Tiesa: sods vainīgajam nebija adekvāts
ECT ceturtdien, 18. jūlijā, pasludināja spriedumu lietā "Hanovs pret Latviju", atzīstot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. (spīdzināšanas un cietsirdīgas izturēšanās aizliegums) un 8. panta (tiesības uz privāto dzīvi) pārkāpumus kopsakarā ar 14. pantu (diskriminācijas aizliegums). Tiesai iesniedzējs apgalvoja, ka amatpersonas nebija efektīvi izmeklējušas pret viņu vērstu homofobiski motivētu nodarījumu.
Hanovu šajā lietā pārstāvēja Latvijas Cilvēktiesību centra juriste Jekaterina Tumule.
Tiesa secināja, ka uzbrucēja homofobiski motīvi tika noskaidroti izmeklēšanas laikā. Lai gan cietušais spēja izvairīties no miesas bojājumiem, šādas darbības pēc būtības pārkāpj cilvēktiesības un sasniedz tādu smaguma pakāpi, kas ir saistīta ar Konvencijas 3. pantu. Turklāt homofobiski verbālie uzbrukumi un vardarbības draudi tiek uzskatīti par pietiekami smagiem, lai pārkāptu Konvencijas 8. pantā noteiktās tiesības uz privāto dzīvi.
Administratīvā pārkāpuma lietvedība šajā lietā nesniedza ne taisnīgu gandarījumu pieteicējam, ne adekvātu sodu vainīgajam.
Tiesa uzsvēra, ka valsts iestādēm ir pienākums novērst naida motivētu vardarbību un izmeklēt jebkādu iespējamo saistību starp diskriminējošu motīvu un vardarbīgu darbību. Diskriminējoša attieksme var būt pazemojoša izturēšanās, ja tā sasniedz tādu smaguma pakāpi, kas aizskar cilvēka cieņu. Diskriminējošas piezīmes un aizskārumi jebkurā gadījumā ir jāuzskata par atbildību pastiprinošu apstākli.
Tiesa uzsvēra, ka nesodāmība naida noziegumu gadījumos rada būtiskus draudus konvencijā aizsargātajām pamattiesībām. Ja šādi incidenti netiek risināti, tas var normalizēt naidu pret LGBTI personām, stiprināt neiecietību un diskrimināciju, kā arī veicināt, ka šādas darbības varētu atkārtoties.
Tiesa secināja, ka šajā lietā jau no paša sākuma amatpersonām bija pietiekami pirmšķietami pierādījumi, ka pārkāpēja rīcību motivēja aizspriedumi pret seksuālo minoritāti.
Saskaņā ar tiesas judikatūru šādi apstākļi pieprasīja amatpersonām stingri un nelokāmi piemērot nacionālos krimināltiesiskos mehānismus, kas būtu spējīgi ņemt vērā homofobisko motivāciju, saukt pie atbildības un, ja nepieciešams, pienācīgi sodīt atbildīgās personas, informēja Ārlietu ministrijā.
Uzziņai:
Spriedums atrodams šeit.
Tiesa atzina, ka Latvijā bija krimināltiesiski mehānismi, lai aizsargātu personas no naida noziegumiem, proti, Krimināllikuma 78. un 150. pants. Tomēr ECT konstatēja, ka policija un prokurori atteicās pārkāpuma veicēju saukt pie atbildības par uzbrukumu, raksturojot to kā naida noziegumu. Tiesa norādīja, ka tās kompetencē nav vērtēt, vai konkrētā situācija radās nacionālo tiesību normu šaurās interpretācijas un piemērošanas vai regulējuma trūkumu dēļ. Tomēr ECT secināja, ka pat pēc tam, kad iesniedzējs pārsūdzēja lēmumus amatā augstākiem prokuroriem, izdarītāju nesauca pie atbildības par naida motivētu uzbrukumu.
Savukārt attiecībā uz to, ka uzbrucēju sauca pie atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, piemērojot viņam 70 eiro naudas sodu, ECT secināja, ka šāda veida process nenodrošina, ka valsts amatpersonas pienācīgi vēršas un efektīvi novērš homofobiski motivētus uzbrukumus. Tiesa, pirmkārt, norādīja, ka administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros amatpersonas neanalizēja apsvērumu, ka pārkāpums veikts homofobisku motīvu dēļ. Otrkārt, ECT ieskatā, sods bija acīmredzami nesamērīgs, ja salīdzina ar pārkāpēja rīcības smagumu.
