. Bet, lai šīs priekšrocības novestu pie reāliem pielietojumiem, reālos produktos, ir vajadzīgs arī viss pārējais – tā ir elektronika, tā ir specializētu mikroshēmu veidošana šo datu ieguvei un lietderīgai izmantošanai," skaidroja Greitāns.
Būtiski kiberdrošībai
Kā norāda jomas speciālisti, kvantu tehnoloģiju attīstībai Latvijā ir izaugsmes un inovāciju potenciāls. Latvija veidojas par reģiona kvantu tehnoloģiju pētniecības un attīstības centru, tāpēc memorands esot būtisks solis pretī visu iesaistīto pušu vienotai izpratnei un ilgtspējīgai sadarbībai, zināšanu un pieredzes apmaiņai un tehnoloģiju aprobācijai industrijās.
LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja, ka memorands paredz darbu pie lokālās kompetences, kopā lietojamas testa vides un sadarbību starp akadēmisko sektoru un industriju.
Pašlaik LVRTC kopā ar vēl trim partneriem īsteno nacionāla līmeņa kvantu infrastruktūras sistēmu un tīkla projektu. "Mēs savu lomu redzam, lai izveidotu nacionāla līmeņa kritisko infrastruktūru kvantu datu pārraidei ekstrēmos attālumos," pastāstīja Ozols.
Pirms trim gadiem veiktais tests bija uz 33 kilometriem, bet pašlaik globāli lielākais attālums, kas ir sasniegts, ir 150 kilometri. "Attīstoties uz priekšu, šie attālumi tiks pārvarēti," viņš piebilda.
Tikmēr LVRTC vadošais kvantu šifrēšanas inženieris Leo Trukšāns skaidroja, ka drošības jomā tiek attīstītas kvantu tehnoloģijas komunikācijā, mēģinot lietot neparasto kvantu mehānikas uzvedību, lai būvētu drošākus sakaru kanālus.
Viņš arī ieskicēja drošības problēmu būtību saistībā ar kvantu tehnoloģijām: "Pašlaik šifrēto datu kanālu izveides un uzturēšanas darba gaitā tiek lietoti algoritmi, kas ir balstīti uz sarežģītām matemātiskām problēmām. Divi populārākie ir balstīti uz faktorizācijas problēmu un diskrētā logaritma problēmu. Klasiskiem datoriem to uzlauzt ir bezcerīgi, nepieciešams nenormāli ilgs laiks. Bet kvantu dators to spēs. Tas attiecas ne tikai uz šifrētiem kanāliem, ko mēs ikdienā lietojam, piemēram, internetbankām pieslēdzamies. Bet kvantu dators to asimetrisko kriptogrāfiju, kas ir pamatā šī savienojuma izveidei, varēs lauzt. Tas attiecas arī uz nozīmīgiem savienojumiem valsts pārvaldē."
Pašlaik jau eksistē tehnoloģija – kvantisko atslēgu sadale –, kas lieto kvantu efektus, lai drošā veidā sinhronizētu simetrisko šifratslēgu starp diviem dažādiem punktiem. Tādā veidā ir iespējams atteikties no asimetriskās kriptogrāfijas un nodrošināt šifrētu datu pārraides kanālu, kas būtu izturīgs pret uzbrukumu ar kvantu datoru nākotnē, sacīja Trukšāns.
"Gatavojoties šim posmam jeb tā saucamajai "kvantu apokalipsei", kā to tehniski eksperti sauc, ir jābūt gataviem ar savu infrastruktūru un cilvēkiem, zināšanām, kompetencēm, lai vismaz to kritiskāko sadaļu, kas ir būtiska gan pilsonim, iedzīvotājam, gan valstij, runājot par kritiskajiem datiem, ka mēs to varētu pasargāt," Latvijas Radio sacīja Ozols.
Kvantu jomā arī eksports
Ārlietu ministre uzsvēra, ka tikai dažās NATO valstīs ir tādas kvantu kopienas kā Latvijā, tāpēc tas ir nozīmīgs potenciāls, ko svarīgi izmantot.
Latvijā kvantu joma ir labi attīstīta, tas varētu būt arī valsts eksporta produkts un dot labumu ekonomikai.
"Es skatos uz kvantu tehnoloģijām kā vienu jomu, kurā Latvija var veidot jau tādu apzinātu industriālu politiku. Tā ir viena no tādām prioritārām, augsti prioritārām nozarēm," sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie").
