Ir rīts, un zivju ekologa, biologa Matīsa Žagara vadībā ezera krastā no īpašiem, pētniecības nolūkiem domātiem tīkliem SIA "Saldūdeņu risinājumi" komanda izņem zivis, lai tās sašķirotu gan pēc sugām, gan lieluma.
"Šeit, Dauguļu Mazezerā, ir diezgan daudz mazu zivju, tas pēc tās pašas analoģijas, kas mežā, – ka mums ir stirnas un ir vilki, vilki regulē stirnu daudzumu un tajā pašā laikā stirnas regulē vilku daudzumu; ja vilkam nav, ko ēst, tad arī ir ziepes. Šinī gadījumā vilku proporcionāli ir par maz, tas, kā likums, ir rezultāts tam, ka cilvēks par daudz lieto to plēsīgo zivju resursu, ķer tikai plēsīgās zivis, un tas izjauc līdzsvaru," pirmos secinājumus pauda Žagars.
Tālāk vēl zivis tiks mērītas un svērtas, tiks ņemti zvīņu un asaku paraugi, tiks arī vērtēta zivju barības bāze, lai kopumā noskaidrotu ezera ekoloģisko stāvokli. Tad sekos ieteikumi pašvaldībai. Tie, kā stāsta Valmieras novada pašvaldības Dabas resursu pārvaldes vecākā vides speciāliste Evija Ozola, ir būtiski zivsaimniecības ekspluatācijas noteikumu izstrādei.
"Tas mums ir nepieciešams, lai saprastu tālāk, vai ir nepieciešama zivju mazuļu ielaišana; ja ir, tad cik daudz un kādi zivju mazuļi būtu ielaižami. Būtībā šie ekspluatācijas noteikumi ir kā ābece katram zivju resursu apsaimniekotājam," teica Ozola.
Valmieras novadam ir seši publiskie ezeri, un galvenā problēma apsaimniekošanā, kā tas ir arī Dauguļu Mazezeram, ir piekļuve, jo ezers ir pašvaldības pārziņā, bet apkārtējā zeme – privātīpašums.
"Tur šo publisko pieejas punktu vienkārši nav. Nu tad teorētiski varam laist tos zivju mazuļus iekšā, bet jautājums, cik plašai sabiedrības daļai šie resursi būs pieejami. Tas ir ne tikai Valmieras novadā, tā ir visas Latvijas problēma, ka ir šie mazāka izmēra ezeri, kuriem vienkārši publiskie pieejas punkti savulaik nav palikuši, nav pieejas vietas ezeram, un tad nu dabūjam cīnīties gan mēs kā apsaimniekotājs, gan zivju resursu lietotāji," skaidroja Ozola.
Piekļuves jautājumu uzsver arī biologs Matīss Žagars.
"Lai ezers būtu publisks, tam, manuprāt, spriežot pēc pieredzes, būtu jābūt vismaz vienai publiskai piebraukšanas vietai. Tas Latvijas niķis ir – visur visiem likt... Man liekas, vispārdotākā prece dārza veikalos ir tās zīmes, kur rakstīts "Privātīpašums", bet tas ezers jau nav tavs, tā jau nav, viņš ir visiem. Latvijā ir sakārtota likumdošana tā, ka pašvaldība apsaimnieko publiskos ūdeņus, tā ka principā tas ir pašvaldības rokās, tās ir sarunas ar privātīpašniekiem, uz kādiem noteikumiem viņi atļauj to pieeju," skaidro Žagars.
Bet, runājot par tendencēm ezeru apsaimniekošanā, tad Žagars vērtē, ka
situācija uzlabojas un daudzās pašvaldībās tiek ieguldīts darbs un līdzekļi. Kā pozitīvo piemēru viņš min Alūksnes ezera apsaimniekošanu un arī paveikto Burtnieka ezerā.
"Pirms gadiem desmit tur vēl bija daudzi tādi sociāli ekonomiski konflikti starp zvejniekiem un makšķerniekiem, kopumā Burtnieka ezera apsaimniekošana noteikti ir gājusi labajā virzienā. Alūksne jau pirmā bija tādi Latvijas flagmaņi, kas sāka sistemātiski strādāt ar ezera apsaimniekošanu. Protams, pats Alūksnes ezers ir ļoti labi apsaimniekots, izcili, Jēkabpils novads aktīvi strādā šobrīd, Cēsu novads pamodās, kad bija pašvaldību reforma pirms pāris gadiem, aizmiga ar trīs ezeriem un pamodās ar sešdesmit, bet nu malači, arī ķērušies darboties un sistemātiski pieiet ezera apsaimniekošanai," labos piemērus min Žagars.
Ja pašvaldības pārziņā ir daudz publisko ezeru, tad Žagars atzīst, ka būtu vērts iesaistīt arī vietējo sabiedrību.
"Ar mazajiem ezeriem jāskatās, cik pašvaldībām ir enerģijas. Mēs parasti iesakām prioritizēt, saprast, kurus [ezerus] mēs varam, kurus nevaram, varbūt var atdot apsaimniekošanā, piemēram, demokrātiski izveidotām vietējo cilvēku biedrībām, kas tad ir paši ieinteresēti sargāt ezeru no negodīgiem patērētājiem. Kļūst labāk, tas ir galvenais, kas man patīk. Mēs jau šādus darbus strādājam desmito gadu, un man ar gandarījumu jāsaka, ka noteikti paliek labāk. Cilvēku domāšana ir mainījusies, bet tas nemaina to, ka gandrīz visi Latvijas ezeri varētu būt labākā stāvoklī," teic Žagars.
Kā pozitīvu tendenci Žagars uzsver arī to, ka, domājot par ezeru labāku apsaimniekošanu, ezeru saimnieki vairāk uzticas zinātniskajai izpētei, un pētniekiem šovasar darba Latvijas ezeros netrūks.