ECT atzina, ka šajā lietā izvēle par labu administratīvā soda uzlikšanai nonivelēja incidentu, izturoties pret naida motivētu uzbrukumu kā pret maznozīmīgu sabiedriskās kārtības traucējumu.
Hanovs: spriedums ir vērtīga informācija par neizdarītajiem darbiem
Hanovs intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pauda gandarījumu par tiesas lēmumu, taču viņš to neuztver kā pretnostatījumu Latvijas valstij.
"Es domāju par mums visiem – gan par valsts iestādēm, gan sabiedrību, gan jebkuru policistu, kas strādā ar pārkāpējiem un cietušajiem. Viņiem šis lēmums ir vērtīga informācija, ko mēs neesam izdarījuši, kādi ir deficīti normatīvajos aktos un praksē. Tas ir vērtīgākais, ko šis lēmums Latvijai varētu dot," teica Hanovs.
Uz jautājumu, vai kopš 2020. gada novembra, kad notika uzbrukums, ir kaut kas mainījies, Hanovs atzina, ka toreiz policistiem, kuriem devis liecības, bija sajūta, ka tas ir kas nezināms, bija redzams, ka ir ļoti šaurs instrumentu loks, ar ko var aprakstīt situāciju un konstatēt noziegumu.
Taču tagad esot notikuši vairāki izglītojoši semināri, lai celtu policistu kompetenci šādu noziegumu apkarošanai. Vienlaikus Hanovs norādīja, ka šādu noziegumu ir maz, turklāt daudz cilvēku par tādiem nemaz neziņo, jo baidās.
"Ir sabiedrības neredzamais spiediens klusēt, izlikties, ka nekas nav noticis, īstenībā – ciest.
Jo vairāk būs kompetentu policistu un citu tiesībsargājošo iestāžu darbinieku, jo būs vairāk līdzekļu pret šādiem noziegumiem cīnīties," pauda Hanovs.
Pēc Hanova rīcībā esošās informācijas, viens no uzbrucējiem esot sniedzis nepatiesu informāciju, tādēļ policijai nav izdevies viņu identificēt, bet otrs ir identificēts un aizturēts, viņam piespriests administratīvais sods par sīko huligānismu 70 eiro apmērā, kas samaksāti valstij.
"Pēc prokuratūras viedokļa nebija nekāda pamata uzskatīt šo pārkāpumu vai noziegumu par, tā teikt, naida noziegumu uz homofobijas pamata. Un tādēļ šeit, Latvijā, nebūtu ne izredzes, ne jēgas to turpināt, un tādēļ Eiropas instances un Eiropas ekspertu kompetence mums palika vienīgais līdzeklis, vienīgā iespēja mainīt šo situāciju," skaidroja Hanovs.
Hanovs arī nolēmis tiesas piespriesto kompensāciju 10 tūkstošu eiro apmērā ziedot sabombardētajai bērnu slimnīcai Kijivā.
KONTEKSTS:
Deniss Hanovs piedzīvoja uzbrukumu 2021. gada novembra sākumā, kad viņš kopā ar savu dzīvesbiedru vakarā gāja gar Ķengaraga tirgu. Divi agresīvi vīrieši sākuši Hanovu un viņa dzīvesbiedru apsaukāt, iespēruši Hanovam pa muguru, izteica seksuāla rakstura piezīmes, kā arī mēģinājuši uzbrukt, taču cietušais patvērās ziedu kioskā.
Policija nopietnus pārkāpumus uzbrukumā profesoram Hanovam nesaskatīja.
Izmeklējot šo incidentu, viens no uzbrucējiem, kuru policijai izdevās identificēt, atzina, ka viņa darbības motivēja nepatika pret homoseksuāliem cilvēkiem un viņš gribēja panākt, lai viņi vairāk neizrāda savu seksuālo orientāciju.
Policija uzsāka kriminālprocesu par huligānismu, bet 2021.gada 18. maijā policija pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, vienlaikus lietas materiālus nosūtot kompetentajai iestādei administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai.
2021. gada 19. jūnijā uzbrucēju sauca pie administratīvās atbildības, piemērojot naudas sodu 70 eiro apmērā. Vienlaikus 2021. gada 1. septembrī prokurors nolēma atcelt policijas lēmumu, atjaunojot pirmstiesas izmeklēšanu pēc Krimināllikuma 150. panta trešās daļas – sociālā naida un nesaticības izraisīšana. 2022. gada 26. janvārī pēc papildu izmeklēšanas darbību veikšanas izmeklētājs pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ko ar galīgo nolēmumu 2022. gada 5. maijā spēkā atstāja nākamā amatā augstākā prokurore.
