CSDD sagatavotais audita ziņojums ir nodots VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC), kas to bija pasūtījusi.
Aksenoks skaidroja, ka pirmā informācija, kas novērota posmā, apstiprinājās – ceļš ir labā stāvoklī un arī ceļa aprīkojums ir salīdzinoši labs, tomēr izgaismojās viena problēma – vairākās vietās ir apaugumi – nenopļauta zāle ceļa malās, apauguši krūmi, līdz ar to vairākos ceļa posmos samazinās redzamība, vadītājam uzsākot apdzīšanas manevru. Aksenoks skaidroja, ka redzamībai ir jābūt vismaz 300 metriem, kas ceļa marķējumā ir ievērots, tomēr šie apaugumi ceļa malās var traucēt.
"Varbūt ir pirmais iespaids, ka ceļš ir taisns, bet ir nelieli pauguri, līkumi un varbūt tas arī vadītājam rada iespaidu, ka ceļš ir labs, pietiekami taisns, ir labs asfalts, gan jau paspēšu noreaģēt," minēja Aksenoks, piebilstot, ka
"melnā statistika" palielinās jeb avārijas ar bojāgājušajiem vairāk notiek tieši vasarā, kad šķiet, ka ceļš braukšanai ir labs.
Arī satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis novērojis – Latvijas autoceļu uzturētāji netiek galā ar apaugumu un tādēļ nereti veidojas bīstamas situācijas. Lapotnes nosedz ceļazīmes, gara zāle un krūmi traucē pārredzēt krustojumus. Turklāt veģetācija pašā ceļa tuvumā palielina risku, ka uz ceļa izskrējušu dzīvnieku autovadītājs pamanīs tikai pēdējā brīdī.
"Jā, krūmi daudzviet ir pietuvojušies ceļam, un pārredzēt ceļu ir daudz grūtāk. Ja rudenī pavasarī šī problēma nav tik aktuāla, jo nav saplaukušas lapas, bet vasarā, izveidojoties biezai lapotnei, ceļš kļūst pārredzams daudz sliktāk. Tāpēc tam būtu jāpievērš papildu uzmanību, laikus izpļaujot ceļmalas un apzāģējot krūmus," norādīja Irbītis.
VAS "Latvijas valsts ceļi" atzīst, ka zāles pļaušana un krūmu izciršana notiek nepietiekami. Pie intensīvākajiem ceļiem zāli pļauj 2 reizes gadā, pie pārējiem – vienreiz, krūmus izcērt tikai bīstamākajās vietās pie krustojumiem vai asos līkumos.
"Tas būtu jādara daudz biežāk. Zāle būtu jāpļauj 3-4 reizes gadā, jo tā ataug 4 nedēļu laikā. Mēs katrs, kam mājās mauriņš, zinām, ka tas ir jāpļauj reizi nedēļā, lai būtu smuks. Gar valsts autoceļiem – trīs, četras reizes gadā un plašākā apmērā, nekā notiek tagad," atzina LVC pārstāve Anna Kononova.
Bet CSDD valdes priekšsēdētājs norādīja, ka šādu ceļu uzturēšanai ir nepieciešami līdzekļi, bet finansējuma trūkuma dēļ ir jāizdala prioritātes, sākot ar bīstamākajiem posmiem.
Autoceļu uzturēšanai gadā pieejami aptuveni 60 miljoni, no kuriem liela daļa aiziet sniega tīrīšanai ziemā, vasarā būtiska ir seguma atjaunošana. Tādēļ krūmu un zāles novākšanai jāiztiek ar to, kas paliek pāri. Pēc LVC aprēķiniem - lai gar visiem 20 000 kilometriem valsts autoceļu nopļautu zāli un krūmus nepieciešamajā platumā, būtu nepieciešami papildu 30 miljoni eiro. Pēc tam uzturēšanai būtu nepieciešami 10-11 miljoni eiro ik gadus.
Ekspertu rekomendācijas par krūmu izciršanu, atsevišķu ceļazīmju nomaiņu un marķējuma atjaunošanu Liepājas šosejas posmā pie Blīdenes LVC apņēmušies izpildīt mēneša laikā. Eksperti ieteikuši veikt arī divu bīstamu krustojumu pārbūvi, bet tam būšot nepieciešams papildu laiks un finansējums.
Avāriju iemesls nereti ir arī cilvēciskais faktors
Aksenoks informēja, ka šobrīd CSDD ir izveidota ekspertu grupa, kas dodas uz smago ceļu satiksmes negadījumu notikumu vietām un izvērtē to iemeslus. Secināts, ka viens no galvenajiem avāriju iemesliem ir tieši cilvēciskais faktors, piemēram, vadītāja pārgalvība, nogurums, pieredzes trūkums.
Tāpat viens no iemesliem, kāpēc notiek negadījumi, ir agresīva braukšana.
"Latvijā diemžēl braucam ļoti ātri, un satraucošākais ir tas, ka Latvijas sabiedrībā ir lojāla attieksme pret ātruma pārsniegšanu," sacīja Aksenoks. "Ja mēs asi vēršamies pret vadītājiem pie stūres reibumā, tad par ātrumu liekas, ka "drusku jau var"." Savukārt, ja kāds brauc ar atļauto ātrumu, tad izveidojies priekšstats, ka viņš kavē satiksmi, pēc kā sākas nepamatotas apdzīšanas.
LVC izvietotās iekārtas uz autoceļiem, kas mēra satiksmes intensitāti un arī transportlīdzekļu ātrumu, rāda, ka
tikai 29% autovadītāju ievēro atļauto ātrumu, bet 15% ātrumu pārsniedz par vairāk nekā 13 kilometriem stundā, pastāstīja Aksenoks.
No visām Eiropas Savienības valstīm ātrumu ievērojošo vadītāju skaits Latvijā esot vismazākais, jo citās valstīs tas sasniedzot 70%.
Aksenoks aicināja šoferus vietās, kur darbojas vidējā ātruma radari, nebraukt lēnāk par atļauto ātrumu, jo tas citos rada vēlmi braukt agresīvāk un veikt apdzīšanas uzreiz pēc vidējā ātruma mērīšanas posma beigām.
KONTEKSTS:
25. jūnijā uz autoceļa Rīga–Liepāja Saldus novadā notika divas autoavārijas ar upuriem. Vienā no tām, Blīdenes pagastā, bojā gāja trīs cilvēki, bet otrā, Zirņu pagastā, bojā gāja autovadītājs.
26. jūnijā uz šī paša autoceļa Saldus novada Blīdenes pagastā notika vēl viena traģiska avārija, kurā vieglās un smagās automašīnas frontālā sadursmē bojā gāja 2 cilvēki.
Pēc šīm avārijām VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) pasūtīja ārkārtas drošības auditu attiecīgajam Liepājas šosejas posmam.
