Pēdējos 15 gados skolēnu skaits Latvijā ir samazinājies divas reizes straujāk nekā skolu skaits. Šobrīd mums ir nepilns simts skolas, kurās mācās mazāk par 50 bērniem. Nereti runāts par mazo skolu priekšrocībām, jo tās atrodas tuvāk mājām un pilda sociālās funkcijas. Taču vienlaikus šīs priekšrocības izslēdz būtisku aspektu - labu izglītību. Tas gan nenozīmē, ka visas mazās skolas jāslēdz, taču vienlaikus ir skaidrs, ka visas mazās skolas pastāvēt nevarēs.
24 bērni visā skolā
Priekuļu skola ir viena no Preiļu novada trim lauku skolām, un tā ir vismazākā. Šogad devītās klases tur nav, bet no pirmās līdz astotajai klasei mācās 24 bērni. Kopā ar pirmsskolas izglītības iestādi – 30 bērni. Salīdzinot ar skolas ziedu laikiem, kad tur mācījās vairāk nekā 200 bērnu, tas ir desmit reižu mazāk.
Tomēr šo skolu nolemts vēl neslēgt. Pašvaldībās ar lauku skolu tīkla palīdzību izmisīgi cenšas noturēt laukos dzīvību. "Pirmkārt, tās ir darba vietas. Otrkārt, bērni ir mazi tomēr, no rīta vecāki viņus pavada un tepat arī sagaida. Un vecāki mums ir ļoti atbildīgi, un viņi griba par tiem bērniem paši rūpēties un pavadīt laiku ar viņiem," saka Priekuļu pamatskolas direktore Ruta Rožāne.
Vislielākā skolā ir otrā klase. Tajā mācās seši bērni. Astotajā, kas šobrīd ir vecākā, četri. Stundas notiek apvienotajās klasēs. Latviešu valodas un literatūras stundās skolotāja vienlaikus strādā gan ar astotās, gan sestās klases bērniem.
Mazā pulkā mācīties esot viegli, taču nākotni vecākie skolēni gan redz daudz lielākās skolās. "Gribētos Daugavpilī vai Rēzeknē, jo tur tomēr ir vairāk iespēju. Preiļi ir tāda maziņa, maziņa pilsētiņa," saka 8. klases skolniece Eva. Līdzīgi domā Ditmārs: "Es arī. Es vēl neesmu izdomājis, bet zinu, ka Preiļos nē, man nepatīk Preiļi." To gan viņi nevarot teikt par mācībām šajā skolā.
Individuāli jāizvērtē katra skola
Tomēr arī šeit līdzīgi kā pārējos Latvijas novados nebūs iespējams izvairīties no jautājuma, ko darīt tālāk. Lai arī OECD pētījumi apliecina, ka kopumā mūsu skolēnu prasmes un zināšanas nav sliktas, pētnieki ceļ trauksmi par noslāņošanos starp pilsētas un lauku skolām. "Starptautiskos pētījumos lieto tādu jēdzienu - atpalikšana par vienu mācību gadu. Tātad mums tas ir, salīdzinot Rīgas skolas ar lauku skolām, šī atpalicība ir 30-40 punkti, kas ir atpalicība par vienu mācību gadu," atklāj Latvijas Universitātes profesors Andris Kangro.
Profesors gan uzsver – tas nenozīmē vienkāršotu pieeju, ka visas lauku skolas jāslēdz. Tam jānotiek individuāli, izvērtējot katru.
"Mēs redzam, ka arī laukos ir izcilas skolas, neapšaubāmi. Bet vidēji statistiski tā iznāk," saka Kangro. Un statistika rāda, ka vidējie sasniegumi matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā pilsētu skolās ir daudz augstāki, nekā lauku skolās. Turklāt tendence saglabājas gan labāk situēto bērnu starpā, gan trūcīgo.
Preiļos gan oponē – izglītības kvalitāti viņi varot nodrošināt. Tomēr arī skolas slēgšanas pieredze šeit ir. Pirms četriem gadiem Preiļu novadā slēdza Aizkalnes pamatskolu, kurā tobrīd mācījās 22 bērni. Tagad šos skolēnus ar autobusu ved uz Preiļu pamatskolu novada centrā. "Pirmais gads varbūt bija smagāks, kamēr bērni iejutās atmosfērā.
Bet nebija tā, ka kāds būtu pēc tam vērsies pie mums un teiktu – nē, es nevaru pilsētā mācīties un nāktu atpakaļ kādu lauku skolu meklēt. Nē, tādu gadījumu nebija," stāsta Preiļu novada izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis.
