Svinīgajā ceremonijā piedalījās aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Oskars Kudlis. Uz ceremoniju aicināti bija arī šo jaunkareivju tuvinieki.
Ceremonijā skanēja Latvijas himna un jaunie kareivji soļoja, dziedot dziesmas, kas pazīstamas no latviešu strēlnieku un Otrā pasaules kara laikiem. "Skudriņas pār kauliem," teica daudzi Ādažos satiktie cilvēki.
Jaunie karavīri stāstīja, ka patlaban jūtas kā īstajā vietā. Viņi gan atzina, ka vēl nezinot, vai vēlas pēc tam doties arī profesionālajā dienestā, taču vēl ir pietiekami daudz laika to izdomāt.
Jaunais karavīrs Kristers Edgars Rauska stāstīja: "Mana motivācija iestāties šeit noteikti balstās uz to, ka meklēju kaut kādu izaicinājumu. Pēc skolas arī nezināju, kur es vēlos mācīties. Nebija tāda skaidra mērķa, un tieši parādījās šis obligātais dienests, un bez divām domām uzreiz pieteicos un sapratu, ka tas ir kaut kas tāds, ko es savā dzīvē arī gribu izdarīt."
Savukārt jaunais karavīrs Bruno Bulders atzīmēja: "Ir tiešām ļoti daudz faktori, kas man patīk. Iespējams, medijos daudz ir ziņots, ka te tiešām ir ļoti garšīgs ēdiens. Kā jau teicu, sadraudzējos ar cilvēkiem, saviem kolēģiem ikdienā. Fiziskais – man patīk ļoti sportot, nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, kas ir liela sastāvdaļa šeit. Tīri par militāro vidi – ir ļoti interesantas apmācības šeit."
Aizsardzības ministre Mūrniece uzsvēra, ka Valsts aizsardzības dienests ienāks kā ļoti labs papildinājums bruņotajiem spēkiem.
"Tad kad bija jānāk dienēt vai jāsāk veselības pārbaudes, virkne puišu pateica – mēs apdomājām šo lietu un mēs sapratām, ka tas ir mūsu ceļš, mēs piesakāmies uzreiz profesionālajā dienestā. Tas arī parāda tomēr šī valsts aizsardzības dienesta nozīmi un ko tas nozīmē mūsu bruņotajiem spēkiem."
Uz ceremoniju aicināti bija arī šo jaunkareivju tuvinieki.
Jaunā karavīra mamma Kristīne sacīja: "Es esmu ļoti lepna par viņu, un man ir tāda tā kā drošības sajūta, ka viņš ir iestājies dienestā. Man liekas, ka viņam ir arī tālākejoši plāni. Varbūt pat profesionāli."
Savukārt jaunā karavīra mamma Agnese pauda: "Šeit šobrīd viņš iemācās to, ko es neesmu viņam varējusi iemācīt 20 gadu laikā. Mājās es to nekad neesmu varējusi parādīt. Pie tam, esot mamma, kas vienmēr ir stāstījusi par zaķīšiem un puķītēm un tādām lietām. Šeit ir pavisam kaut kas cits, un es domāju patiesībā, ka nekur citur neko tādu nevar iemācīties un uzzināt. Viņam tas noderēs visu atlikušo mūžu."
Kopš 1. jūlija dienestu Ādažu militārajā bāzē Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē pilda 252 jaunieši. Dienests ir 11 mēnešus ilgs un paredz apgūt militārās iemaņas, lai spētu aizsargāt valsti krīzes situācijā. Vidējais iesauktā profils: jaunietis tūdaļ pēc vidusskolas, visi ir puiši, visi ieradušies brīvprātīgi.
Valsts aizsardzības dienestam brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsoņi – vīrieši un sievietes – no 18 gadu līdz 27 gadu vecumam. Jau ziņots, ka 11 mēnešu ilgajā Valsts aizsardzības dienestā 2024. gadā iesauks vēl 600 jauniešus – 120 janvāra iesaukumā, savukārt 480 jūlija iesaukumā. Iespējams, ka šie cilvēki atkal pieteiksies brīvprātīgi, tāpat kā 2023. gada jūlija iesaukumā. 2024. gada janvāra iesaukums Nacionālo bruņoto spēku vienībā notiks trīs dienesta vietās: Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljonā Rīgā, Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības divizionā Lielvārdē un Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljonā Stāmerienā, Gulbenes novadā.
KONTEKSTS:
Lai sagatavotu Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, valstī tiek veidots obligātais aizsardzības dienests. Pirmais iesaukums bija brīvprātīgs – tam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadiem varēja pieteikties līdz šā gada 15. maijam. Pirmajam valsts aizsardzības dienesta iesaukumam brīvprātīgi pieteicās 488 Latvijas pilsoņi, un dienestu 1. jūlijā sāka 254 jaunieši.
No 2024. gada 1. janvāra dienests noteikts kā obligāts. Obligātajiem iesaukumiem prioritāri būs pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem. Augstākās izglītības iegūšana nebūs iemesls, lai pilsoni neiesauktu dienestā.
