Tiesā vērsās vairākas personas, tai skaitā Rīgas domes deputāte Inna Djeri (Latvijas Krievu savienība), kuri lūdza izvērtēt Latvijā īstenoto pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā un atzīt to par diskriminējošu un neatbilstošu Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.
Lietā "Djeri un citi pret Latviju" Eiropas Cilvēktiesību tiesa vienbalsīgi atzina, ka nav pārkāpti Eiropas Cilvēktiesību konvencijā noteiktais diskriminācijas aizliegums un tiesības uz izglītību.
Lieta attiecās uz 2018. gada likuma grozījumiem, ar kuriem visās Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs – gan valsts, gan privātajās – tika palielināta latviešu valodas lietošana un attiecīgi samazināta krievu valodas lietošana.
Pieteikumu iesniedzēji bija Latvijas pilsoņi vai "pastāvīgi dzīvojoši nepilsoņi", kuri sevi identificē kā daļu no krievvalodīgās minoritātes Latvijā un dzīvo Rīgā un Jūrmalā. Viņi iebilda pret izglītības reformām un apgalvoja, ka ir pārkāptas viņu cilvēktiesības. Tomēr viņu prasība tagad ir kategoriski noraidīta.
"Tiesa jo īpaši atzina, ka Latvijas valdības veiktie pasākumi, lai palielinātu valsts valodas lietošanu pirmsskolas izglītības iestādēs, bija samērīgi un nepieciešami, lai sagatavotu skolēnus pamatizglītības ieguvei, nodrošinātu vienotību izglītības sistēmā un pietiekamu latviešu valodas līmeni, lai iedzīvotāji varētu efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē," teikts ECT paziņojumā.
Latvija ir "saglabājusi krievvalodīgo skolēnu iespējas apgūt savu valodu un saglabāt savu kultūru un identitāti pirmsskolas izglītības otrajā posmā. Tiesa secināja, ka valsts ir izveidojusi izglītības sistēmu valsts oficiālajā valodā, vienlaikus nodrošinot arī mazākumtautību valodu lietošanu pirmsskolas izglītības otrajā posmā," norādīja ECT.
Pievēršoties divu iesniedzēju sūdzībām saistībā ar bērnu ar īpašām vajadzībām, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda, iespējamu diskrimināciju, Tiesa neizslēdza, ka var būt īpaši apstākļi, kuros valstij būtu pienākums nodrošināt bērniem ar īpašām vajadzībām pirmsskolas izglītību viņu dzimtajā valodā. Tomēr Tiesa atzina, Latvijas izglītības sistēma nodrošina iekļaujošu izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām gan speciālās pirmsskolas izglītības programmās, gan vispārējās izglītības programmās, nodrošinot individuāli pielāgotu pieeju. Turklāt abās programmās bērni varēja turpināt apgūt savu dzimto valodu. Atzīmējot, ka iesniedzēji nebija pietiekami pamatojuši savus argumentus, Tiesa secināja, ka arī šajā aspektā nav pieļauta diskriminācija.
KONTEKSTS:
Saskaņā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Latvijā pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā Latvijas mazākumtautību skolu pamatizglītības programmās sākās, pirmās iesaistot 1., 4. un 7.klases.
No 2024.gada 1.septembra mācības tikai latviešu valodā tiks īstenotas arī 2., 5. un 8.klasēs, savukārt no 2025.gada 1.septembra - 3., 6. un 9.klasēs.
Savukārt vidusskolās mācības notiek tikai latviski.