Tomēr Aizkalnes skolas gadījumā paši vecāki rosinājuši pārmaiņas. Priekuļu pamatskolā ir pretēji. "Vecāki stāv kā siena, ir ļoti labi pedagogi. Un par to liecina, ka devītās klases beidzēji pagājušajā gadā atnāca gan uz Preiļu valsts ģimnāziju, gan uz Daugavpils mūzikas un mākslas skolu. Tā ka mums ir iespējas bērniem tepat izglītoties uz vietas," norāda Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda.
Konkurence starp pašvaldībām
Tie gan nav vienīgie argumenti. Novados ir izteikta konkurence starp pašvaldībām. No Prīkuļu pagasta, kur atrodas Priekuļu pamatskola, vienāds attālums ir gan uz novada centru Priekuļos, gan uz blakusesošā Līvānu novada Rudzātiem. Slēdzot Priekuļu skolu, daudzi varētu aiziet uz Rudzātiem nevis savas pašvaldībās skolām. Tas savukārt nozīmētu finansiālus zaudējumus, jo "naudas seko skolēnam" sistēma nozīmē, ka pašvaldība katram bērnam, kas mācās citā novadā, jāmaksā līdzās gan saimnieciskie izdevumi, gan jāzaudē valsts nodrošinātā skolotāju algas daļa.
Arī tagad skolēni labprātāk izvēlas kaimiņu novadus. Arī Priekuļu pamatskolas absolvents Reinis, tagad 10. klasē sēž Līvānu novada Rudzātu skolas solā, nevis Preiļos. Pēc Priekuļu nelielās skoliņas tagad tik jāaprod ar lielāku bērnu skaitu. "Bija tāda izmaiņa, pat neparasti likās, ka klase pēkšņi ir tik liela. – Un kā mācīties lielākā klasē? – Pārāk lielu atšķirību nav," saka Reinis.
Arī Rudzātu vidusskola ar dabaszinātņu novirzienu skaitās mazā skola, jo tajā mācās nepilns simts bērnu. Tādēļ skolas direktors Vladislavs Spriņģis īpaši jūtīgi uztver salīdzinājumu par lauku skolām kā sliktākas izglītības nodrošinātājām. Gatavoties eksāmeniem uz privātstundām pie skolas skolotājiem braucot pat no Rīgas.
"Būtu vajadzīgs veikt pētījumu, kāds ir skolas skolotāju pienesums bērna izaugsmē un zināšanās. Nav noslēpums, ka lielākā daļa pilsētas skolu bērni ņem privātskolotājus. Laukos tādu iespēju principā nav.
Un rezultātā iznāk skolu noslāņošanās. Tie, kas izmanto privātskolu pakalpojumus, un tie, kas neizmanto. Es uzskatu, ka skolai jānodrošina sekmīga izglītība stundas laikā," norāda direktors.
Tomēr arī viņš atzīst, ka pārdomāta skolu apvienošana, īpaši netālu esošām skolām būtu racionāla. Jau tagad Rudzātos kopumā mācās 12 citu novadu bērni, bet desmit - no Līvānu novada citiem pagastiem. Iespējams, ja mainītu finansēšanas modeli, pašvaldību iespējas vienoties būtu lielākas. Tiesa pielaidīgāk Preiļos sāk noskaņoties arī tagad. Tur lauku pamatskolas varētu reorganizēt par sākumskolām no pirmās līdz sestajai klasei. "Tur, kur sākas nopietnās zinātnes apgūšana - fizika, ķīmija, bioloģija, tas jau varētu būt pilsētas skolās, kur ir lielākas iespējas bērnam izaugsmei un arī iespējas atklāt savus talantus," skaidro Preiļu novada izglītības pārvaldes vadītājs.
Tāds ir arī Izglītības ministrijas redzējums par lauku skolu nākotni, un arī pētnieki tieši par šādu modeli runājuši jau gadiem. "Sākumskola, pirmās sešas klases, varētu būtu tuvu dzīvesvietai un vajag! Bet jācenšas nodrošināt kvalitāti. Vidusskolai toties jābūt pietiekoši nodrošinātai un tai jābūt tālāk no mājas, jo vidusskolēns var aizbraukt vai viņus aizvedīs," saka LU profesors Kangro.
To, ka ar pārdomātu skolu slēgšanu var panākt labus rezultātus, parādot Igaunijas un Somijas pieredze, kur arī ekonomisku apsvērumu dēļ slēdza daļu mazo skolu. Skolēnu sasniegumi laukos tur ir tikpat augsti kā pilsētās, un pat nedaudz augstāki.
